1) Reiz dzīvoja uz Pasaules puisītis vārdā Jānis. Vienu dienu viņš pārvērtās par jaunu bērziņu. Stāvēja Jānītis ceļa malā un šūpoja savas lapiņas. Vienu dienu garām Jānītim gāja viens tūrists, skatās uz jauno bērziņu un domā: "Vai cik skaists bērziņš, būs jānocērt". Jānītis stāv, šūpo savas lapiņas, skatās, ka tūrists izvelk no somas cirvīti un grasās šo nocirst. Jānītis kā sagrāba tūristu aiz kājām ar saviem zariņiem, pacēla gaisā un ar mazu bērza žagariņu sit pa dibenu tūristam un saka: "tev nebūs bērzu nocirst, tev nebūs egli nocirst, tev nebūs pīlādzi nocirst, tev nebūs ābeli nocirst, tev nebūs bumbieri nocirst, tev nebūs lazdu nocirst, tev nebūs liepu nocirst... Jānītis da-aaaaaaa-udz kokus zināja.
2) Reiz dzīvoja uz Pasaules puisītis vārdā Pēteris. Viņš bija muļķītis. Vienu dienu muļķītis sāka kāpt kokā.
- "Nekāp kokā, nokritīsi", teica mamma.
- "Nekāp kokā, nokritīsi", teica policists.
- "Nekāp kokā, nokritīsi", teica kosmonauts.
- "Nekāp kokā, nokritīsi", teica ANO Ģenerālsekretārs.
Taču muļķītis Pēterītis neklausījās, kāpa viņš kokā augstu jo augstu, kāpa līdz māju jumtiem, kāpa līdz mākoņiem, kāpa līdz satelītiem un šatliem. Un nokrita. Nokrīt muļķītis, guļ. Pie viņa pieskrien skaista jo skaista meitenīte, skatās uz viņu, tausta. Muļķītis atver acis, skatās uz meiteni un saka "Precies ar mani!"
- "Kāds tu esi muļķītis, tu taču tikko nokriti, tev tagad uz ātrajiem vajag, operācija jātaisa, bet tu precēties gribi"
- "Es iemīlējos tevī jau tad, kad kāpu kokā"
- "Bet es iemīlējos tevī tad, kad tu kriti lejā, taču es nevaru ar tevi precēties, mani nākošnedēļ pūķis apēdīs!"
- "Kāds vēl pūķis?"
- "Viņš dzīvo Himalajos un piedraudēja, ka izdedzinās apkārtējos ciemus, ja ANO Ģenerālsekretārs man viņu neizbaros"
Skaistā meitene izrādījās ANO Ģenerālsekretāra meita.
Saskaitās muļķītis, paķēra divus kruķus, jo no kritiena bija salauzis abas kājas, un devās uz Himalajiem pie pūķa.
Atnāca muļķītis pie pūķa un saka: "Tu neēdīsi manu skaisto meiteni!"
Pūķis ļoti ilgi smējās. "Ha ha ha, mani ir mēģinājuši varoņi noslaktēt, ha ha, man gribēja galvu nocirst, ha ha, gribēja uzspridzināt, pat ar prettanku raķeti ir šāvuši, ha ha ha ha, bet vēl neviens mani nav mēģinājis nosist ar kruķiem, ha ha ha". Smējās pūķis līdz nāvei. Taču nenomira. No smiekliem izlaida visu gaisu un kļuva tik liels kā istabas sunītis.
Paņēma muļķītis pūķi pie sevis, lai māju sargā. Un nospēlēja kārtīgas kāzas ar skaisto meiteni. Un priecājās kāzās daudzas tautas, priecājās visa ANO un priecājās ANO Ģenerālsekretārs. Priecājās gan..
