..Man arī ir bijuši visai interesanti gadījumi ar nevainīgajām. Reiz draudzējos ar vienu studenti, tikko sākusi mācīties pirmajā kursā. Zivs pēc horoskopa, dzīvo absolūti citā pasaulē, nodūrusi actiņas kaut ko murmina.
- Ejam uz kino?
- Nu, var jau.
- Tepat netālu atvēries jauns restorāns, ejam pamēģināt?
- Nu, var jau.
- Varbūt aizbrauksim uz vienu viesu māju un labi pavadīsim laiku?
- Nu, var jau.
It kā atstāj visu izvēli tavās rokās. Reizē gan perinot pasaules iekarošanas plānus, kurus izpauž tikai pie pilnas pārliecības. Nekad neielaidies ar zivīm! Tā nu aizbraucam mēs uz to viesu māju, man ar īpašnieku kopējs bizness bija, labs paziņa, draugs, deva atlaides, man sanāca 40 Ls par nakti, bet tur jauna administratore. Es viņai saku, tā un tā, piezvaniet saimniekam, esmu īpašais klients, bet šī, nostājusies kara pozā ar kājām plecu platumā, acis izlobījusi kā tāda indes zivs - Numurs maksā 100 Ls. Es domāju, neiešu jau te kašķēties un meitenes priekšā par sīkpirdi sevi nenostādīšu, turklāt, to studenti jau gribu tā, ka acīs duras, plaukstas nosvīdušas, plaušas aizcementējušās un sirds auļo kā tūkstotis traku kumeļu. Vienaldzīgi nometu uz galda Barontēvu un steidzos izģērbt un sajust rokās viņas mandeļu maigo ādu. Zini kāda, jauna, stingra, var sajust visus muskuļus, smaržo labāk nekā jasmīni pēc lietus.
Izģērbju viņu, bet viņa - Izslēdz gaismu. Liekās debatēs neieslīgstu, lai arī nedaudz saskumstu, izslēdzu gaismu, viss notiek, jūsmoju par notiekošo un jūtu, ka es viņai līpu klāt. Bam, bam, un ir kaut kā pagrūti atrauties. Pie sevis domāju, ka viņa no tām, kas "skvirtē", nu, sieviešu ejakulācija. Ir jau feini, tikai nesaprotu, kāpēc līpu klāt!? Kad gāju mazgāties, no izbīļa gandrīz noliku karoti, viss vienās asinīs!
- Tev kas, bļin, mēnešreizes?
- Nē, tu man esi pirmais.
Da joptvajmatj, pateikt nevarēja? Es tikai tajā brīdī uzzināju. Varēja taču maigāk, sagatavoties un tā, nevis mesties virsū kā izbadējies meža zvērs. Es viņu plēsu kā pats nelabais, pa visu numuriņu, kādās tik pozās viņa nebija. Ja tu būtu viņu redzējis! Kāda tur atturēšanās, pofig, vālēju tik tālāk! Tik skaista viņa bija.. Iedomājies, palagi balti, sienas gaišas, nakts skapīši ziloņkaula krāsā, da kādi tur palagi, pilns matracis ar asinīm. Viņai nepāriet un nepāriet. It kā nevar būt nekā daudz, bet, ja tos pašus 150 mililitrus izsmērē pa mēbelēm un visām sienām sanāk diezgan baiss skats. Zombiju apokalipse, bļin. Čekojos ārā, meitene uz slimnīcu jāved, administratorei piemiedzu ar aci, iedodu 40 Ls, lai satīra. Noskaņojums labs, situācija diezgan amizanta, pajokoju, ka mēs tikko numuriņā cilvēku noslepkavojām.
Apmēram pēc nedēļas satiku draugu, sēžu pie viņa viesu namā, ādas dīvānā, izgāzies, riju krabjus un stāstu par saviem seksuālajiem varoņdarbiem. Un ko tu domā, tā pati administratore redz mani, bālu seju atnes krabjus, viskiju un pazūd. Noteikti nodomā, ka notiek atgriešanās notikuma vietā. Pēc minūtēm trīsdesmit pilna sēta policistu, ar stroķiem, bļāvieniem, kā lielāko teroristu noķēra. Tā debīlā govs reāli esot policiju izsaukusi, šie pārmeklēja visu viesu namu un tuvāko apkārtni, visus laukus un mežus izķemmēja, meklēja līķi. Var jau saprast, ja ar tādām ziņām kāds būtu iegājis numurā, neko citu arī padomāt nevar. Izskatās, ka nabaga cilvēciņš ir pamatīgi cīnījies par savu dzīvībiņu.
Labi, ka meitene bija gana prātīga un arī policijai izstāstīja visu kā bija. Un labi, ka viņa pilngadīga bija, varēja taču būt vēl sliktāk viss. Es tev no visas sirds saku - nekad nepinies ar zivīm, nekas labs tur nevar sanākt!
