Mirklī, kad, sēžot virtuvē pie galda un vērojot nesteidzīgi krītošas sniega pārslas, es jau iegrimu dziļi jo dziļi sevī un savās čīkstoši gaudojošās pārdomās, iezvanījās telefons. Deniss. Viņš noteikti uzbāzīsies ar kārtējo dzeršanu, meitenēm, smēķēšanu un skaļas mūzikas spēlēšanu. Sasodīts, lai iet! Es negribēju piedzerties viens pats, viņa skaļā kompānija noteikti aizgaiņās skumju putnus virs manas galvas. Netipiski, sarunājām satikties centrā, parasti viņš ar savu bezjēdzīgo kompāniju ieradās pie manis un par savu ierašanos brīdināja jau transportā esot.
Deniss izskatījās novecojis un pieņēmies svarā. Pēdējo reizi viņu redzēju kādu gadu atpakaļ, kad kārtējais dzerstiņš beidzās ar kaķi, iesēdinātu žurkas krātiņā un noķerto kaimiņu kaķi, kuru piedzirdījām ar balderjāņiem līdz viņš, smagi kāsējot, vēma.
- Izskaties noguris. - Jā, esmu izšķīries, viņa aizgāja pie cita, bet man liekas, ka es viņu mīlēju. - Skābi tev. - Šovakar negribu par to runāt, šovakar gribu iedzert ar tevi, savu draugu un nedomāt ne par ko, atcerēties jaunību, kad pa klubiem vazājāmies un žubes ķērām.
Uz mirkli es sajutos vainīgs. Vienmēr Denisu uzskatīju par skabargu pakaļā, riebīgu dadzi siltajās biksēs, izvirtuli un neģēli, bet viņš mani sauc par draugu..
Šņabi sākām dzert parkā, tieši pretī LU galvenajai ēkai. Jau pēc pirmās pudeles iztukšošanas, kas notika kapa klusumā, katram no mums domājot par kaut ko savu, mēs sākām smieties, atcerējāmies piedzirdīto kaķi, nikno dzīvokļa saimnieci, atcerējāmies to rītu, kad Deniss ieskrēja manā istabā ar kliedzienu - Iedomājies! Nē, nu tu iedomājies, es tikko tik milzīgu kluci noliku, lielāko manā mūžā! Gandrīz vai pakaļu pārplēsu! Tā arī nesapratu, kāpēc tik svarīga informācija man bija nepieciešama agrā svētdienas rītā. Tagad tas bija smieklīgi, mēs turpinājām dzert un smieties līdz asarām acīs. Vēlāk kā pēc jauneklīgā dzēruma ieraduma, devāmies uz klubu copēt meitenes. Es vēl nebiju pazaudējis kaut kādas iemaņas un šarmu un tā rezultātā jau pēc neilga brīža gan mani lidinājās maza auguma meitene ar ļoti izteiksmīgām krūtīm. Viss kā parasti, es maksāju, mēs dzērām un es viņai stāstīju aizraujošus stāstus ko ir piedzīvojis mans brālis ceļojot. Protams, es sevi ieliku viņa vietā. Pēc nenoteikta laika es piemiedzu ar aci Denisam, kurš aplidoja bez šaubām efektīgu blondīni un ar savu jauniegūto naktstauriņu taksītī devāmies pie manis uz mājām. De javu sajūta mani nepameta ne uz brīdi. Cik laiks jau ir pagājis un nekas nav mainījies.
Atcerējos, ka šādas naksnīgās meitenes izskatās savādāk katrā apgaismojumā un, izvilktas no klubu gaismām, viņas iegūst pavisam citu nokrāsu. Nesmuka viņa nebija, drīzāk tāda, vidēja, ar tusiņu tauku slānīti, kas principā ir ļoti atšķirīgs no lauku meitenes pienīgā tauku slāņa. Pēdējās daudz biežāk priecājas un vēl nav zaudējušas spēju novērtēt. Meitene sēdēja un klusēdama skatījās pa logu, kamēr es viņu pētīju. Kaut kāda dzīves nolemtības aura strāvoja no viņas. Nopurināju galvu, tādējādi mēģinot izpurināt nomācošo spiedienu galvā, kas daļēji arī sanāca.
Mājās jau viss bija skaidrs, es aizdedzināju svecīti, ielēju viņai šampānieti un pats devos noskaloties. Ietinies lielā dvielī, uz dušu sūtīju arī viņu, taču viņa atmeta man ar roku un paziņoja, ka negribot. - Kā tā, ko nozīmē negribi? - Tev liekas, ka esmu kaut kāda netīrele? - Acu priekšā redzēju kā ģeometriskā progresijā samazinās manas iespējas tikt pie seksa, ja pateikšu taisnību. Nopētīju viņas salipušos, piesmēķētos matus, no cigaretēm iedzeltējušo nagu, pamanīju sviedru pēdas uz viņas krekla un novilku kaut ko līdzīgu - Mmmdēe, nē, viss kārtībā.
Nekas nebija kārtībā. Es nejutu sievišķīgo maigumu viņā. Ir grūti ko tādu sajust, kad vienīgais par ko tu domā ir, ka viņa smird pēc benčika. Protams, ka man necēlās. Ar pārmetošām acīm viņa skatījās uz mani. - Ko? Kas ir? Tu taču esi mīlas naktstauriņš un seksa priesteriene, cel nu augšā kā māki! Viņa iedzēra vēl vienu malku šampānieša un sāka sūkāt. Pēc minūtēm piecām monotonas darbošanās, man bija sacēlies tikai tik tālu, lai zibenīgi ievadītu savu pusvārīto mīlas lakstu viņā. Arī mīlas priesteriene to sajuta un strauji uzleca man virsū. Skatoties sveces liesmā, tur gandrīz vai varēja sanākt paknaps seksa akts, taču tad es dzirdēju kā viņa rīstās. Viņa lēkāja man virsū un viņas kuplās krūtis meta gaisā plašus lokus. Acīmredzot šāda veida fiziskās aktivitātes nebija savietojamas ar izdzertā alkohola daudzuma un viņa sāka vemt. Smakojoša šķidruma un ēdiena gabaliņi atsitās pret manām krūtīm un, šļakstoties, lidoja pa visu gultu. Es strauji pacēlu gurnus, nostājoties tiltiņā, tādējādi nometu nost no sevis vemjošo būtni. Viņa lidoja uz priekšu un ar skaļu paukšķoņu pret kaut ko atsitās. Tas bija nakts skapīša stūris virs gultas. Mīlas priesteriene izslēdzās, neizdvešot nevienu skaņu. Asins straumīte tecēja pa viņas matiem un sajaucās glumajā šķīdonī ar viņas vēmekļiem.
Tāds noteikti nebija mans ieplānotais vakars. Ar mammas dāvināto dūnu segu noslaucīju vēmekļus no sevis un netīrajā segā ietinu meiteni. Aiz satraukuma vairs nebija nekāda dzēruma, galva strādāja instinktu līmenī, solis viens - ietīt segā, solis divi, atslēgas uz skapīša, solis trīs, pāri plecam un mašīnā, sols četri, izmest meiteni ar visu segu pie slimnīcas durvīm un maukt prom. Biju pārliecināts, ka viņai viss būs labi, nekas nopietns tas nevarēja būt.
Atgriezies mājās ielēju sev glāzi ar džinu, aizsmēķēju un rakstīju e-pastu:
Zinu, ka Tu izdzēsīsi šo ziņu tāpat kā visas iepriekšējās manis rakstītās, bet es gribēju Tev pateikt, ka esmu guvis apziņu, ka joprojām spēju iemīlēties. Bezatbildīgi, muļķīgi, idiotiski, bez jebkāda pamatojuma, gluži kā agrā agrā bērnībā, bet daudz impulsīvāk, straujāk un smeldzošāk. Iekšā kaut kas satraukumā kņudina un vēlāk sāp. Tā ir dzīve, tā ir apziņa, ka es dzīvoju. Par to es vēlos Tev teikt paldies. Paldies par to, ka liki man sajusties dzīvam, paldies par siltajiem apskāvieniem, paldies par cerībām, paldies par visiem smaidiem ko esi man veltījusi. Man Tevis pietrūkst, Tavas gaisīgās klātbūtnes. Man nav par ko kautrēties, arī šobrīd par asarām manās acīs ne.. Man Tevis necilvēcīgi, līdz sāpēm, pietrūkst. Brauc atpakaļ uz mājām. Es gaidīšu.
