Jau trīspadsmit gadu vecumā es sajutu, ka esmu savādāks nekā citi sētas bērni. Kā jau visi tādā vecumā, arī es tiku raustīts aiz matiem un iekaustīts no vecāko puišu puses, taču es nekad par to neraudāju. Bērni uzskatīja mani par savādnieku, jo es vienmēr smaidīju, kad man vajadzēja raudāt. Vēlāk no manis arī baidījās, jo es nekad neizvairījos no kautiņa, pat meklēju kašķi, lai dabūtu pa seju. Un, protams, ar smaidu uz lūpām. Tas arī bija tas laiks, kad es sāku iepazīt savu ķermeni un masturbēju uz žurnāliem ko atradu vecāku slēptajās atvilknēs. Vienu dienu tētis mani pieķēra, novilka savu dubulto ādas siksnu un sita, sita visur, pa seju, pa rokām, pa muguru.. un, jo vairāk viņš mani slānīja, jo stingrāk man stāvēja. Kad tētis aizgāja prom un aiz sevis aizcirta durvis, es turpināju dročīt, man bira asaras, no neskaitāmām rētām sūcās asinis, bet es nevarēju apstāties, asinis uz locekļa izskatījās iederīgas, lipīgā, siltā un staipīgā masa tikai pastiprināja to baudu, kad es beidzu. Vecāki par šo notiku nekad ar mani nerunāja, taču es biju nobijies no sevis. Nobijies un laimīgs. Tie bija laiki, kad trūka informācijas par šādām lietām, nebija google’s, kur pameklēt informāciju, tāpēc es slēpu savu aizraušanos.
Apsiet ar lakatu olas līdz brīdim, kamēr olas un locekļa galviņa kļūst zila, iekarināt veļas žāvējamos knaģus degunā, uz ausu ļipiņām, sakniedēt kopā priekšādiņu un slidināt līko pa sauju. Kad es sāku smēķēt, es dzēsu izsmēķus uz sevis, uz rokām un zem olām. Arī tad, kad es sāku gulēt ar meitenēm, es strinšķināju sev pie dibena paštaisītu elektrisku sūdiņu ko pagatavoju no elektriskajām šķiltavām.
Vislielākā izklaide bija dabūt gultā kādu bezmiesisku meiteni, kura līdzinātos Rozamundes Pilčeres stāstu varonēm. Staltu bezemociju meiteni ar granīta seju un pie krūtīm piespraustu kameju, kura visas dzīves problēmas pārdzīvo stoiciskā mierā un augstmanīgā vienaldzībā. Rotaļājoties panākt, lai meitene ir augšā un tad sākt: Bļā, tu smirdi, tu neesi nekas vairāk kā netīra mauka, tava starpene smird pēc puvekļiem, tu esi nekam nederīgs gaļas blāķis, ha ha! Galvenais bija noturēt meiteni uz sevis vismaz pusminūti. Sitieni pa seju, skrāpēšana un mežonīgā dīdīšanās, lai tiktu prom. Sāpes kā elektrisks lādiņš virzās uz smadzenēm un kairina visas baudas zonas. Ā, jā, kuce, sit mani, sit, ha ha! Tas viss nereti beidzās ar lieliem skandāliem, kuru laikā es izlikos par beigtu, kā nekā šādu meiteņu vecāki nereti sevi uzskata par ietekmīgiem pišļiem.
Tieši tāds plāns man bija arī attiecībā uz Lauru, viņa man riebās jau no tās reizes, kad es viņu tikai ieraudzīju. Deguns gaisā, perfektais matu sakārtojums kā tām kucēm no glancētajiem porno žurnāliem, izteikta seksualitāte apģērbā un pilnīga nepieejamība. Brīdī, kad es sāku bļaut uz viņu, Laura sagrāba mani aiz olām ar vienu roku un ar otru ar kulaku krāmēja man tieši pa degunu, pa aci, pa žokli un smējās.. smējās un turpināja savu nāves pavēlnieces frekvencionālo deju. Asinis no deguna plūda mutē un es tā arī gulēju tur ar izbolītām acīm un gārdzoši burbuļojošu skaņu mutē. Laura sāka mani žņaugs un attālinājās kopā ar izteikti vīrišķīgiem smiekliem, līdz pilnīgi pazuda asiņainajā miglas mākonī. Kad es pamodos Laura bija piesējusi mani pie gultas un joprojām smējās. Garais plastikāta lineāls piezemējās man starp kājām tiklīdz es pamodos – nu kas ir, pimpi!? Ha ha! Paspēlēsimies?
