Bērnībā es biju tikai nedaudz apaļīgāks par citiem bērniem, man bija grūti iejusties kolektīvā tāpēc, ka es biju no citas pilsētas. Visi bērni jau pazina viens otru, bet es sanācu kā baltais zvirbulis, par mani sāka ņirgāties un smieties, jūs jau ziniet kādi ir bērni, nevajag īpašus iemeslus, lai piečurātu kādam somu vai iemestu ar akmeni, tāpēc es brīvo laiku pavadīju mājās un ēdu. Pusaudža vecumā es jau biju apaļāks par pārējiem maniem paziņām un joprojām biju savā ziņā nevēlama persona kolektīvos. Man bija grūti dabūt meiteni un es iekritu pamatīgā depresijā. Tā vietā, lai cīnītos, es turpināju ēst. Ēdiens mani darīja laimīgu, es gatavoju, ēdiens man nekad neatteica un vienmēr bija pa rokai, kad man to vajadzēja, tas iedvesa vismaz kādu drošības sajūtu. Es attapos, ka kaut kas nav īsti kārtībā, kad vienā dienā manai gultai aizlūza kāja un es vairs nevarēju mašīnai atbīdīt sēdekli pietiekoši tālu, lai apsēstos, es kritu izmisumā, mani pārņēma zināma nolemtības sajūta un es turpināju ēst. Kad es iepazinos ar Samantu, caur internetu, manā dzīvē atgriezās dzirkstelīte, es atkal gribēju dzīvot, iziet ielās un ieraudzīt sauli, taču nevarēju, bija par vēlu. Man tas ir grūts lēmums, bet es to darīšu, es gulšos zem naža vairākas reizes un likvidēšu lieko svaru. Dakteris man izstāstīja, ka pastāv zināmas briesmas dzīvībai vienā reizē likvidējot vairāk par 80 kg, bet es to darīšu, es gribu atkal normāli dzīvot!
____x____
Kaut kur pazīstams stāsts, vai ne? Scenāriji, protams, ir dažādākie, bet šis ir visbiežāk dzirdētais. Cilvēkiem tas ir šovs, iebiedēšana un retajiem arī laba izklaide. „Ha ha, visi amerikāņi ir idioti, šitā norīties, nu moins!”. Vakar vakarā es redzēju, ka izklaide ir aizgājusi pārāk tālu savā komercijā. Nu jau ir šovi par to kā operē visus ģimenes locekļus. Ģimenes tauku atgriešana. Kas būs nākamais? Komplekso pusdienu sestās brīvpusdienas? Atrodi vēl piecus ģimenes locekļus vai draugus, kuriem nogriezt taukus un sestajam mēs nogriezīsim par brīvu!? Tā būtu vēl briesmīgāka reklāma kā jaunās (kārējās briesmīgās) LMT reklāmas. Nu ko var izdomāt, dzenājot olas savās kabatās? Salmu kulšana, neprāta uz bezgaumības epopeja, kura tiek uzsūkta caur visām porām nebeidzamajās reklāmas pauzēs. Tie iedomīgie kretīni ir iedzinuši mūs stūrī ar nolaistām biksēm, mēs varam tikai cerēt, ka locekļa vietā būs pletne. Ja šodien redziet kādu reklāmmeistaru, iekrāmējiet viņam tieši bietē ar savu rūdīto lauku dūri. Vienreiz pietiek!
