Es esmu vecmodīgs. Man patīk cilvēkus dzirdēt, redzēt un sajust. Īpaši tad, kad mani ir jāapsveic.Taču internets un īpaši draugiem.lv čakarē šo vienotības sajūtu ar cilvēkiem, kurus kādreiz sauci par draugiem, un pat ar tiem, kurus joprojām vari saukt par paziņām. Es saprotu, ka pēc studijām mēs visi esam sākuši strādāt, dažiem jau ir ģimene un bērni un vairs nav laika ko veltīt vecajiem pudeles biedriem un neķītriem alkāniem. Un, ja arī velta laiku un uzmanību, tad tā ir vai nu vēstule dr.lv vai ieraksts forumā. Kur ir tie laiki, ka veči savācās, aizgāja uz bāru, pielējās un stāvēja rindā uz bāra toaleti, lai kopā pavemtu? Kas tur bija tik slikts? Iedzer, uzpīpē, parunā par darbu, sievietēm, Kantu vai Nīči. Bet tagad tas viss notiek Skype vai dr.lv. Nu tas taču ir tizli. Pie tam, par Kantu skaipā nerunā. Tam vajag noskaņu.
Sēžam mājās, lietojam datorus, ložņājam internetā un paliekam arvien trulāki un tupāki. Ziņas datorā, izklaide datorā, filmas datorā un patiepazīšanās datorā, nemaz nerunājot par apsveikumu dzimšanas dienā - datorā. Ja kāds vēl izdomātu pārošanos netā, cilvēce būtu nolemta. Vakars. Punkts. Kāpēc mēs aizmirsām, ka ziņas ir jālasa avīzē kopā ar rīta kafiju, filmas ir jāskatās kinoteātros un jāizklaidējas tam paredzētajās vietās? Nemaz nerunājot par to, ka jāapsveic ir aci pret aci. Vai vismaz pa telefonu, lai tas būtu personīgs apsveikums, nevis kaut kādas pienākuma apziņas apslaktēšana. Un es nerunāšu par tiem pimpļukiem, kuri vispār ir aizmirsuši savus komrādus. Nu labi, aizmirsa apsveikt, bet taču neviens pat nepazvanīs un nepateikts: šovakar iedzeram? Tas mani dara skumju. Neko darīt, visi pimpļuki ir jāpasūda dirst, varbūt aizdomāsies.
Ja vien pārošanās internetā jau nav izdomāta un es visu esmu nokavējis. Tādā gadījumā es visiem pumpļukiem atvainojos. Kas svarīgāks, tas svarīgāks.
