Bet nu par auto. Tātad – Honda Jazz. Pirmās testēšanas izjūtas nu ir aprimušas un tas ir tikai labi. Savādāk būtu pārāk daudz sliktu vai pārāk daudz glaimojošu vārdu. Atmiņā ir iespiedušies tikai svarīgie iespaidi vai arī kādas interesantas nianses.
Sāksim ar padomu, Honda Jazz nav no tiem izskatīgākajiem auto. Nē, es nesaku, ka mazi bērni raudās ieraugos šo mazo brīnumu, šis auto vienkārši nav īpaši skaists. Nav ne izteiktu formu, ne arī īpaši kur piesiet acis. Tāpēc mūsu ieteikums – izvēlieties Jaziņam kolorītu krāsu, tādu, kas būs pamanāma un leks acīs – koši dzeltenu, spīdīgi zilu vai skābu salātu krāsu. Tad auto šķitīs daudz dzīvīgāks nekā tas reāli ir.
Honda Jazz ir tipisks mazauto klases pārstāvis, bet kā jau vairākas reizes esam pārliecinājušies, vizuālais minimālisms vēl neko nenozīmē. Lielākā daļa no šiem mazauto ir tikpat ietilpīgi kā Anglikāņu baznīca. Tur ne tikai var sastumt iekšā veselu gūzmu cilvēku, bet arī sakrāmēt visu viņu iedzīvi. Un Jaziņš nav izņēmums. Ar visu savu lielo augumu, es varu iekārtoties pie stūres tā, lai es pats aiz sevis varu apsēsties. Tā ir slimība ar ko sirgst liela daļa biznesa klases auto, it īpaši BMW, iekārtojies pie stūres, bet tad aizmugurē var ielīst tikai kāds punduris.. Taču Honda to visu ir ņēmusi vērā un viss šajā auto ir izkārtots tā, lai netraucē un aizņem pēc iespējas mazāk vietas.
Un šeit sāk zvanīt pietiekamības zvani. Dēļ tā, ka it visa izkārtojums ir pārdomāts, sēžot šajā auto rodas sajūta, ka atrodies kāda FSB darbinieka dzīvoklī. It viss ir savās vietās, rada iespaidu, ka saimnieks ir pietiekoši turīgs un pat bagāts, neskatoties uz to, ka šim dzīvoklim ir tikai 25m2. Tāds nu ir šis Jaziņš, viss it kā ir, bet tas viss nesniedz nekādu gandarījumu, nav brīvības, kur izvērsties, nav lielā mīkstā ādas dīvāna, kurā izstiepties un skatīties LCD ar HD atbalstu, ir tikai gaumīgs, ietilpīgs, bet vienkāršs krēsls un melnbaltais TV. Saprotiet par ko es runāju? Tu tāpat sēdi un skaties TV, bet kā? Tas pats arī ir attiecināms uz auto gaitu un vadāmību. Jaziņš negrab un arī vēja svilpšana pārādās tikai virs 120 km/h, taču gaita uz ceļa ir saspringta. Rodas sajūta, it kā kalnu kaza būtu uzkāpusi uz asfalta ar mīkstām čībiņām. Nedaudz gāzelējas, kājiņas trīc, bet tai pašā laikā tas viss notiek klusi.
Pietiekamība turpinās arī pievēršoties auto dzinējam. 1.4 litrus mazais dzinējs nav iedomājies, ka tas ir Mercedes W12, tas uzvedās atbilstoši savam apjomam, pamazām čubina uz priekšu un auto vadītājs ne dzirdēs ne nojautīs, ka dzinējs tur ir un ko tas dara. Parasti mazauto ar maziem motoriem negrib braukt uz priekšu arī piespiežot gāzes pedāli līdz pašai grīdai. Tikai rūc kā negudri. Savukārt Jaziņš zin savu vietu. Dzinējs ir pietiekošs, lai pārvietotos un tas arī viss. Nekādas itāļu cienīgas bravūrības no šī dzinēja jūs nesagaidīsiet. Tikai paklausīgu darbību. Ziniet, kas ir pats smieklīgākais? Arī mūzika šajā auto ir tikai un vienīgi pietiekama. Pietiekoši, lai no rīta pa ceļam uz darbu paklausītos Bē Bē brokastis vai LR – 1, bet nekādā gadījumā nemociet mazos skaļrunīšus ar Orishas – Represent Cuba. Tā jau būs ņirgāšanās.
Rezumējums:
Šo Jūs negaidījāt! Neskatoties uz maniem vārdiem par pietiekamību, šis mazauto ir viens no labākajiem savā klasē. Jā, šis auto nav apveltīts ar iznīcinātāja cienīgu ātrumu un skaņu, jā, šis auto neizskatās kā no modes žurnāla, taču tas ir izdevīgs pirkums, ja Jums ir ap LVL 10 000. Ar šo auto Jūs neizskatīsieties izstumts uz Jūrmalas šosejas, braucot pagozēties pa Jomas ielu. Jūs būsiet pat iederīgs. Pie tam Jūs varēsiet paņemt līdzi savus draugus, draugu draugus ar visām viņu mantām un pat burāšanas piederumiem. Šis auto in neticami ietilpīgs un drošs. Vadītāja sēdpozīcija ir augsta un ceļš ir pat ļoti pārredzams. Ko vairāk var vēlēties, ja Jums autoprieks nav asinīs?
Pēc Džima un Džona „Rihtera” skalas vērtējuma dodam Honda Jazz 7 balles.
Paldies par atbalstu:
http://www.honda.lv/ lai kas tur tagad arī nebūtu.
