Tikko jaušama rīta saules gaismas staru mīļi glāstošā dzeltenā krāsa atklāja viņas skaistās acis.. Es jau biju teicis, ka saules gaismā tās maina krāsu, taču nespēju par to nejūsmot ik reizi, kad tajās veros. Un kā tajās rotaļīgi atmirdz saules gaisma, it kā dodot jauku mājienu, lai sniedzu glāstu pār viņas samtaini maigo vaigu. Kaut arī mana roka ir raupjaina, asa un no lauku darbiem sastrādāta, taču nedaudz kautrīgi un, varbūt, pat mazliet bailīgi, es tomēr pieskaros viņas vaigam.. Viņai varbūt nemaz nepatīk tik raupjas rokas pieskāriens, taču viņa to neizrāda un pretī manam glāstam sniedz savu.. Tas ir tik mīļš un patīkams, ka tā vien gribas, lai tas ilgtu ilgāk, gluži kā Gētes Faustam kliegt no visas sirds: “Mirkli, tu esi skaists! Jel kavējies!” Man tā patīk, kad viņa ar pirkstu galiem viegli pieskaras manām lūpām – tas nedaudz kutina un vienlaikus ir tik patīkami, ka patika nomāc vēlmi sasmieties no kairinājuma, kaut to dažkārt mēdzu neslēpt. Pēc viņas vārdiem, tas esot tikai labi, jo viņai patīk mani smiekli. Piespiedu sevi piecelties un iet uzlikt karsēties ūdeni virtuvē ik rīta dzēriena pagatavošanai. Kad atgriezos, viņa jau bija piecēlusies un uzvilkusi sev mugurā manu mīļāko uzvalka kreklu. Viņa bija izgājusi uz balkona un lūkojās tieši pretī saules lēktam. Tā nu mēs kādu brīdi skatījāmies katrs uz savu sauli.. Sasodīts, viņas ķermenis ir tik jauks un sievišķīgs, un, jāatzīstas, man patika vērot, kā saules gaisma zīmēja viņas kailā ķermeņa līnijas manā krekla ietvarā. Tad viņa pagriezās ar seju pret mani un, neko nesakot, māja man ar roku, lai es eju pie viņas. Kā bikls un paklausīgs puika lēnām devos pie viņas uz balkonu un tiklīdz biju uz balkona viņa mani apskāva un, cieši piekļaujot savu ķermeni manam, noskūpstīja. Es apzināti ļāvos mirklim un izbaudīju to visā tā burvībā. Viņa man dāvāja mirkli, kurā mēs bijām tikai divi – apkārt nebija neviena cilvēka, tikai mēs abi un vienīgie mūsu liecinieki – saule, kas sildīja mūsu stāvus, gaiši zilās debesis, kas bija mūsu jūtu okeāns, un liegais rīta vējš, kas glāstīja mūs abus kā ar zīdu. Ak, mīļā pasaule! Cik burvīgs bija šis rīts! Raudzīsim, kāda būs šī patīkami iesākusies diena..
