Par rakstīšanu bez jēgas un atvainošanās.

Ir jāraksta ar jēgu. Tas ir tas par ko esmu aizdomājies pēdējā laikā. Uz to man arī norādīja citi cilvēki, pie tam tie, kuru viedoklī es pamatoti ieklausos. Ar stāstu par Zani es neko nepateicu, jā, bija intriga, ja godīgi, man pašam bija intriga, bet beigas izgāzās, jo es neko nepateicu. Protams, var jau aptaustīt visas cilvēciskās vērtības, bet, ja ar pirkstu atklāti neiebaksti galvenajā vadmotīvā un jēgā, tad viss smalki būvētais pavediens sabrūk kā pūku māja, kas būvēta no sieviešu ieliknīšiem. Tas pats arī Vientulības Dzinējsunī, ir attēlojumi, ir notikumi, bet pietrūkst jēgas. Ko es ar to gribēju teikt? Nezinu, godīgi, varbūt atrakstījos, jūtot vajadzību pēc izteikšanās, varbūt pārcilāju atmiņas, varbūt..

Ar jēgu sanāk rakstīt arī, ja izsakies par sevi interesējošām lietām un notikumiem. Tas man arī neder, jo, principā viss, par ko es šobrīd (nenoteikts laika posms, pusgada vai vairāk garumā) interesējos ir - kā noķert tos pediņus, kuri laiku pa laikam apzog manu mašīnu - kur ņemt naudu remontam (no kurienes šļakstās tā sasodītā eļļa) - vai mani atlaidīs pēc nedēļas vai pēc stundas - ko es dzīvē darīšu tālāk - domas par savu izmisumu - vai tiešām veģetatīvā distonija ir tikai sievietēm - ja tā ir, kas pie velna ir man?

Kā redzams, pie šādiem apstākļiem es nevaru neko pateikt ar jēgu. Zagt nav labi, krāpt nav labi, smieties par citu nelaimi nav labi, visi ir idioti un es esmu nenormāli kruts, visi taču par to tāpat ir informēti un kas no manis par pamācītāju, ja man pašam šobrīd derētu stingrs plecs, spēcīgs padoms vai vismaz smaga dūre sejā? Es arī neizslēdzu iespēju, ka vienkārši esmu idiots. Un apstākļiem ar to nav nekāda sakara.

Kāds gan tur ir brīnums, ja arī šis ieraksts ir bez jēgas? Vispār nē, īstenībā es gribu attaisnoties tiem cilvēkiem, kuri man uzsauca aliņu, man ir sajūta, ka esmu viņus pievīlis. Pilnīgi jūtu kā Raimonds tagad par mani atkal ierēks, bet ko viņš pats teiktu, ja pastaigā pa Elizabetes ielu no četrdesmit redzētām meitenēm viņam neuzsmaidītu neviena, bet tā vietā veca garderobes darbiniece atklātos viņam savās simpātijās un pārmestu to, ka viņš viņu nesveicinot?