Tas ir ļoti savādi, bet es nodarbojos ar pašanalīzi. Es konstatēju faktus un tad ar laiku secinu šo faktu izcelšanās iespējamību. Respektīvi, ar laiku noskaidroju, kas ir inicējis šo vai citu procesu manā galvā. Un es esmu secinājis, ka man nepatīk svētki. Ne Valsts svētki, ne privātie. Man nepatīk dzimšanas dienas svinības, man nepatīk Jāņi un man nepatīk Ziemassvētki. Nemaz nerunājot par sieviešu/vīriešu dienām. Visa svinēšana izraisa manī nekontrolējamu vēlmi vemt. Aiz bēdām. Jūs esat kādreiz vēmuši aiz bēdām? Ja esat, tad sapratīsiet mani. Un vēl vemšanas refleksi rosās no pārmērīgās rijības.
Laikā, kad valstī ir krīze un cilvēkiem ir jāsavelk ciešāk jostas un visai drīz tiks samazināts arī iztikas minimums, daži cilvēki atļaujas ēst daudz vairāk nekā tas ir vajadzīgs. Es atceros savus studiju gadus, kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas un tārpi ābolos treknāki un garšīgāki, tad mēs arī svinējām un šī svinēšana nekutināja manu rīkli kā meitenēm no Ideepthroat filmām. Tad mēs dzērām daudz un ēdām maz un tas bija pareizi! Standarta komplekts bija 0.7 un 0.5 uz diviem. Un kā uzkoda parasti bija sausbaranciņas. Tās pašas ar smaidīgā bērna sejiņu ko var nopirkt Rimi. Vai arī sauso brokastu pārslu sauja un viens ābols. Uz diviem. Un izdzert varējām daudz, jo ar nosauktajiem tilpumiem vēl nekas nebeidzās. Tas bija skaisti.
Bet kas notiek tagad? Visi rij un dzer maz, ja vispār dzer. Kam tas der? Esmu secinājis, ka tie, kas nedzer ir knauzerīgi nelieši. Kamēr citi atvelkās un atpūšās nebaidoties atklāt savus patiesos nolūkus un domas, tie, kas nedzer, sēž stūrī un ar ļaunu aci visus nopēta. Un rij. Un bojā savas aknas vēl vairāk par normālajiem. Tas viss žults dēļ. No ļaunuma un skaudības sāk mesties pumpas un āda paliek skābi iedzeltena. Un rij. Un ar savu rīšanu degradē sabiedrību. Jo rij visu. Arī baltmaizi. Un tad priekš tādiem tiek izdomātas automašīnas ar automātisko pārnesumu kārbu un stūres pastiprinātāju. Un tad visi kā iedzeltējuši ļumpakaļas izdomā dažādas muļķības, kas citiem bojā dzīvi.
Ar šo es aicinu saprātīgos cilvēkus mazāk rīt un vairāk dzert. Un domāt par pensionāriem.
