Ceturtdiena, 2009.gada 12.februāris
Mīļā dienasgrāmata, es esmu pateicīgs par katru dienu ko es nostrādāju šajā sporta klubā, es varu veiksmīgi apvienot darbu ar mācībām, varu vakaros, kamēr priekšniecība neredz, nodarboties ar savu ķermeni, pilnveidot to.. Varu arī pamācīt jaunajiem cilvēkiem ar ko sākt, kā darīt, kā pareizi cilāt svarus, iesildīties, kādā secībā un ko celt. Man ļoti labi padodas pamācīt, es neesmu uzbāzīgs, labi runāju un varu arī praktiski parādīt kas un kā jādara. Jaunie brīnās, ka es tik viegli demonstrēju ar tik lieliem svariem. Man patīk kā mani apbrīno, jo tas ko esmu sasniedzis ir ilgu gadu darba rezultāti. Esmu apmierināts, ļoti.
Otrdiena, 2009.gada 17.marts
Mīļā dienasgrāmata, es iepriekšējā reizē aizmirsu Tev pieminēt šo to par meitenēm. Sporta zālē es meitenēm esmu treneris, draugs, viņas nebaidās no manis, labprāt uzklausa un neiebilst pret to, ka es viņas nedaudz paglaudu. Ne jau uzbāzīgi, bet tā, nobraucu ar plaukstu pa muguru, lai jūt, ka tā ir jātur taisna, noglaudu kāju, lai parādītu kādā izliekumā tai ir jāatrodas, varu paturēt roku uz dibena, lai parādītu, ka, izpildot šo vingrinājumu, dibens ir sasprindzis un tas meitenēm esos svarīgi. Lai dibens būtu skaists. Un, mīļā dienasgrāmata, šeit ļoti daudzām meitenēm ir skaisti dibeni. Ļoti.
Otrdiena, 2009.gada 14.aprīlis
Mīļā dienasgrāmata, es, laikam, neesmu gluži vesels. Es sāku redzēt visas savas meitenes kailas. Es nevaru savaldīties, meitenes ir iesvīdušas, es sajūtu viņu smaržu, sajūtu viņu vagīnas, tās visas tik jauki un dabīgi smaržo, nav nekādu dezodorantu, tikai pirmatnējā iekāre, mani hormoni plosās kā nezvēram, es cenšos trenēties divas reizes biežāk un aizrautīgāk, bet nekas nelīdz, kā es pieskaros meitenei, tā man stāv. Es esmu nopircis cieši pigulošos sporta apakšbikses, lai meitenes neredz kā man stāv. Un stāv man ļoti, ļoti ilgi un stipri, arī treniņu laikā stāv. Ja godīgi, tad man stāv arī tad, kad meiteņu nav. Jau ieejot no rīta tukšajā sporta zālē es sajūtu sviedru un metāla smaržu un tas viss man asociējas ar viņu vagīnām un iesvīdušajām padusēm. Es, laikam, esmu traks.
Trešdiena, 2009.gada 20.aprīlis
Mīļā dienasgrāmata, es sev iegādājos gumijas vagīnu. Gribēju pirkt visu gumijas sievieti, bet.. mēneša beigas. Taču esmu apmierināts, tā vibrē un ir patīkama uz tausti. Vienīgi jātīra bieži. Tas tāpēc, ka lietoju bieži. Pēc kārtīgas vibrācijas kluba tualetē man vismaz kādu pusstundu nestāv, tas ir glābiņš. Iegādāties gan bija grūtības, nepatīk man tie seksšopi. Turklāt tur satiku vienu savu trenējamo, viņa tā jocīgi skatījās uz mani. Aizdomīgi.
Trešdiena, 2009.gada 06.maijs
Mīļā dienasgrāmata, atceries es Tev rakstīju par to meiteni seksšopā? Viņa tagad visu laiku man smaida un pat pieskaras. Vienu dienu tā interesanti pajokoja vai mani muskuļi arī ir no silikona kā tā vagīna ko es nopirku. Ha ha. Es viņai parādīju savas krūtis un bicepsu un viņa pārliecinājās, ka es esmu īsts vecis. Es, laikam, viņai patīku.
Piektdiena, 2009.gada 22.maijs
Mīļā dienasgrāmata, es šodien izmetu ārā to sasodīto vagīnu. Nesapratu, kas man kaitēja, es taču esmu normāls vecis un varu dabūt arī normālu sievieti. Turklāt skaists vecis. Tā meitene solīja brīvdienās satikties ar mani, tāpēc jau es arī izmetu to vagīnu, sakārtoju māju, noslaucīju putekļus, nopirku svecīti un bezalkoholisko aliņu. Alkoholu man nedrīkst, savādāk reļjefs pazudīs. Man patīk tā meitene. Ļoti.
Pirmdiena, 2009.gada 25.maijā
Bļedj. Viņa tikai smējās par mani. Neatnāca. Stulbais sievišķis. Un to.. vagīnu jau aizveda. Bļedj. Kā es tagad strādāšu?
