- "Man pietrūkst bohēmiskā komforta", teica Māris berot viskija glāzē ledus gabaliņus. - "Lūk, es gribēju visiem pastāstīt, ka viskijs nerullē, ka tas ir nepamatoti glorificēts dzēriens, tam nav saknes mūsu kultūrā, tā vietā es gribēju aicināt cilvēkus atgriezties pie mūsu pašu vērtībām - alus un kandžas. Tā visa vietā es uzvilku cepuri un sieviešu brilles un sešas minūtes neganti lamājos kameras priekšā, tas nebija skatāmi."
- "Pag, kas tur ar to komfortu?"
- "Redzi, lai radītu kaut ko labu, ir jābūt pārliecinātam par sevi, ar to man ir ok, tad ir jābūt fīčai, tāda man arī ir, trūkst pašapmierinātības. Un es šeit nerunāju par līkā pulēšanu, es runāju par harmoniju sevī un apkārtējiem. Jābūt harmoniski pārākam un pašapmierinātam."
- "Tad jau tu būsi kā lielākā daļa uzpūsto locekļgalvu, jēga?"
- "Jēga ir vērtībās, saproti? Es, piemēram, čurāju dušā ūdens taupīšanas nolūkos. Tā darot Brazīlijā un man ir krekliņš ar uzrakstu Brasil, zaļš tāds. Un tā ir vērtība, nevis čurāt dušā tāpēc, ka slinkums izkāpt, bet tāpēc, ka esmu mērķtiecīgi iesaistīts un zaļš. Vēl es gribu uzņemt porno filmu, un ne jau tādu, klasisko, bet ar savu odziņu, man nevajag ne melno uz balto, ne solo masturbēšanā, ne dubulto anālo vai sešus uz vienu, man vajag.. pat īsti nezinu, Brodvejas porno, porno mūziklu vai tādu reālo action porno gabalu, saproti?"
- "Un kas tev traucē? Domā, rīkojies.."
- "Varbūt jau ir uzņemts kāds dziedošais porno.. redzi, es šaubos, tas viss tāpēc, ka man pietrūkst bohēmiskā komforta."
- Es atcerējos kā mēs ar Māri sēdējām vienā skolas solā un, kamēr es zīmēju visiem skolas grāmatu personāžiem locekļus, Māris rakstīja dzeju. Laikam jau šis tas ir mainījies mūsu dzīvēs.
