Ir grūti izsekot laika plūdumam, kad esi ieslēgts mazā,
tumšā telpā ar ļoti nelielām kustēšanās iespējām. Un apgrūtinātu elpošanu. Pat
desmit minūtes var šķist kā vesela mūžība, tāpēc Kārlim bija grūti noteikt, cik
ilgu laiku viņu veda. Likās, ka ļoti ilgi, taču šī sajūta varētu būt mānīga.
Lai nu kā, mašīna apstājās un kādu laiku nekas nenotika. Ne sarunu, ne kustību,
nekādu skaņu. Nekā. Nez kāpēc nekā ir vēl baisāk. Tajos nekā brīžos cilvēks
paliek pats ar sevi un savām domām. Un reti kas var būs baisāks kā paša domas situācijās,
kuras tu nevari iespaidot. Kārlis sāka trīcēt. Ne no aukstuma, bet trīcēt tā,
ka viss ķermenis ir sasprindzis un nelielas trīsas skrien no krūtīm uz
perifēriju. Likās, ka tas nav viņš, kas trīc. Tas ir – viņš, bet ne viņš, ne
apzināti, ne kontrolēti, kad kaut kas notiek ar tavu ķermeni, bet tu to nevari
ietekmēt un pat negribi, lai tā būtu un notiktu.
Kā toreiz, ka Kārlis vēl nebija augsti godājamais
tiesneša kungs, bet gan tiesību students, kurš na haļavu dabūja biļetes un pirmo reizi mūžā gāja uz operu.
Protams, nedaudz kavēja, nedaudz steidzās un bija nedaudz izsalcis. Studentam
pirkt ēdienu Operas namā ir pilnīgi neiedomājami. No naudas dedzināšanas būtu
lielāks gandarījums. Tāpēc viņš izdzēra puslitra ūdens pudeli un cerēja, ka ūdens
kuņģī nomāks izsaukumu. Daļēji tā arī bija, taču pēc pusstundas mūzikas
klausīšanās, brīdī, kad skanēja uvertīras spilgtās melodijas krasākais
kontrasts un dziļākais emociju lādiņš, viņa kuņģis ieskanējās. Priekšā sēdošās
sirmās kundzes uzreiz pagriezās pret Kārli un paskatījās tā.. Nē, neko neteica,
operas laikā ir ārkārtīgi nepieklājīgi sarunāties, taču skatīties ar
aizvainojumu un gandrīz naidu, to gan var. Kundzītes izskatījās pēc īstām
operas pazinējām, ar operas apģērbu, kas pirkts tikai vienam mērķim, ar stundām
gariem stāstiem. Pat īpaši veidotu frizūru pāris stundu mūzikas baudīšanai. Viņas
uz Kārli paskatījās tā, it kā viņš būtu aizdedzinājis viņām matus, nogalinājis
sunīti un pametis viņu mazmeitas. Stāvoklī. Sabojājis ne tikai mirkli, bet visu
dzīvi. Bet tas taču nebija viņš. Nē, nu bija, bet taču nebija. Kā cilvēks var
ietekmēt šķidrumu un gāzu kustēšanos organismā? Jā, viņš varēja ātrāk
pamosties, paēst, neskrienot tikt līdz operai un nevienu netraucēt, bet vai
darot kaut ko vienu, neapzinātu, tu vari skaidri un nepārprotami zināt kā tas
ietekmēs kaut ko citu?
Trīcēšanu un atmiņas par operas pazinēju nicinošajiem
skatieniem pārtrauca bagāžnieka atvēršanās un auduma gabals, kas tika iebāzts
viņam sejā. Vai uzvilkts uz galvas, īsti nevarēja saprast. Viņu sagrāba aiz
rokas, izvilka un iesēdināja krēslā. Auduma gabali apskāva viņa roku locītavas
un potītes. Tiesnesis. Apgabaltiesas tiesnesis. Piesiets pie krēsla, ar lupatu
sejā, kas nedaudz smaržoja pēc jasmīniem. Varētu šķist, ka Latvijā tā nenotiek,
varbūt tikai filmās, bet te nu viņš bija - sasiets, atvests, neko neredzošs un
viens. Viņš juta, ka uz viņu skatās. Tikai sajūta, nekas neliecināja, ka viņam
blakus kāds būtu. Tikai pēc kāda laika viņš saklausīja soļus. Tie netuvojās,
drīzāk riņķoja un nedaudz attālinājās, kas liecināja, ka uz viņu tiešām kāds
skatījās. Viņš klausījās soļos, nelielā klaudzēšanā un maigā švīkstoņā gar
grīdu. Tieši pie diviem simtiem soļu, viss apklusa. Pēkšņais klusums viņam lika
nedaudz sarauties. Tāpēc klusumu griezošā balss vairs nelikās tik pēkšņa un
nepatīkama. Pat nedaudz glābjoša.
- - Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesas kolēģija šādā sastāvā..
Ir ļoti grūti aprakstīt balsi. Aprakstīt cilvēku ir
vieglāk, vizuālās īpašības ir vieglāk uztveramas par audiālām. Lai nu kā,
balss, kas pārtrauca klusumu skanēja nedaudz rūgti, nedaudz dārdoši, ar dažām
ķērcošām notīm. Ne nepatīkami. Tikai pēc tās nevarēja identificēt personu,
varēja pateikt tikai to, ka tas ir vīrietis. Vīrietis, kas lasīja spriedumu.
Kārļa spriedumu.
- - Tiesa, noklausījusies pieteicējas
paskaidrojumus, un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst,
ka pieteikums ir pamatos un apmierināms.
Lai arī viņš saprata un zināja, ka tas ir viņa paša
rakstītais spriedums, viņš nespēja atcerēties pašu lietu. Nebija nekādu atmiņu
par lietas dalībniekiem. Nekādu.
Turpinājums sekos..
