Ar Lieni iepazinos universitātē, es sēdēju viņai aiz muguras C grupas priekšmetā. Viņa pirmā sāka, godīgi, es tajā vietā uzvedos kā baklažāns pēc pirmā sala. Nedēļu pirms eksāmena man vajadzēja vismaz vienu reizi izlasīt kāda apzinīga cilvēka lekciju pierakstus un kuram es vēl to prasīšu, ja ne meitenei, kura ik pa brīdim slepus skatās uz aizmuguri un smaida man.. Līdz ar pierakstu klades nodošanu, Liene laipni piedāvāja arī mutiski pastāstīt par visu ko mums ir mācījuši pusgada laikā. Es piekritu. Mēs sēdējām kafūzī, es strēbu jau kuro viskija glāzi šajā dienā, bet viņa dzēra kumelīšu tēju bez cukura. Tajā brīdī man tas likās piemīlīgi, ne kurš katrs var dzert kumelīšu tēju bez cukura, vismaz es nevaru.
Glāzes saturs mani bija iesildījis līdz stāvoklim, kad ir jātiek mājās un jāliekas slīpi, savādāk būs vemšana, krišana un iespējamas nepatikšanas. Īpaši neaizdomājoties, piedāvāju viņai mani izglītot tālāk pie manis mājās. Tas nebija piedāvājums ar visām no tām izrietošajām sekām, tas bija drīzāk impulsīvs vārdu virknējums, vienīgais, kas bija dotajā brīdī uz mēles. Viņa piekrita un arī visu ceļu līdz mājām turpināja čalot. Tas bija kaut kas saistīts ar makroekonomiku. Sabiedriskā transporta trokšņi un kuņģa satura noturēšana sevī mani tobrīd interesēja daudz vairāk, taču viņas balss tembrs mani uzrunāja, tā bija sava veida dūjošana pirms salda miega.
Mājās es piedāvāju Lienei iedzert, viņa laipni atteicās un prasīja vai man neesot kumelīšu tējiņas. Nekā vairāk par melno man nebija, es sataisīju melno tēju bez cukura, ielēju sev glāzē vēl grādīgo un izstiepos gultā. Dzēruma miegs atnāk nemanot, kā miglas vāls veļas pāri tavas sagurušajam ķermenim, un es aizmigu ar visu glāzi rokās.
Mani pamodināja Liene. Man nekad nav bijušas nekādas pretenzijas pret sieviešu iniciatīvu seksa jautājumos, bet tas likās kaut kā dīvaini. Viņa mani pat nebija izģērbusi. Līdz ceļiem novilktas bikses, uzrauts džemperis un viņa man virsū, kā jātniece.
-"Ē, ko tu dari, Lien..?" es noburbināju pa pusei miega, pa pusei dzēruma stāvoklī.
-"Aizveries.." viņa man pieliekusies iečukstēja ausī.. Acīmredzot meitene drīz taisījās beigt, jo sāka kustēties daudz plašākā amplitūdā un lielākā ātrumā vienlaicīgi ar mēli braucot man gar kaklu un laizot krūšu galiņus. Pazīstams labpatikas vilnis pārskrēja pār meitenes ķermeni un es jau sāku labpatikā smaidīt, bet tad viņa man iekoda. Iepriekš biju dzirdējis, ka meitenes orgasma brīžos kaut kur stipri kož, bet viņas kodiena rādiusā trāpījās mans krūšu galiņš. Sāpes ielauzās tieši smadzenēs. Vienā kustībā es nometu Lieni uz grīdas un pielecu kājās, taču aizmirsu par biksēm, kas bija nolaistas tikai līdz ceļiem, sapinos tajās un nokritu tieši pret galda malu.
Pamodos es slimnīcā ar sašūtu un apbintētu krūšu galu un divām šuvēm uz galvas. Jau pēc dažām dienām es varēju doties atkal uz universitāti. Pati pirmā lekcija ko apmeklēju bija tas pats C grupas priekšmets uz ko gāja arī Liene. Pašas Lienes gan nebija, taču pārējie studenti kaut kā aizdomīgi skatījās uz mani un par kaut ko sačukstējās un klusi smējās. Kā par skādi, mani izsauca auditorijas priekšā. Es gan mēģināju attaisnoties ar slimību, taču pasniedzējs bija uzstājīgs un teica, ka neko grūtu jau tāpat nejautāšot. Kautrīgs cilvēks būdams, es vienmēr nedaudz piesarkstu, kad ir publiski jārunā. No zāles kāds asprātis izkliedza: "Kas ir, Liene Tev arī degunā iekoda, ka tik sarkans esi?". Visa auditorija sāka līdz asarām smieties.
Manu ķermeni pārņēma neizmērojams kauns un dusmas vienlaicīgi. Kājas bija kā pienaglotas pie koka grīdas, es stāvēju un smagi elpodams gaidīju, kas notiks. Acīmredzot, no paaugstinātā asinsspiediena, no krūšu gala atkal sāka sūkties asinis..sārtais pleķis izspiedās uz džempera. Auditorija smējās vēl skaļāk. Tikai pēc kāda mirķļa es spēju izkustēties un devos prom.
-"Kā tas ar jautājumiem?" man nopakaļus iebļāvās pasniedzējs.
-"Ej dirst, kropli!"
To priekšmetu makroekonomikā es tā arī nenoliku..
