Šis man patīk. Ne jau pats karš, bet latviešu attieksme. Tas ko mums ziņās rāda ir tas, ka Krievija ir uzbrukusi Gruzijai. Un viss, ne politiskā backgrounda nekā. Un vēl atļaujās teikt, ka Krievijā masu mēdiji nodarbojas ar zombēšanu. Nē, sasodīts, Latvijā masu mēdiji nodarbojas ar zombēšanu. Un tas izdodas tīri labi, zombētie nacionāli noskaņoti latvieši agresīvi pauž savu viedokli visur, kur vajag un kur nevajag. Kur tad paliek tas, ka starp Krieviju un Gruziju ir noslēgts miera uzturēšanas līgums? Kur paliek tas, ka Gruzija pārkāpa šo līgumu un uzbruka miera uzturēšanas spēkiem? Nekur, mums jau vienmēr lielā, alkatīgā un ļaunā Krievija būs vainīga. Kaut vai tāpēc, ka Latvijā 90% urlu ir krievi.
Kāpēc mēs metamies aizstāvēt Gruziju, ja paši gruzīni uzskata Staļinu par nacionālo varoni? Joprojām. Paprasiet jebkuram gruzīņu skolniekam ko viņiem māca skolā. Staļins ir lielākais varonis ever. Tas pats Staļins, kurš steriem un vagoniem sūtīja latviešus uz Sibīriju.
Ja mēs neņemam vērā to info, ka Krievija Osetijā bija miera uzturētāja, tad situācija ir analoģiska ar ASV un Irāku. Mēs jau, protams, nevienam nesakam, ka Latvijas bataļjoni bija miera uzturētāji Irākā. Un, kad irākieši šāva uz mums, mēs šāvām pretī. Respektīvi, ASV mēs tādā pašā situācijā atbalstījām ar savu tautiešu dzīvībām, bet Krievijai mēs sakam - fuj! Nu labi, vēl jau neesam pateikuši, bet tomēr nostāja ir tāda. Pagriežam savu praķīti uz otru pusi, kad tas mums ir izdevīgi. Nevis nacionāli jūs esat, dārgie latvieši, bet divkoši!
Un piekāst - batareja. Un, kad es runāju par batareju, visi saprot par ko es runāju. Tad kāda velna pēc bāzt acīs dažādas vārdnīcas? Piekāst - es tagad būšu par apzinātu sarunvalodas vārdu lietošanu, kas nav gramatiski precīzi.
