Tu! Ej, tu! Jā, jā - tu. Kurš tieši tagad lasa šo tekstu. Tu vismaz saproti cik daudz elektrības tu tagad iznieko? Cik daudz darba devēja naudas tu bezjēdzīgi izšķērdē kamēr darba laikā lasi šo bezjēdzīgo ierakstu? Galu galā, cik daudz bērnu Āfrikā nomira badā pēdējo piecu minūšu laikā?
Tu, dzīves labumu pārsātinātais jākli, ko tu esi izdarījis tādu sabiedrības labā, lai visi apdirstos no sajūsmas un KAUT VAI (!) sāktu kopēt saiti uz tavu video youtube? Ko tu esi izdarījis? Esi izvairījies no nodokļu nomaksas un žēlojies, ka valstī ceļi ir sūdīgā stāvoklī?
Sabiedrība tev ir iedevusi visu: datorus divu kilogramu svarā, internetu piecu megabitu ātrumā (varbūt desmit), mobīlos telefonus, no kuriem var zvanīt kaut vai no tundras uz jebkuru vietu uz zemeslodes, prezervatīvus piecdesmit santīmu vērtībā, lai tu nenoķer kaut kādu kaiti un nesataisi bērnus, WiFi, Bluetooth un tramvaju par 40-60 santīmiem, kas tevi ved cauri visai pilsētai. Tu visu esi PADIRSIS! Vectēvi gribēja, lai mēs visi lidotu kosmosā, bet tu neesi spējīgs nopirkt pat tualetes podu ar apsildāmu vāku, nemaz nerunājot par dzīvokli pilsētā, kurā tu tagad dzīvo.
Pūt tev no kauna, gnīda.
