Kārlim ir paniskas bailes no tā saucamās rutīnas. Visur. Gan dzīvē kā tādā, gan darbā, gan ģērbšanās, gan seksā un onanēšanā gan zeķu mazgāšanā. Viņā gan tā īsti līdz galam neizprotu rutīnas jēdzienu, bet, visticamāk, ar to domā nemitīgo notikumu un rīcības atkārtošanos dienu no dienas. Tā kā Kārļa dzīve neko daudz nemainās, visu ap viņu notiekošo, viņš mēģina darīt katru dienu savādāk. Kārlis katru dienu no veikala brauc mājās pa citu ceļu, dažreiz pat sanāk izmest vairākus līkumus un iztērēt vairāk degvielas, bet tas viņu neuztrauc, viņam katru dienu ir cits degvielas patēriņš. Un Kārlis katru dienu nebrauc uz vienu veikalu. Citreiz viņš speciāli brauc uz pārdaugavu, lai ieietu citā veikalā. Citu dienu viņš uz veikalu nebrauc vispār, bet citu dienu viņš uz veikalu vienkārši aiziet ar kājām.
Mārcis nekad neonanē uz vienu porno filmu vairāk par divām reizēm. Tam ir arī tīri teorētiskais pamatojums – pirmo reizi viņš beidz, kad filma ir apmēram pusē. Otrā puse paliek otrajai reizei. Tāpat arī pati onanēšana notiek katru reizi savādāk. Mārcis neaprobežojas tikai ar roku mainīšanu, viņš, sev tik ļoti mīļā nodarbē, ir progresējis vēl tālāk – viņš izmanto lubrikantus, berzējas pret spilvenu, pret segu, viņš to dara ar delnas locītavām bez plaukstu palīdzības un izmanto arī savas divguļamās gultas šķirbu starp matračiem. Viņam visvairāk patīk mazie polietilēna iepirkuma maisiņi. Ar tiem berzēšanās gan dažādiem priekšmetiem iegūst pavisam citu nokrāsu, tas viss notiek daudz maigāk un juteklīgāk. Taču katru reizi tas ir cits iepirkumu maisiņš. Mārcis ir bijis visās Baltijas valstīs un no katras valsts viņam mājās ir maisiņi no visdažādākajiem veikaliem. Neskatoties uz to, Mārcis atcerās, ka viņa pirmais maisiņš bija vietējais – Maksimas.
Oskars nekad nevalkā vienu drēbes gabalu vairākas reizes. Pēc vienas reizes uzvilkšanas, viņš met ārā zeķes, met ārā kreklus, apakšbikses un pat pašas bikses. Dažreiz Oskars savas drēbes nemet ārā, bet gan savāc lielā kastē un ziedo tiem cilvēkiem, kuriem no dzīves ir dots mazāk nekā viņam. Sākotnēji viņam bija žēl visu šo maiciņu un kreklu, bet ar laiku Oskars saprata, ka tās ir tikai lupatas un tikai nauda. Un viņš jūtas laimīgs, ka katru dienu viņš ir jauns.
Žanis vairs nekad negulēs ar vienu sievieti divas reizes. Jaunībā viņš ļoti ātri spēja iemīlēties, bet nekad tā arī nesaņēma tā saucamo pretmīlu. Viņam pat ir bijušas nopietnas attiecības divas reizes un Žanis no tā laika atcerās, ka nav briesmīgākas sajūtas dzīvē kā vairs negribēt cilvēku, kuru viņš kādreiz mīlēja. Tāpēc tagad Žanis vairs nemeklē mīlestību, viņš nemeklē stabilitāti, viņš negrib pieķerties kādai sievietei un, lai cik arī šī sieviete nebūtu skaista, viņš ar sevi ir noslēdzis vienošanos, ka tā ir tikai pirmā un pēdējā reize. Lai arī Mārcis uzskata, ka Žanis ir jāklis, Žanis tā nedomā, viņš tikai un vienīgi negrib tikt sāpināts. Viena reize. Un Žanis lepojas ar katru reizi, kad viņam ir ticis minets. Bet jūs pamēģiniet pirmajā reizē ar sievieti pierunāt viņu uz minetu! Mārcim tas vēl nekad nebija izdevies.
Viktors katru dienu mēģināja katru satikto cilvēku ienīst katru reizi savādāk. Sētnieku Juri viņš bija ienīdis dēļ tā, ka viņš nebija satīrījis sniegu sētā, dēļ tā, ka balto un pūkaino sniedziņu viņš bija uztaisījis par pelēkās putras kalniem, dēļ tā, ka viņš Viktoru pasveicināja nepaceļot acis, dēļ tā, ka Juris nebija latvietis, dēļ tā, ka viņš bija Juris nevis Jurijs. Viktors ienīda Kārli par to, ka viņš katru dienu braukā uz citu veikalu, dēļ tā, ka viņš sveicināja sētnieku Juri, dēļ tā, ka viņš dzīvo tieši vienu stāvu zemāk, dēļ tā, ka Kārlim nebija bērnu. Viktors ienīda Mārci par to, ka viņš katru rītu skaļi klausījās porno, dēļ tā, ka viņš spēra no Viktora bezvadu internetu, dēļ tā, ka Mārcis draudzējās ar Žani un dēļ tā, ka Mārcis svinēja Mārtiņus. Viktors ienīda pedantisko Oskaru par to, ka viņš ir izšķērdīgs, par to, ka viņš ģērbās bezgaumīgi, par to, ka viņš nofrizēja savas skaistās cirtas, dēļ tā, ka viņš nepievērsa uzmanību Viktoram un pat vienu dienu vispār nepasveicinājās, jo bija aizņemts ar savas kastes pakošanu. Viktors ienīda Žani par to, ka viņš ir jāklis, par to, ka viņš pārgulēja ar Viktoru interesējošo sievieti, par to, ka viņš pārgulēja ar Oskaru, par to, ka viņš pārgulēja ar gandrīz visām nama iedzīvotājām, izņemot Viktoru. Viktors bija komplicēts cilvēks.
Mārcis nekad neonanē uz vienu porno filmu vairāk par divām reizēm. Tam ir arī tīri teorētiskais pamatojums – pirmo reizi viņš beidz, kad filma ir apmēram pusē. Otrā puse paliek otrajai reizei. Tāpat arī pati onanēšana notiek katru reizi savādāk. Mārcis neaprobežojas tikai ar roku mainīšanu, viņš, sev tik ļoti mīļā nodarbē, ir progresējis vēl tālāk – viņš izmanto lubrikantus, berzējas pret spilvenu, pret segu, viņš to dara ar delnas locītavām bez plaukstu palīdzības un izmanto arī savas divguļamās gultas šķirbu starp matračiem. Viņam visvairāk patīk mazie polietilēna iepirkuma maisiņi. Ar tiem berzēšanās gan dažādiem priekšmetiem iegūst pavisam citu nokrāsu, tas viss notiek daudz maigāk un juteklīgāk. Taču katru reizi tas ir cits iepirkumu maisiņš. Mārcis ir bijis visās Baltijas valstīs un no katras valsts viņam mājās ir maisiņi no visdažādākajiem veikaliem. Neskatoties uz to, Mārcis atcerās, ka viņa pirmais maisiņš bija vietējais – Maksimas.
Oskars nekad nevalkā vienu drēbes gabalu vairākas reizes. Pēc vienas reizes uzvilkšanas, viņš met ārā zeķes, met ārā kreklus, apakšbikses un pat pašas bikses. Dažreiz Oskars savas drēbes nemet ārā, bet gan savāc lielā kastē un ziedo tiem cilvēkiem, kuriem no dzīves ir dots mazāk nekā viņam. Sākotnēji viņam bija žēl visu šo maiciņu un kreklu, bet ar laiku Oskars saprata, ka tās ir tikai lupatas un tikai nauda. Un viņš jūtas laimīgs, ka katru dienu viņš ir jauns.
Žanis vairs nekad negulēs ar vienu sievieti divas reizes. Jaunībā viņš ļoti ātri spēja iemīlēties, bet nekad tā arī nesaņēma tā saucamo pretmīlu. Viņam pat ir bijušas nopietnas attiecības divas reizes un Žanis no tā laika atcerās, ka nav briesmīgākas sajūtas dzīvē kā vairs negribēt cilvēku, kuru viņš kādreiz mīlēja. Tāpēc tagad Žanis vairs nemeklē mīlestību, viņš nemeklē stabilitāti, viņš negrib pieķerties kādai sievietei un, lai cik arī šī sieviete nebūtu skaista, viņš ar sevi ir noslēdzis vienošanos, ka tā ir tikai pirmā un pēdējā reize. Lai arī Mārcis uzskata, ka Žanis ir jāklis, Žanis tā nedomā, viņš tikai un vienīgi negrib tikt sāpināts. Viena reize. Un Žanis lepojas ar katru reizi, kad viņam ir ticis minets. Bet jūs pamēģiniet pirmajā reizē ar sievieti pierunāt viņu uz minetu! Mārcim tas vēl nekad nebija izdevies.
Viktors katru dienu mēģināja katru satikto cilvēku ienīst katru reizi savādāk. Sētnieku Juri viņš bija ienīdis dēļ tā, ka viņš nebija satīrījis sniegu sētā, dēļ tā, ka balto un pūkaino sniedziņu viņš bija uztaisījis par pelēkās putras kalniem, dēļ tā, ka viņš Viktoru pasveicināja nepaceļot acis, dēļ tā, ka Juris nebija latvietis, dēļ tā, ka viņš bija Juris nevis Jurijs. Viktors ienīda Kārli par to, ka viņš katru dienu braukā uz citu veikalu, dēļ tā, ka viņš sveicināja sētnieku Juri, dēļ tā, ka viņš dzīvo tieši vienu stāvu zemāk, dēļ tā, ka Kārlim nebija bērnu. Viktors ienīda Mārci par to, ka viņš katru rītu skaļi klausījās porno, dēļ tā, ka viņš spēra no Viktora bezvadu internetu, dēļ tā, ka Mārcis draudzējās ar Žani un dēļ tā, ka Mārcis svinēja Mārtiņus. Viktors ienīda pedantisko Oskaru par to, ka viņš ir izšķērdīgs, par to, ka viņš ģērbās bezgaumīgi, par to, ka viņš nofrizēja savas skaistās cirtas, dēļ tā, ka viņš nepievērsa uzmanību Viktoram un pat vienu dienu vispār nepasveicinājās, jo bija aizņemts ar savas kastes pakošanu. Viktors ienīda Žani par to, ka viņš ir jāklis, par to, ka viņš pārgulēja ar Viktoru interesējošo sievieti, par to, ka viņš pārgulēja ar Oskaru, par to, ka viņš pārgulēja ar gandrīz visām nama iedzīvotājām, izņemot Viktoru. Viktors bija komplicēts cilvēks.
