Smēķētājs no pretējām durvīm, viņš skatās futbolu, hokeju, CSI un citus detektīvstāstus pa TV kasti. Viņam ir divas vai trīs sievietes gadā, nekad viena un tā pati divas reizes. Viņa guļamistaba ir man aiz sienas, es varu viņu dzirdēt smēķējam un klepojam vakaros. Kad viņš nav viens, es dzirdu sievietes balsi:
-"Nāc šurp un liec to verķi iekšā!"
Viņš smēķē un klepo arī pa naktīm. Viņš smēkē divos, viņš smēķē četros un viņš smēķē sešos. Viņš ir precīzāks par baznīcas zvaniem, kad es dzīvoju Tukumā pie vecākiem. Brīžos, kad viņš smēķē, es sajūtu cigarešu smārdu. Un dzirdu klepu. Vienu dienu mūsu mājās bija ugunsgrēks, tas bija pulkstens divos, es sajutu smārdu, es dzirdēju klepu, man likās, ka viņš tur smēķē. Tikai tad, kad izdzirdēju sirēnas, es sapratu, ka kaut kas deg, es uzvilku bikses un izgāju uz ielas uzsmēķēt, smēķētājs no pretējām durvīm arī stāvēja arā un smēķēja.
-"Kāpēc tu smēķē tieši divos?" es vaicāju.
-"Nesaprotu par ko tu runā." viņš atbildēja.
Trīs dienas es vairs nedzirdēju smēķētāju no pretējām durvīm, tikai vēlāk atnāca kaut kāda paveca sieviete un bļāva uz krāvējiem, lai kustas ātrāk. Es izgāju uz ielas uzsmēķēt un paskatīties, kas notiek. Bija Februāra vidus. Krāvēji iznesa ārā apbirušu eglīti. Viņš svinēja viens, trešā sieviete gadā nebija ieradusies. Es nopirku pelnutrauku no kliedzošās sievietes, tagad es smēķēšu tieši divos un tieši četros un tieši sešos un pie manis nāks divas vai trīs sievietes gada laikā.
