Tik interesantas lietas tiek rakstītas un fantazētas par miljonu vai, vēl labāk, miljardu.
Es tā padomāju, galu galā, lielas naudas apgūšana notiek trijos variantos:
Buratīno brīnumu laukā - Jūs iestādāt naudu svešā zemē un tā (nauda) aug un vairojas pati par sevi, bet jūs šajās darīšanās nejaucaties.
Svecīšu ražošana - jūs ieguldāt naudu savā lietā, idejā ar mērķi ziedot dzīvi šai lietai un arī nopelnīt.
Pamperi - jūs iztērējat naudu, piemēram, lai nodrošinātu veco ļaužu pansionātu ar pamperiem. Pamperi tiek izmantoti pēc to funkcionālās piederības un tiek izmesti pavisam.
Ir vēl viena lieta, kas līdzinās pamperiem, bezatbildīgas naudas tērēšanas ziņā, taču nav tik krasi "pavisam" - izplatīt saprātīgo, labo, mūžīgo. Ieguldīt kāda izglītībā, paaugstināt apziņas līmeni. Tūlītējā laika sprīdī tā arī ir naudas izmešana, taču rezultāti var būt ilgtspējīgi, atgriezeniskais rezultāts var būt visai cilvēcei kopumā, nevis konkrēti tev pašam.
Es varētu ieguldīt līdzekļus vispasaules ateisma kustībā. Izveidot centrus, kur paskaidro, ka dieva nav un kāpēc. Morālās vērtības, kas tiek izplatītas bet jebkādu pārcilvēcisku būtņu līdzdalības. Smiekla labad varētu apdomāt "ielu darbinieku" iespējamību - Vai nevēlaties parunāt par dieva neesamību? Nāciet pie mums uz pārrunu namu. Kas pats galvenais - visās pasaules valstīs uzceltu brīnišķīgu sabiedriski garīgu celtņu tīklu. Ēkas izceltos ar skaistu arhitektūru, augstiem kupoliem, fantastisku gaismu un skaistiem zīmējumiem un gleznojumiem uz sienām. Lai uz šādu pārrunu namu varētu nākt jebkurš, kas vēlas, lai varētu pasēdēt svinīgā gaisotnē, domājot par augstākām vērtībām, par ētisko, radošo, garīgo. Šobrīd ticīgajiem ir šādas vietas, bet ateistiem nav. Cilvēkiem ikdienā nav kur pasēdēt un neko nedarīt, domājot par augstākajām vērtībām vai dzīvi kopumā. Mājās tas nav iespējams, uz ielas vai parkā nav īsti pieņemts sēdēt, neko nedarīt un izskatīties gudri iegrimušam pārdomās. Taču tā būtu vieta, kur tu vari sēdēt cik ilgi vien vēlies, kur neviens ar tevi nerunās pret tavu gribu, kur tev nav pienākumu, tik vien kā būt pašam ar sevi. Un cilvēciskās vērtības - taisnība, uzticība izvēlei, uzstājība, žēlsirdība, mīlestība pret cilvēkiem un zvēriem, pašapliecināšanās, zināšanu saglabāšana, vairošana un izplatība.
Un mūzikai tur jāskan tādai, svinīgai. Un periodiski jālasa "sprediķi" - lai nopelniem bagātie rakstnieki, zinātnieki un filosofi runā ar atnākušajiem par cilvēciskajām vērtībām, par vīrišķību, skaistumu, labumu. Un "svēto" vietā būtu īsti varoņi - lūk, viņš leca no tilta lejā un izglāba slīkstošu bērnu, viņš nosēdināja lidmašīnu uz ūdens, lūk ārsts, kurš palīdz nelaimīgajiem un apdalītajiem, vai, lūk, viņš sacerēja visbrīnišķīgāko mūziku..
