Mans darbā ierašanās laiks nav regulārs, dažreiz es ierodos 7:30, bet dažreiz kavēju un ierodos desmit, piecpadsmit minūtes pāri deviņiem. Tajos rītos, kad ierodos agri, man rodas izmeklēšanas vērts kāzuss - nežēlīgi piedirsta tualete. Ja es darbā esmu pirmais un apsargs iet uz citu tualeti, tad aizdomas krīt uz apkopēju. Tikai nesaprotu, kāpēc tualeti vispirms iztīrīt un tad piedirst, kāpēc nevar otrādi?
Tā nu vienu rītu ierados darbā ātrāk, pastāvēju mirkli pie mašīnas, uzsmēķēju un paklausījos kaut kādu krievu šlāgeri, skaļi, pie atvērtā auto durvīm. Tad, kad devos uz tualeti, mazajā virtuvītē jau bija divas kolēģītes. Abas izskatīgas meitenes nedaudz jaunākas par mani. Nekādas attiecības man ar viņām nebija, šad un tad nedaudz parunājos, pasmējos, apspriedu priekšniecību vai iedzēru šampi. Mūsu savstarpējās attiecības varēja nosaukt par neitrālām, kā jau ar vairākumu kolēģu. Šajā rītā viena no meitenēm bija par kaut ko manāmi sašutusi, kaut kas ar puisi, sastrīdējās laikam. Tā nu es, sēžot uz poda un prātojot manis radīto kāzusu par šmucīgo apkopēju, nedaudz paklausījos ko viņas runā un vēlāk biju spiests piebiedroties viņu sarunai.
- Klausies, Genādij, tu esi jāklis.
- Ēmm, nu, pat nezinu ko teikt, paldies laikam.
- Mēs pamanījām kā tu parasti ej pīpēt ar to pārdevēju no blakus veikala. Ko par to saka tava draudzene?
- Nezinu ko viņa teiktu, es neuzskatu, ka tas ir aprunāšanas vērts.
- Nu bet tomēr, ko viņa teiktu, viņa nav no greizsirdīgajām? Es, piemēram, tev izskrāpētu acis, ja uzzinātu. Un ko tu teiktu, ja ieraudzītu savu meiteni tā pīpējam ar kādu svešu veci?
- Zini, mūsu attiecībās valda uzticēšanās..
- Tātad jūs viens otru krāpjat?
Šādas filosofiskās sarunas no paša rīta mani nogurdina vairāk nekā pohas. Kamēr meitenes vārījās savā starpā un mēģināja man iepūderēt smadzenes, ka esmu jāklis un man ir kaut kādas attiecības ar to meiteni un, ka mana meitene arī mani noteikti krāpj, es ieraudzīju apkopēju, viņa klusītiņām atvēra durvis un ielavījās tualetē. Lieta tāda, ka apkopējas mums strādā pēc darba un no rīta viņai šeit nevajadzēja būt. Pēc minūtēm trim, kad apkopēja bija aizlavījusies prom, es ātri ieskrēju tualetē un sāku ostīt gaisu. Nekas nesmirdēja. Es mirkli uzkavējos turpat, prātodams par šīs smakas izcelsmes avotu un atcerējos, ka manas neitrālās attiecības ar kolēģiem izčabēja turpat virtuvītē, brīdī, kad viņas mani nosauca par jākli. Es atgriezos.
- Saki, Genādij, kāpēc tu esi tāds savādnieks, tā vien liekas, ka tev nav jūtu kā tādu, staigā te tāds, visu laiku sapņains, nerunā ar mums, augstprātīgs jūties?
- Par to greizsirdību, neapvainojies, bet es domāju, ka tā ir mīkstčaulības pazīme, tā ir sevis pazemošana uz graušana nemaz nerunājot par uzticības trūkumu, kas ātri vai vēlu novedīs līdz attiecību galam. Un jūsu gadījumā, ņemot vērā jebkādas pašcieņas trūkumu, tas beigsies ar skandalozu, pretīgi smakojošu galu. Visas šīs problēmas jums sagādā raizes, kā rezultātā bojājas aknas un jūsu sūdi smird. Un es vēl vainoju nabaga apkopēju, tagad es zinu, kurš tik briesmīgi dirš tajā atejā no rītiem, būtu kaunējušās, abas.
Viena no meitenēm sāka raudāt. Mans kāzuss tika atrisināts. Lieki piebilst, ka tagad viņas ar mani nesveicinās un kurš vainīgs? Viss ko es gribēju bija tikai tīra tualete rīta agrumā.
