Desmit iemelsi kāpēc nelietot twitter.com vai nemaz nesākt.

1) Twitteris pēc savas būtības, kā jebkurš cits sociālais tīkls ir laika rīma. Gribot negribot tiec ierauts tajā tvītošanā, retvītošanā un komunikācijā kā vidusskolas gados biju atkarīgs no čatiem. IRC, inbox.lv čats vēlāk arī draugiem.lv Nevar teikt, ka no tā visa nebūtu nekādas jēgas, no iepriekš nosauktajiem ir iegūti daži paziņas un pat daži draugi, tas nav mazsvarīgi, taču kopumā tās ir milzu kaudzes bezjēdzīgi nosista laika darba vietā un mājās ar pamatīgu liekulības un mēslu piegaršu. Pie tam, ja tad es vēl biju mazs zaļoksnis, tad tagad jūtos dīvaini, gaidot, kad mani kāds retvītos, ja esmu pateicis ko pseido intelektuāli aizraujošu vai kāds klikšķinās uz maniem jaunizceptajiem rakstiem.

2) Atdeve no twitter nav nozīmīga. Šeit ir nianses. Ja raksts ir par pašiem blogeriem vai twitter lietotājiem un ir ar nozākājošu raksturu (man tā netīšām sanāk), tad uz linku klikšķina 100 - 150 cilvēku no 370 sekotājiem, taču, ja raksts ir no manas sērijas, mana žanra, respektīvi, viss mans, tad atdeve ir no 30 līdz 40 klikšķiem.

3) Ja labi sanāk, twitter popularitāti nevajag. Ja esi uzrakstījis ko patiesi labu, paši twitter lietotāji iemetīs linku ar sajūsmas saucieniem un tas dos lielāku lasītāju pieplūdumu nekā to daru es pats. Varbūt es vienkārsī esmu kretīns, kurš raksta tikai par sev interesējošām tēmām un manas intereses nav tik triviālas kā lielākās daļas twitter lietotāju, taču tāds ir mans novērojums. Ignorēt twitter arī nevajadzētu, jo tā popularitāti nevar noliegt, bet, ja dari ko labu, tas pats atradīs ceļu uz savu lasītāju.

4) Ja tu neesi meitene, tad tev noteikti ir jāraksta kaut kas par tehnoloģijām vai mārketingu, respektīvi, ja nezini ko no sevis izsaka google wave vai seo vai tev nav sava apple izstrādājuma, tad tev tur īsti nav ko darīt, neatradīsi savus domubiedrus. Meitenes ir nedaudz priviliģētākā stāvoklī, viņas var arī vienkārši izlikt linkus uz skaistām bildītēm un viss notiks :)

5) Twitter lietotāji Latvijā vēl nav izlēmuši kādiem mērķiem izmanto šo sociālo tīklu, viena daļa izmanto korporatīvajiem mērķiem, viena daļa nodarbojas ar profesionālā ūdens (mārketinga) stumdīšanu, trešā daļa vienkārši pļāpā ko ir ēduši vai cik šodien salst kājas un cik vakar izdzerts. Šo varētu mehāniski labot, sagrupējot sekojamos ar twitter klientu palīdzību, taču tas ir tas pats, kas nodalīt dzīvi no dzīves, darbu no kolēģiem utt.

6) Sākt lietot twitter tikai tāpēc, ka to izmanto arī panorāma vai Toms Grēviņš un varētu aizsūtīt kaut kādu tekstu ko izlasīs pa radio pa TV visai Latvijai.. nu piedodiet, šiem cilvēkiem noteikti ir problēmas dziļākas nekā caurums Latvijas budžetā.

7) Man ir jādara tas, kas man ir jādara. Es esmu rakstnieks, vai vismaz cenšos tāds kļūt un mana līšana visādās sociālajās aktivitātēs traucē manai rakstīšanai, to varat izsecināt paši, ka no pēdējiem 10-15 maniem rakstiem normāls, lasāms, mans raksts ir tikai viens vai divi. Tas ir nožēlojami, ja es nebūtu šo pamanījis tagad, vēlāk twitteris būtu sačakarējis manu rakstnieka karjeru pirms tā vispār vēl ir sākusies.

8) Twex - sekss twitterī, ir mīts. Ja kāds tikai ar twitter palīdzību sakoļīs kādu meiteni, es viņam noteikti uzsaukšu divlitrīgo Piebalgas aliņu apmaiņā pret stāstu kā tas notika. Un tas nav tikai uz seksu attiecināms, tas ir, ja tu nevari aizrunāt meiteni, tad nesanāks arī jebkāda veida normāla komunikācija. Twitter nav komunikācijas rīks, tas ir ziņošanas, izplatīšanas un ego apliecināšanās rīks.

9) Tā ir atkarība. Tev to vajag? Pamēģini, bet brīdī, kad sāksi uztraukties par to vai tevi kāds retvītos, vai kāds lasa ko tu raksti vai sabēdāsies tad, kad kāds tev vairs nesekos, beidz.

10) Nereāli nogurdina visādu saldējumu, laimu, auto riepu, humpalu u.c. uzņēmumu kontu bloķēšana. Viņi negrib jums sekot, viņi grib, lai jūs viņiem sekotu un viņi varētu iebarot kārtējo tev nevajadzīgo drazu. Izņēmums ir Bites konts. Tas komunicē, kaut gan šokolādes kasti no viņiem tā arī neizspiedu :) Ak jā, vēl ir kaudzēm Britney got fucked un citas drazas, bet to mērķi jau ir tādi paši kā mūsu uzņēmumu - iebarot nevajadzīgo un noslaukt naudu. Pie šās porno kaudzītes arī bija viens izņēmums, bija interesanti sekot līdzi īstai porno aktrisei. Tas bija neaizmirstams piedzīvojums :)

Viss atklāti ko es domāju par blogiem un blogeriem, kuros kaut reizi esmu iegriezies.

Jau iepriekš atzīstos, ka esmu nožēlojams tārpiņš ar mazvērtības kompleksiem un ar nosliecēm sevi iepļaukāt ar garu lineālu pa seju sabiedriskajā tualetē.

1) Artūrs Mednis - Redzēju viņu pa gabalu tweetupā #1 likās, ka viņš būs nedaudz garāks. Pirms tam piekritu viedoklim, ka viņš ir Šlesera samazinātais variants, bet tagad kaut kādas asociācijas ar Napoleonu. Nekā ļauna. Uzskatu, ka viņš ir izpratis savu lauciņu, kurā darbojas un darbojas tajā ļoti cītīgi. Noteikti ir darbaholiķis. Taču kaut kā viņam pietrūkst, jā, runā par tēmu, jā, ir ļoti aktīvs, taču viņam pietrūkst tā vadoņa gēna, viņš var sasaukt tautu ar kūciņām, bet ne ar dakšām.

2) Krizdabz - Redzējis neesmu. Vai esmu un neatceros, tā gadās. Vēl nedēļu atpakaļ biju sliktākās domās par viņu. Nē, ne sliktākās, ja vienīgi monstrozs gīks ir kas slikts monstrozam gīkam. Ja godīgi, nesaprotu kāpēc viņš dara to ko dara, neatstāj lietaskoka cilvēka iespaidu, varbūt tāpēc, ka apmuļļā kādu lietu līdz nemaņai, bet tā arī neko nepasaka konkrēti. Un vēl viņš ir ruds. Man ir personiskie aizspriedumi pret rudiem cilvēkiem. Taču nedēļu atpakaļ kaut kā paskatījos uz viņu ar citām acīm un ieraudzīju normālu čali. Viņa blogu tāpat nelasīšu.

3) Nombre - Īsti nav viedokļa, liekas, ka viņš saprot ko dara un viss ir štokos.

4) Miks Latvis - Cik saprotu, tad ir pieskaitāms pie true bloggeriem, lai ko tas arī nenozīmētu. Vispār nesaprotu to trīšanos par true bloggeriem un pārējiem leimiem. Neredzu konkrētu tēmu par ko viņš rakstītu, neredzu rakstura stingrību, neredzu nesību un neredzu kaut kādu konsekvenci, taču redzu citu cilvēku "respektu" pret viņa rakstīto. Domāju, ka viņš ir kā ceļa zīme uz lauku ceļa, it kā ir, bet man vienalga.

5) Ingars Rudzītis - Grib nopārdot pienu prezervatīvu pakās, taču aizmirst pateikt, ka tā piens bojājas daudz ātrāk. Vai vieglāk būtu saprast - tukšu salmu kūlējs. Pat nē, lielkūlējs. Varbūt arī ir normāls čalis, bet es neizprotu to procesu (par tiem salmem).

6) Nobody - Kad raksta par to, kas viņam cilvēcīgi interesē, viņš ir labs. Tiešām labs.

7) Činčix - Domāju, ka viņa ir ģeniāla, taču sasodīti slinka.

8) Skujiņš - Neiespringstot raksta par to, par ko pats vēlas, nepiespiesti, brīvi un labi. Ja arī ir gīks, tad labi maskējas. Un pareizi vien dara.

9) Krist2ps - Raksta ilgi. Bezmērķīgi, taču nebūt ne slikti.

10) Krishjohn - Tā varētu būt patiesa cilvēka dienasgrāmata. Tādā gadījumā viņam ir garlaicīga dzīve, tāpat kā man, tikai es redzu spilgtākus sapņus.

11) BlackHalt - Pilnīgi psihs lops :) Nesaprotu no kurienes viņam rodas puse no viņa idejām, lasu, pusi nesaprotu, bet klusībā apbrīnoju kā mazas meitenes savus tētus.

12) Jeremy - Arī pēc tam, kad viņš man paskaidroja, kāpēc viņš ir tāda amfetamīnus salietojusies un kretinējoša būtne, viņš man tāpat nepatīk. Ok, dažas no viņa idejām ir labas, pat ļoti labas, bet veids kā viņš to pasniedz un pasniedz sevi to visu sačakarē jau saknē. Par pediņu lieku reizi nesaukšu, šaubos vai viņš labosies.

13) Melnamamba - Kad viņa kaut ko uzraksta, daudzi cilvēki lasa, es arī. Lasu un nesaprotu kāpēc, vai man nepietiek to sievišķo spriedelējumu ikdienā? Un jums nepietiek?

14) Edijs Majors - Pilnīgi psihs. Varbūt pārāk skaļš un mēdz kretinēt ar savām podjebkām, bet viņš man patīk, gan kā raksta, gan kāds cilvēks ir. Labprāt aizietu ar viņu iedzert.

15) Maksims - Viņam ir ļoti skaista sieva :)

16) Aiztiec - kaut kur nozudis. Talantīgs, nedaudz pārķer ar SEO lietošanu, bet daži viņa raksti ir konvulsīvus smieklus izraisoši.

17) Baltais runcis - Neatstāj iespaidu, ka tas viss viņu interesē, tā vien liekas, ka raksta priekš citiem, izņemot, kad pieslēdzas agresīvā vaimanoloģija. Diemžēl, neko sliktāku nevaru pateikt.

18) Dabbler - Patiesi domāju, ka viņš iznieko savu talantu. Varbūt maldos, taču viņa tekstos pavīd krampis, bet viņš pie tā nepiestrādā. Varbūt baidās? Neticu, ka slinks.

19) Merelina - Pilnīgi un galīgi neciešu es to kuci :) Un varētu iemīlēties :)

20) Bonkajs - Viņš klusībā ir bumbieris :) Miss Zuu - Viņa man atklāja, ka esmu latents gejs un baidos no iekšējā pediņa sevī. Absolūti ģeniāla meitene, tikai slinka.

Tikai uzrakstot šo visu es sapratu, ka nav tā, ka es kādu ļoti ļoti neieredzētu. Vairāk ir vienalga. Cerēju, ka sarakstīšu, ka visi ir idioti un visi smird, taču tā nav, nemaz tik ļauns neesmu.

Sensācija! Nē, fantastika! Tā, kaut kāda huiņa nostrādāja. Pozitīvās Latvijas piemērs.

Pēc šodienas raksta par maģisko kaut kādu huiņu, kura palīdz dzīvē, es saņēmu trīs komentārus un viens no šiem cilvēkiem man atrakstīja e-pastu ar pateicību un jau acīmredzamu kaut kādas huiņas iedarbību.

Godātais Genādij! Nezinu kā tevi sauc, bet tu sevi prezentēji rakstā kā Genādiju un par Bumbieri man liekas savādi tevi saukt, tāpēc uzrunāšu tevi par Genādiju. Šodien izlasīju tavu rakstu par kaut kādu huiņu, kura palīdz dzīvē un zini, tas man lika aizdomāties. Aizdomāties par to, ka manā dzīvē netrūkst pozitīvo lietu, tikai es tās uztveru kā pašsaprotamas, bet problēmas uztveru saāsināti un sāpīgi. Tas liksies savādi, bet pēc tava raksta es nolēmu, ka uz problēmām arī paskatīšos no pozitīvās puses. Jā, tas skan kaut kā.. populistiski un novazāti, bet padomā pats: Darbā mans priekšnieks no darāmā saprot daudz mazāk nekā es, nu labi, teiksim godīgi - viņš ir idoits, un tas ir labi, jo es varu izpausties, darīt visu pareizi un būt gandarīts par padarīto. Ja arī saņemu no viņa kādu aizrādījumu, tad tikai tāpēc, ka viņš ir greizsirdīgs. Redzi atšķirību? Amplis un idiots no vienas puses, bet greizsirdīgs cilvēks ar saviem trūkumiem no otras.

Līdz šim man riebās cilvēki, kuri bieži lamājās, es uzskatīju, ka tas norāda uz viņu atpalicību un savā ziņā brieduma trūkumu, bet tagad es redzu, ka lamuvārdi nav tas sliktākais. Pieņemsim par piemēru vārdu "Pizdata". Šis, sieviešu dzimumorgānus apzīmējošs vārds/sakne, ir sastopams ļoti daudz lamuvārdos, bet pēc būtības taču šis vārds apzīmē sieviešu dzimumorgānus, es esmu vecis un man patīk sieviešu dzimumorgāni, tas taču ir pozitīvi un labi, vai ne? Otra daļa ir "da", kas krieviski nozīmē jā. Vārds jā jau pēc savas būtības ir pozitīvs un attīstību veicinošs. Vēl paliek "ta". Nevaru neko gudru izdomāt, taču tā jaunā grupa "Ta Ta Ta", tā taču arī ir pozitīva un forša! Es tagad saprotu, ka lamāties nihuja nav slikti, bet pat pozitīvi.

Mani pameta meitene. Viņa teica, ka grib meklēt citu dzīves ceļu, kas darīs viņu laimīgu, taču es domāju, ka tas ir dēļ tā, ka man vairs nestāv. Un tas arī ir pozitīvi, esmu bijis kā apmāts ar meitenēm, dienu un nakti par viņām domāju, pa nakti sapņoju, pa dienu lavījos uz darba tualeti, lai "noņemtu spriedzi" dēļ redzētajām meitenēm. Tas ir nožēlojami - onanēt darba atejā. Taču tagad, kad mani sekss vairs tik ļoti neinteresē, es varēšu pievērsties lietām, kuras man patiesi patīk. Jau bērnībā mani saistīja elektrība un viss ap to, es varēju jaukt ārā elektromotorus un gatavot mašīnītes. Man tas patika līd brīdim, kamēr es iepazinu sievietes ķermeni. Taču tagad, tagad es varēšu realizēt savu sapni, es uzbūvēšu pats savu elektro mašīnīti, vadāmo ar pulti, es zinu, man tas izdosies!

Redzi, Genādij, manas pārvērtības ir acīmredzamas un tas viss tikai pateicoties tev un tavai kaut kādai huiņai!

Man arī prieks, manu mīļo lasītāj, ka tev palīdzēja kaut kāda huiņa, pēc šiem tekstiem es saprotu, ka neesmu nodzīvojis šo dienu velti. Paldies tev!

Mēs pārvarēsim krīzi kopā, tikai uzklausi mani. Pilnīga huiņa.

Labdien, mani sauc Genādijs Krasnovs, man ir 25.gadi.

Es, tāpat kā lielākā daļa no jums izjūtu krīzes smago slogu. Es strādāju algotā darbā, priekšniecība liek sprunguļus manas attīstības ritenī, maksā smieklīgi mazu naudu par neiedomājami lielu darbu ko es darbu. Mana dzīve ir vienmuļa un drūma, no rīta uz darbu vakarā no darba mājās, paēst, paskatīties trulu seriālu un gulēt, un laika virpulis griežas bez apstājas. Nāk ziema, sāksies apkures sezona un mana jau tā smieklīgā alga būs vēl smieklīgāka, jāsāk izvēlēties ko es ēdu un jālāpa vecie ziemas apavi, lai tie izvelk vēl vienu sezonu. Varbūt līdz pavasarim nemaz neizvilkšu, varbūt mani atlaidīs un es sapūšu pie Daugavas siltumsūkņu trases. Un kur palikuši mani sapņi par skaisto dzīvi, par privātmāju ar lielu suni, par labu, ātru auto?

Domāju, ka lielāko daļu no jums nomoka tādas pašas problēmas, ko darīt? - jūs vaicāsiet. Es jau sen sapratu, ka man dzīvē var palīdzēt tikai kaut kāda huiņa. Neviens man nedāvinās auto, neviens mani nepaņems savā paspārnē un nesponsorēs, neviens man nedos to ko es gribu tikai tāpēc, ka man ir skaistas krūtis. Un es sāku meklēt kaut kādu huiņu. Kaut kādu huiņu, kas nodzēsīs manus parādus bankai, kaut kādu huiņu dēļ kuras es varēšu darīt to ko es gribu un kas man patīk un vēl ar to arī pelnīt naudu. Ne jau pārmērīgi lielu naudu, bet tādu, lai man pietiek. Uz ziniet ko? Es atradu tādu huiņu.

Ja jūs esat jauns cilvēks, kurš ir tendēts uz panākumiem, gaišu prātu, jaunām idejām, tad es varu padalīties tieši ar TEVI šajā huiņā ko es uzmeklēju. Šī huiņa arī tev palīdzēs sasniegt savus sapņus, atbrīvoties no priekšniecības sloga, veiksmīgi plānot savu laiku un resursus.

Viss, kas jums ir jādara, ir jāuzraksta komentārs šim ierakstam un tad jums būs iespēja saņemt šo informācijas huiņu, kura palīdzēs jums, izvedīs no krīzes un attīstīs līdz nebijušiem augstumiem. Gluži kā LU pēc desmit gadiem būs viena no Eiropas vadošajām augstskolām, tāpat arī TU būsi viens no vadošākajiem un talantīgākajiem cilvēkiem Latvijas vēsturē!

Uz zvaigznēm!

Pirmskaušanas un pēckaušanas dzīvnieku apdullināšana un protesti

Esmu nedaudz izrauts no konteksta un par likumprojektu uzzināju tikai šodien, bet tā kā es savu dzīvi līdz pilngadībai nodzīvoju laukos, varu padalīties ar reālu pieredzi un pie reizes nodemonstrēt, ka es turu roku uz pulsa un esmu enerģisks jaunietis no laukiem, bet pirmrindnieks sabiedriskās dzīves attīstības tendencēs.

Pirms nianšu iztirzāšanas, pievērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts tika pieņemts konsultējoties ar tādām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām, kā Biedrība „Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija”, SIA „OLAN SAMI”, Rīgas Musulmaņu draudze (Iman), SIA „Viesuļi”, Pārtikas un veterinārais dienests. Tātad - visas iesaistītās puses ir devušas savas pozitīvās konsultācijas, taču neviena no šīm organizācijām nebija kā eksperts, jo eksperti kā tādi netika piesaistīti. Vispārējas konsultācijas, a ļa, Jā, tā to lopu var nomušīt, jā.. Jā, pie mums tā ir pieņemts un mēs drīz būsim visur!

Palasot anotāciju, varam noprast, ka dzīvnieku pēckaušanas apdullināšana veicināšot eksportu, palielināšot kautuvju jaudu un nodrošina tirgus attīstību. Vai Latvija jau sen ir pārgājusi uz Čihuahua masveida audzēšanu gaļas un ādas ražošanas nolūkiem? No Latvijas lauksaimniecības audzētajiem dzīvniekiem nav nozīmes kā tu to lopiņu nobeidz, gaļa no tā nemaina savas īpašības. Vai iedur sirdī tai aitiņai, vai pārgriez rīkli, tā, uzsprausta uz iesma, garšos tieši tāpat. Tātad - kas tie par murgiem par eksportu tirgus attīstību?

Atceros kā mans krusttēvs laukos kāva cūkas un govis. Viņš bija kā Mocarts lopu galināšanā, divas asas kustības un cūka gar zemi. Padomju laikos viņš strādāja par kalēju un no tiem laikiem viņam bija saglabājies neliela izmēra metāla āmurs. Neliels, bet smags. Ar āmuru pa pieri un centimetrus piecpadsmit garais nazis paribē tieši zem priekškājas. Viņš vienmēr vīpsnāja par to, ka jaunie izmanto garos nažus un dur zem kakla, tieši aiz krūškurvja sirdī. Diez, ko viņš teiktu par tiem, kuri cūkas šāva nost? Bija mums reiz gadījums, kad bises stobru cūkai iebāza tieši ausī un bladāc, cūka gar zemi. Veči aiziet uz bēdām ieraut pa sotaciņam, bet cūķis pa to laiku jau ir prom. Meklēja ilgi līdz atrada meža malā. Kurš gan zināja, ka cūka ar izšautām smadzenēm ir spējīga dzīvot? Pārējie veči ņerrāja šāvēju, jo jāšauj esot nevis ausī, bet gan aiz auss, acs virzienā. Tēvs man stāstīja, ka lopus kautuvēs galējot nost ar elektrību un lopiņi ļoti smagi aptaisoties. Domāju gan.

Tad nu mani pārņem jautājums - kas ir mazāk sāpīgi lopam, ar kuvaldu pa pieri un nazis sirdī, lode smadzenēs vai daždesmit sekundes garš elektrības lādiņš? Tā vien liekas, ka pēdējie divi varianti, respektīvi, dzīvniekus kāva nost visnesāpīgāk lopam, senākos laikos, pirms tam visam bija ķērušies klāt likumdevēji. Vēl ir jautājums par liellopu kaušanu ar rīkles griešanas metodi. Lielam bullim tā īsti pat iedurt nevar, tāpēc mūsējie vienmēr grieza rīkli. Miega artērija pušu un lopiņš paģībst līdz nomirst. Esiet kādreiz nodevuši asinis? Strauji pieceļoties griežas galva un acīs tumšs.. lopam ir tāpat, tikai daudzas reizes izteiksmīgāk. Rīkles griešanā var sāpēt pats griešanas moments, ne noasiņošana, tā ir kā paātrināta aizmigšana. Varbūt šaušanas brīdī arī sāp lodes iziešanas cauri moments, nezinu.

Ja esi uzmanīgi lasījis līdzi, esmu nonācis pie secinājuma, ka sabiedrībā pieņemtās dzīvnieku nogalināšanas metodes (ar elektrību) ir dzīvniekam vismokošākās. Respektīvi, jaunais likumprojekts atvieglo dzīvnieku ciešanas, nevis pastiprina.

Tik tālu viss ir skaisti, bet.. protestētāji par dzīvnieku tiesībām ādas jakās? Tirgus attīstība? Eksporta veicināšana? Darba vietu saglabāšana? Tas jau ir marazms latviešu gaumē ar nelielu korupcijas, pafosa, idiotisma un pohuisma pieskaņu.

Man arī ir savs veltījums cilvēkiem no cilvēkiem!

Es tagad nedaudz, čukstus, atzīšos - es nesaprotu to cilvekiemnocilvekiem.lv ideju, domu, nesošo vadmitīvu, messidžu un mērķi. Tas būtu nekas, jo es reti ko labi un skaidri saprotu un, ja tās lapas/idejas veidošanā nebūtu iesaistīta Marta, es to vispār palaistu gar ausīm.

Sēdēju, bolīdams acis lasīju, skatījos, klausījos, nedaudz šausminājos un smaidīju, bet esmu nonācis līdz secinājumam - tās lapas veidotāji vienkārši grib dzīvot labākā pasaulē. Ne jau ziņas, ne sensācijas, ne revolūcijas, vienkārši cilvēcīgums tiešā veidā. Un vai tad mēs visi to negribam? Apzinos, ka es esmu viens no tiem, kurš cilvēcību civēkos vēlas visvairāk. Jā, es rakstu visādas preteklības par zudušiem cilvēkiem, taču tā ir tā izlāde, kas man atļauj būt tik labam cilvēkam, cilvēcīgam. Un tādu starp mums ir daudz, iedomājieties, ja visi ziņu portālu komentētāji būtu tik kretīniski kā savos tekstos, pa Rīgas ielām staigātu nevaldāmu zombiju bari bruņojušies ar tējkarotēm smadzeņu strēbšanai.

Es sapratu mērķi, es daru cilvēkus labākus ar saviem ziņojumiem, tāpat kā cilvekiemnocilvekiem.lv mans mērķis ir tāds pats kā viņiem. Un šajā sakarā man visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem ir savs ziņojums kā vilvēkiem no cilvēkiem, lai visi kļūtu labāki un cilvēcīgāki:

WTF? Sensācija! Benis no nemirst.lv īstenībā ir Godmanis!

Jā, tā ir mana kārtējā karstā laika atklāsme. Šorīt izlasīju uz kolēģes galda nolikto žurnālu "Santa" un tur ir fantastiska interviju ar Ivaru Godmani. Spēcīga, patiesa, tieša un iespaidīga intervija, iesaku izlasīt visiem. Tad nu tā, pēc intervijas izlasīšanas pār mani nāca atklāsme. Īstenībā Benis no nemirst.lv ir Godmanis. Jā, lūkojiet paši, Benis arī valdīja, tad atkāpās un klusēja, tad atkal parādījās publikā nedaudz nomierinājies un jau ar citu, nedaudz piezemētāku, stilu. Nesaskatat kopsakarības? Intervijā Ivars atzīst, ka mīl mūziku, ir daudz lasījis un pa dzīvi virzās ar savām kaislībām, kas mēdz sāpināt arī citus cilvēkus. Jā, Benis arī raksta kaislīgi un sāpina citus. Vēl Ivaram ir mūžīgā neapmierinātība ar sevi un sarauktā piere un viņš atzīstas, ka nekad neko pats nav uzrakstījis. Tā, pa lielam ņemot, arī Benis neko nav uzrakstījis, tikai mazdrusciņ aptaustījis rakstīšanas lauciņu. Tas, protams, salīdzinot ar to, uz ko viņš ir reāli spējīgs. Pēc intervijas izlasīšanas man vairs nav šaubu, ka Benis no nemirst.lv ir Ivars Godmanis. Jā, tas skan kā spēriens pa olām, bet tā nu tas tas ir manu draudziņ.

Pick-up's īsteno latviešu stilā (Video, 16+)

Esi īsts latvietis līdz kauu smadzenēm, bet nezini kā ātri un efektīvi dabūt meiteni? Te būs dažas mūsu unikālās pamacības tieši Tev!

Meklējot skaņas virsotni

Nevis mājas kinozāle, bet kinozāle mājās

Kopš sen aizmirstamiem laikiem esmu kļuvis par ideālu lietu meklētāju. Šoreiz vēlos pievērsties uz doto brīdi ideālam mājas kino/audio aparatūras ziņā. Uzreiz nepieciešams atzīmēt, ka šis ir stāsts par vidusmēra dzīvokļa īpašnieka iespējām gan telpiski, gan naudiski, jo te nav runa par Hi-End aparatūru privātmājās vai dzīvokļos, kuru kvadratūra stiepjas aiz 170m2.

Ideāls uz doto brīdi vidusmēra cilvēka iespējām ir Philips koncerna ražotais modelis HTS9810, kurš 2008.gada IFA izstādē ticis ārkārtīgi labi uzņemts (pa lielai daļai dēļ Philips centieniem saglabāt vidi, samazinot aparatūras izmērus, izmantojamos izejmateriālos un saudzējot enerģiju to lietošanā). Taču ne tikai izstādes dalībnieki par to var priecāties – to tagad ir iespējams darīt katram no mums, jo prece kopš 2008.gada beigu daļas ir pieejama arī Latvijā.

Ambisound– esi aptverts ar skaņu, nevis skandām

Revolūciju skaņas industrijā radījuši Philips koncerna inženieri, sameistarojot tehnoloģiju, kas tautā tagad tiek dēvēta par “AMBISOUND”, kas ir “AMBILIGHT” ģimenes loceklis un kopā ir tiešām ideāls tandēms. Tas nozīmē, ka, lai baudītu labas pašas detalizētākās skaņas, nav nepieciešams piekrāmēt savu dzīvokli pilnu ar dažnedažādām skandām. Philips spējis radīt neiespējamo – radījis 9.1 skaņas sistēmu ar 5.1 skaņas elementiem (proti 5 skandas + zemfrekvenču skaļrunis). Kā to paveica Philips? Vienkārši – integrēja Ambisound tehnoloģiju plašākā matricā. Sākotnēji Ambisound tika pielietots ar 3 skandām aizvietojot 5.1 skaņas formātu. HTS9810 9.1 skaņas/video komplekss ir aprīkots ar 4 skaļruņu torņiem( tornī ir 18mm mīkstkupola augstfrekvences skaļruņi + 2,5 collu zemākas frekvences skaļrunis), centra skaļruni, 150W jaudīgu “D” klases pastiprinātāju, kurš iebūvēts zemfrekvenču skaļrunī, un super-plānu DVD atskaņotāju, kuru iespējams novietot uz viesistabas mēbeles, vai pat piestiprināt pie sienas, gluži tāpat kā LCD vai Plasma paneli. Katra torņa skaļruņi ir paredzēti savai skaņas frekvencei un ir atbilstoši izvietoti, lai telpā radītu skaņas apļveida līnijas, un nevis pa slāņiem vertikālā plaknē, bet vienkopus horizontālā plaknē, lai nav tā, ka augstās frekvences skan dīvāna augšgala augstumā, bet zemās frekvences kaut kur grīdas līmenī.

FullSound – lai dzīvo Mp3

Gandrīz katrs no mums ir saskāries ar situāciju, ka klausoties Mp3 trekus viena dziesma skan skaļāk, otra klusāk, viena ar lielāku spalgumu, cita mazāku utml. Tā, draugi, ir skaņas kropļošana, kas rodas no tā, ka parastais CD treks tiek maksimāli sakompresēts, neļaujot vidusmēra audio aparatūrai viņu “dekompresēt”. Arī šajā ziņā Philips ir pirmrindnieks, radot inovatīvo FullSound tehnoloģiju, kas darbojas pateicoties jaudīgajam pēdējās paaudzes atklājumam – DSP jeb Digital Signal Processor, kas praktiski veic ekstraktora funkciju (tāpat kā WinZip, WinRar), turklāt ekstrakcija notiek jūsu ausij nemanot tobiš bez mūzikas pauzēšanas. Tādējādi jebkurš Mp3 gabals tiek atskaņots ar bagātīgiem augstās, vidējās un zemās frekvences toņiem, sniedzot klausītājam patiesi izcilu mūzikas baudījumu. Tādējādi panākot papildus skaņas funkcijas klausoties mūziku, kas tiek atskaņota no mūzikas diska vai skatoties filmu – ClearVoice, DoubleBass un SmartSurround.

DCDi by Faroudja

Par bildi Philips arī ir īpaši parūpējušies, jo sen labi pazīstamā DCDi tehnoloģija, kuru ieviesa Faroudja, padara robustu bildi par stingri kontrastainu un spilgtu, bez bildes kropļošanas. Tā teikt – sliktu bildi padara maksimāli labāku. Protams, neaizmirsīsim, ka DCDi atbalsta visas HD versijas (720p, 1080i, 1080p). Un lūdzu nejaukt šo ar 1080p upscalling.

Tiešam ideāla rotaļlietiņa katra mājoklī.

Ak, jā! Ir viena negatīva lieta – CENA. Patlaban tā svārstās starp LVL 950 līdz pat LVL 1100, bet no otras puses – ja vēlies izcilu lietiņu, par to ir jābūt gatavam maksāt. Atliek vien vēlēties – kaut katram mums tāda būtu!

Bumbierenes.lv kolektīvs arī palīdz tapt Briic grāmatai.

Jauns mākslinieks, Mareks Ruskuls (24) jau daudzus gadus brīvos brīžos rada "vizuālos domugraudus".  Viņš zīmē par visu : dzīvi, cilvēkiem, aktuālām problēmām un sev apkārt notiekošo, kā arī papildina zīmējumus ar tekstu. Viņam ir sapnis - izdot grāmatu. 

No vajadzīgās naudas summas ir savākta nedaudz vairāk nekā puse. Šomēnes, pārmaiņu pēc, bumbierenes.lv kolektīvs ziedo nevis kaķu patversmei, bet gan cilvēkam. Mums cilvēki nepatīk, bet šis projekts ir vairāk vai mazāk vienotības zīme. Mareks zīmē, bet tur ir arī daļa no mums visiem.

Ziedo arī Tu. Kaut gan neuztver to kā ziedošanu, drīzāk, kā kaldinājumu mūsu vienotībai un topošajam varenumam.

Ko cilvēki lasa nekur.lv? Strukturālā lasītāja interešu analīze.

Nekur.lv ir spēks. Tas ir skaidrs. Taču ko cilvēki lasa, ienākot nekurā? Kurš paņem lasītāju pīrāga lielāko daļu, nosmeļ krējumiņu, savāc rīta rasu no zaļajiem zāles stiebriņiem, a?

1. Noklīdis e-Talona datubāzes dumps. Īsti nesaprotu kā šāds nosaukums var nosmelt krējumiņu, kas ir dumps, kāpēc noklīdis, kāpēc kāds saņems spamu? Nekas netiek izskaidrots vai paskaidrots. Popularitāti izskaidroju ar to, ka neviens nesaprata, kas ir dumps, bet visi saprata, kas ir e-Talons un līda iekšā noskaidrot. Aplauziens, aprīļa joks. Ha ha. Secinājums - virsrakstā jābūt kaut kam plaši pazīstamam (piena cīsiņi?) un kādam svešvārdam (endometrioze?). Panākumi garantēti.
2. Sporta neķītrības. Te viss ir skaidrāks par skaidru, kādam vajadzēja apliecināt to, ka viņa e-locekcis ir aptinies ap kaklu un kutina ausu matiņus. Starpcitu, nekā neķītra tur tā arī neatradu. Secinājums - jā, es arī rakstīju par zvēriņu seksu, klikoja kā nelabie. Lasītājam interesē jebkādas seksa izpausmes. Un, jo netīrāk, jo labāk.
3. Google satelīts šodien virs Rīgas. Šī būtu interesanta ziņa, ja mēs spētu uztaisīt kādu flešmobu, piemēram, izveidot uz tilta locekļa siluetu no cilvēkiem. Visa pasaule apbrīnotu mūsu tiltu. Slava un gods garantēti. Savādāk nekā interesanta.
4. iTišņiki bļin. Daži loši nejēdz projektu ievest. Un tālāk saite uz Tvnet ziņām. O jā, ich comme, das ist fantastisch, magma special.
5. Danger.lv atgriezies jaunā vārdā. Respect i uvazhuha.
6. Mirušais pikselis iekš Google Earth. Jā, tas ir atjautīgi un interesanti, ja vien mēs par to nebūtu zinājuši jau mēnesi iepriekš, nē, vēl agrāk! Un kas tur ir pēc būtības, divas rindiņas un bildīte ar izraktu zemi. Kas pie sūda tas ir? Cilvēciņš, kurš smaida, turot rokās lāča sūdu, būtu daudz interesantāks.
7. Kā izjokot kolēģus. Saliktas vairākas bildītes kā pasaulē kāds tika izjokots un nez kāpēc kāds to uzskatījis par atjautīgu esam. Ietīt visu ofisu follijā? Kas tas ir, kāds to reāli darīs? Kā tad, labākajā gadījumā būs ha hā, tev bikšu nav. Darbs iegultīts 0 un atdeve labāka par.. ar folliju var izdarīt kaut ko jēdzīgāku kā ietīt krēslu.
8. Pēc kāda principa veidojas dotā simbolu virkne? Tik daudzi traki fizmati lasa nekur.lv? Esmu šokā.
9. Blogeriem galvā marts laikam, kaujās kā runči. Marts, kaujās? Ja to sauc par marta kaušanos un velk analoģijas ar marta vairošanos un seksuālo agresivitāti, tad mūsu blogeri beidz jau no tā vien, ka konduktore ar viņiem no rīta ir uzsākusi sarunu. Jūsu biļetīti, lūdzu! Āāāāāāaaa, tūuuulīiiit.
10. Pasaulē vienīgā nemirstīgā dzīvā būtne. Interesanti. Tikai jau sen zināms. Tiec līdzi laikam, biedr Pjotor!
11. Kā banku modernās tehnoloģijas sabojā attiecības ar klientiem. Vienīgais saturīgais raksts.

Tālāk vairs nevaru. Tāpat ir skaidrs, ka noslēpums ir atklāts. Lai tevi lasītu nekur.lv apmeklētāji, tev ir jāraksta par piena cīsiņa analoģiju ar vīrieša locekli, kas iespējami ir apslimis ar piena sēnīti tajā brīdī, kad tu lietoji savu MacBook Pro, masēji savu mirušo pikseli (jeb ko citu?) un saņēmi nopietnu e-pastu no bankas, kas grib tevi apčakarēt. Nu, kaut kā tā.

Ja neproti komentēt, dodies šeit, mazo draudziņ.

Blogosfēras protests pret AKKA/LAA

Rīt aiznesīšu šiem kādu grāmatu, pamācīties. Pagaidām - protests pret absurdu AKKA/LAA.

Esmu sācis blogot! Tfū, tas ir, twitterot!

Īstenība interesanta lietiņa. Kaut vai pašam priekš sevis. Radošā saguruma brīžos, kad netop nekas tāds skaists kā mans iepriekšējais raksts vai tāda skaista dziesmiņa, sanāk, ka es klusēju. Taču tā nav! Es ne brīdi neklusēju un mani arī šis tas interesē. Blogā rakstīt sanāk pamaz un tādēļ var paiet garām daži labi domu graudi. Pamēģināšu kā būs. Pagaidām patīk. Un ir veseli seši sekotāji (lasītāji?), jippī!

Ja kas, tad šeit: http://twitter.com/bumbieris 

Ko raksta vīrieši iepazīstoties internetā!?

Šo lietu es izmēģināju gadus trīs - četrus atpakaļ. Kāpēc es to atceros šobrīd, nezinu. Tajā laikā mani ļoti interesēja kāpēc tik maz meitenes reāģēja uz iepazīšanās e-pastiem neskatoties uz to, ka pašas bija ievietojušas sludinājumus vai bildes iepazīšanās un tam līdzīgajos portālos. Ideja rokā, zaķis kokā, tas ir, bilde saujā un aiziet, es kļuvu Anastasija, kura studē jurisprudenci, mīl aktīvas izklaides, slēpošanu, peldēšanu, nodarbojas ar aerobiku, lasa grāmatas, apmeklē teātrus un smēķē ūdenspīpi. Bildes bija trīs, nospēru. Viena no bildēm bija peldkostīmā uz ādas dīvāna. Pieklājīga bilde, nebija seksiska pozēšana, pārējās bildes bija pieklājīgas un gaumīgas, žaketītē. Viss kā nākas un viss, kas vajadzīgs, lai pievilinātu vīriešus. Vēl pieminēju, ka meklēju vairāk kā draugu - vīrieti, nevis mīļoto.

E-pasti sāka birt kā no pārpilnības raga. Bija vēstulītes ar bildītēm, bija bez, bija tīrā latviešu valodā, bija krieviski un bija arī letiņu mēģinājumi rakstīt krieviski. Jāatzīmē, ka no sasūtīto locekļu bildēm es varētu atvērt galeriju. Ja man tā sūtītu meitenes savas kailbildes, es būtu laimīgāks, bet es jau teicu, ka sūta reti un arī - sēžam uz poda. WTF? Sūtīja gan stāvošus, gan gulošus, gan smieklīgi maziņus, gan palielinātus, gan spalvainus, gan nē. Piedāvāja strādāt masāžas salonā gan ārzemēs par konsumati, gan par fotomodeli. Rakstīja arī meitenes un sūtīja foto iekārdināšanai. Līdz tam man nelikās, ka Latvijā čum un mudž no lesbietēm. Jāpiebilst, ka šo meiteņu tekstiņi arī bija ierindojami retardisko rakstītāju klāstā. 

Tekstuālā daļa, jāatzīst, iebira klasifikācijā no idiots līdz psihiski nepieskaitāms. Protams, bija arī pieklājīgi uzvedinoši teksi par interesēm utt. Taču procentuāli "normālās" vēstules sastādīja ap 5% no visām. Un saņēmu es tādas ap 2 000 nedēļas laikā. Vājprāts. Vai tiešām Latvijā ir tik traģiski ar sievietēm, ka trim izskatīgas meitenes foto metās virsū miljons marsiešu?

Bija arī kuriozs. Es arī atbildēju tiem, kuri nebija pilnīgākie retardi un nepiedāvāja seksu uzreiz. Šie brašuļi izrādījās retardi vidēji pie trešās - ceturtās vēstules. Taču viens puisis mani iedzina tādā stūrī, ka man trūka pretargumentu, lai ar viņu "nesarunātu tikšanos". Viņš bija pieklājīgs, neuzbāzīgs un arī bildes bija gana gaumīgas. Es viņam ļoti atvainojos un teicu, ka gan jau viņam veiksies, bet es esmu vīrietis. Viņš bija tik pieklājīgs, ka pat nenosauca mani par idiotu. Vēlāk es savu saraksti pārsūtīju tai meitenei, kuras bildes nozagu. Pēc mēneša viņa man atrakstīja pateicības vēstuli. Varbūt es arī biju izdarījis kaut ko labu. Idiots.

Ja godīgi, man pat nav ieteikumu večiem ko rakstīt un kā. Pašiem ir jābūt galvai uz pleciem. Un vēl - iepazīties internetā var, tikai ir jāmāk piemeklēt atslēdziņas sieviešu "digitālajām ausīm". Gluži tāpat kā dzīvē :) Sievietes ir tik dīvaini radījumi, ka viņas mēdz uzbudināt arī smadzenes!

Populistiski par Gruziju, Latviju un Krieviju. Nu par to pašu Osetiju.

Šis man patīk. Ne jau pats karš, bet latviešu attieksme. Tas ko mums ziņās rāda ir tas, ka Krievija ir uzbrukusi Gruzijai. Un viss, ne politiskā backgrounda nekā. Un vēl atļaujās teikt, ka Krievijā masu mēdiji nodarbojas ar zombēšanu. Nē, sasodīts, Latvijā masu mēdiji nodarbojas ar zombēšanu. Un tas izdodas tīri labi, zombētie nacionāli noskaņoti latvieši agresīvi pauž savu viedokli visur, kur vajag un kur nevajag. Kur tad paliek tas, ka starp Krieviju un Gruziju ir noslēgts miera uzturēšanas līgums? Kur paliek tas, ka Gruzija pārkāpa šo līgumu un uzbruka miera uzturēšanas spēkiem? Nekur, mums jau vienmēr lielā, alkatīgā un ļaunā Krievija būs vainīga. Kaut vai tāpēc, ka Latvijā 90% urlu ir krievi.

Kāpēc mēs metamies aizstāvēt Gruziju, ja paši gruzīni uzskata Staļinu par nacionālo varoni? Joprojām. Paprasiet jebkuram gruzīņu skolniekam ko viņiem māca skolā. Staļins ir lielākais varonis ever. Tas pats Staļins, kurš steriem un vagoniem sūtīja latviešus uz Sibīriju.

Ja mēs neņemam vērā to info, ka Krievija Osetijā bija miera uzturētāja, tad situācija ir analoģiska ar ASV un Irāku. Mēs jau, protams, nevienam nesakam, ka Latvijas bataļjoni bija miera uzturētāji Irākā. Un, kad irākieši šāva uz mums, mēs šāvām pretī. Respektīvi, ASV mēs tādā pašā situācijā atbalstījām ar savu tautiešu dzīvībām, bet Krievijai mēs sakam - fuj! Nu labi, vēl jau neesam pateikuši, bet tomēr nostāja ir tāda. Pagriežam savu praķīti uz otru pusi, kad tas mums ir izdevīgi. Nevis nacionāli jūs esat, dārgie latvieši, bet divkoši!

Un piekāst - batareja. Un, kad es runāju par batareju, visi saprot par ko es runāju. Tad kāda velna pēc bāzt acīs dažādas vārdnīcas? Piekāst - es tagad būšu par apzinātu sarunvalodas vārdu lietošanu, kas nav gramatiski precīzi.

Mans jauniegūtais mīļākais "blogs" - nemirst.lv

Es zinu, ka īstais blogeris raksta par citiem blogeriem un vienmēr apgalvo, ka nekad nelasa citu blogus. Vai to dara ļoti reti. Kaut arī visi vārās vienā putras katlā un tāpat ir informēti par to, kas notiek kaimiņam, respektīvi, lasa citu blogus. Es nelasu. Ne tāpēc, ka esmu kruts pats par sevi vai arī nav laika, bet tāpēc, ka ir garlaicīgi. Es lasu kakao.lv un arī jy.lv kas ir viena cilvēka darbs, bet tikai tāpēc, ka es iespaidojos no šī cilvēka un man patika doma, pasniegšanas stils un tas viss kopā. Tas bija viens no iemesliem kāpēc pats vispār sāku rakstīt. Sava deva jautrības/cinisma/pieredzes tajā ir un man patīk. Citus blogus nelasu (nesekoju līdzi), lasu tikai nosaukumus. Un tie parasti ir par kaut ko man nesaprotamu - IT. Es no tā neko nesaprotu tikai tik daudz kā uzlikt VLC, DC++, Utorent un pieslēgties bezvadu internetam. Viss, vairāk man neko nevajag! Ko tur daudz ko rakstīt un lasīt? Boooring!

Bet šodien esmu iespaidots - nemirst.lv rullē! Tiešām rullē! Es neesmu pārliecināts vai tas ir pieskaitāms pie blogiem, taču man patīk - Rolton makaroni, govs tesmenis un porno kolekcijas ir tas ko es saprotu un kas ir interesanti. Nav jau tā, ka tās ir manas intereses, bet tas ir daudz tuvāk nekā apspriest kas labāks - MAC vai WIN vai apjūsmot kārtējo MAC mārketinga triku.

Vienā vārdā varu tikai pateikt - "Krutums nemirst – labāks nekā sekss!"

Atpakaļ d***ā.

Jau atkal esmu atpakaļ no atvaļinājuma, kurš ilga veselu mēnesi izņemot pāris darba dienas pa vidu. Atvaļinājuma laikā biju Stokholmā, biju Ventspilī, biju Jūrmalā un biju dažādos muzejos kā arī noskatījos vairākas jaunās filmas. Iespaidi ir gūti un nu ir jāsāk nopietni pievērsties darbam. Taču nekā, iegūtais celšanās un gulēt iešanas ritms dod savu - esmu nekāds un arī darīt gribās neko. Es pat aizdomājos par to vai man šķiet pievilcīga strādāšana šajā darbā. Ko tik no bezdarbības neizdomā. Bet es vēl sevi neesmu šeit izsmēlis un arī jaunu ideju nav nemaz tik daudz. Attiecībā uz darbošanos.

Vienvārdsakot esmu atpakaļ darbā un tas nozīmē, ka varēšu atkal priecēt kādu ieklīdušu lasītāju ar kaut ko interesantu, bet, kas pats galvenais, izklaidēties pats. Tad nu padomā ir vairāki rakstiņi, kas pamatoti uz nu jau atdzisušām emocijām, nogulsnējušies un ieguvuši devu kārtējā cinisma. Kā redzu, tad Džons nav lutinājis Jūs ar rakstu pārpilnību, un es par to atvainojos Bumbieru vārdā. Viss notiks!

Kaķīša mocītājs

Dažas netīkamas ziņas no Latvijas. Arī pie mums notiek nepatīkamas lietas, šoreiz ar dzīvnieciņiem.

"Tepat Carnikavā Zvejnieksvētku dienas svinībās netālajā skvēriņā divi jauni cilvēki nolēma atbrīvoties no klaiņojošiem kaķēniem ar suņa palīdzību. Liecinieki stāsta, ka viens no vīriešiem turējis suni, bet otrs kaķēnu sviedis sunim rīklē, bet, tā kā kaķēns vēl bija dzīvs, tad centies to nobeigt, ar kāju minot uz galvas. Abi vīrieši savu rīcību mutiski pamatoja ar to, ka suns ar kaķi nekad nav dzīvojuši draudzīgi un suni vajag audzināt stipru un drošsirdīgu, tādējādi viņi pakalpo sabiedrībai, atbrīvojot to no klaiņojošiem kaķiem. Suņa īpašnieks skaidroja, ka viņš ir slavens sportists un strādājot Latvijas Sporta akadēmijā par pasniedzēju, un zina ko dara. Kaķēns ar pārkostu vēderiņu bija dzīvs. Ādažu glābšanas dienesta apsargi un iejūtīgi cilvēki nogādāja to Ādažu veterinārajā klīnikā, tomēr glābt to vairs nebija iespējams un kaķēnu iemidzināja".

Pēc neoficiālas informācijas mūsu dienas supervaroni jeb Kaķīšu Uzšķērdēju sauc Dins Danne. Viņš tiešām strādā Sporta akadēmijā par pasniedzēju un pavērojot viņa profiliņu draugos, ir skaidrs, ka sports viņam ir tuva tēma - īpaši ektrēmais, ir arī suns un kā pastāstīja kāda viņa paziņa - noteikti tāds, kurš māk kost. Te ielieku dažas bildītes. Aicinu izplatīt šī vīrieša fotogrāfijas vismaz internetā.

Info no http://www.tribine.lv/ ; Apriņķa avīzes; klab.lv

Fotogrāfijās: mirušais kaķītis un kaujamais sadists. Satiksiet, iekraujiet vienu feet uppercot arī no manis.

Turīna - vieta mierīgai atpūtai.

Ja vēlies gūt atpūtu mierīgā un nepiespiestā vidē, baudot mākslu un dabu, tad Tev noteikti ir jādodas uz Turīnu.
Pašam sagadījās kādu laiku padzīvot Turīnā un laikā, ko pavadīju tur, esmu guvis tik daudz pozitīvu emociju, ka aprakstīt vārdos nebūs manos spēkos. Taču nelielu ieskatu gan Jums sniegšu.
Pirmkārt, Turīna ir kino pilsēta, kurā ir savu lokāciju atradis kino muzejs. Tas atšķirsies no tiem kino muzejiem, kas ir Kannās un Berlīnē utml. kino zemēs, jo nepiedāvā trulu filmu plakātu izkārtojumu. Šajā muzejā ir iespēja apzināt kino tapšanu un pašu kino veidošanas procesu no tā pašiem sākumiem līdz pat mūsdienām. Tas ir vienīgais muzejs, kurā Jums būs iespēja aplūkot Merilinas Monro un Čārlija Čaplina personīgās lietas, kas bijušas viņiem mugurā un kājās kino filmēšanas laikā. Tāpat iespēja aplūkot Zvaigžņu karu kareivju oriģinālos tērpus, kā arī Svešos reālajos izmēros.
Otrkārt, Turīnā ir otrais lielākais Ēģiptes muzejs pasaulē (pirmais lielākais ir Kairā - laikam visai loģiski). Dažnedažādi muzeja eksponāti, gan mūmijas, gan sarkofāgi pārklāti ar zeltu, gan faraonu dārglietas - visa Ēģiptes burvība vienuviet. Pat vesela faraona kapene ir atvesta no Kairas kā dāvana Itālijai par palīdzību plūdu seku likvidācijā Ēģiptē.
Treškārt, Turīnā ir dažādu vēstures laiku posmos būvētas pilis, kuras ir apskatāmas ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses - tā tāda neliela ekstra. Turklāt pilīs ir dažāda veida instalācijas, kas Tevi ieskauj attiecīgajā laika posmā gan ar mūziku, gan apģērbiem.
Un ceturtkārt, daba+klusums, kas pēc būtības nav raksturīgs Itālijai (itāļu temperaments nepieļauj vārda klusums klātbūtni itāļu pilsētās). Neaprakstāmi patīkami izbraucieni ar kuģīti pa slaveno un mītiem apvīto Po upi, pastaigas pa nebeidzami garajiem parkiem, pārgājieni pa kalniem - tas viss ir iespējams vienā vietā - Turīnā.
Ja Tevi ir ieinteresējusi šāda veida atpūtas iespēja, tad droši dodies uz Turīnu un Tu to nenožēlosi. Tur būs gan tradicionālie itāļu ēdieni, gan tradicionālie itāļu espresso, kā arī Pjemontas reģiona izsmalcinātie vīni.

Filmu recenzijas. Hancock. Wanted.

Hancock (2008.g.)

Mēdz būt varoņi… mēdz būt supervaroņi. Un ir Henkoks.

Supervaroņi un Vils Smits. Vils Smits un supervaronis? Nevis brutāls cilvēkveidīgais vīrišķis ar neskūtu bārdu, vienaldzīgu attieksmi un raksturīgo bravūrību, bet gan tas supervaronis, komiksu supervaronis kā Betmens, Supemens un cilvēki X. Ko tas viss nozīmē un ka tas iet kopā?

Īstenība tīri labi iet kopā. Arī kā supervaronis Smits nezaudē savu derdzīgo šarmu un piesaista skatītāju jau no pirmās skatīšanās minūtes. Nav nedz apakšbišu, kas uzvilktas pa virsu biksēm, ne nejēdzīgo mēteļu ne masku ne arī slepeno biedrību un ļaužu pārsteiguma un sajūsmas. Viss ir ka ikdienā, cilvēki zin, ka ir tāds cilvēks, kurš apveltīts ar neiedomajamu spēku un spēj lidot, taču neviens, izņemot bērnus, viņu neuzver kā supervaroni, bet gan kā sabiedrības locekli ar visām viņa tiesībām un pienākumiem. Cilvēkiem derdz viņa nevīžīgā izturēšanās un tas, ka ar savu nevērīgo bravūrību viņš izdara sabiedrībai milzīgus zaudējumus.

Tātād doma laba un ir atšķirīga pasniegšanas metode, kas jau garantē filmai panakums, ņemot vērā arī Smita izcilo aktierpēli. Šeit nevar nepieminēt iepriekšējo Vila Smita filmu - Es esmu leģenda, kura arī atšķīrās ar pasniegsanas metodi, izcilo aktierspēli un specefektiem. Cilvēkiem vairs nepatīk nosiekalojušies zombiji un apšaubāmas orientācijas supervaroņi, cilvēkiem interesē tas, kas atšķiras.

Taču jau filmas pirmajā 1/3 filma kļūst paredzama un pārāk..amerikaniska. Pārāk jauki viss notiek, labojas nelabojamais un skatītājs jau var paredzēt kas notiks nākamajā scēnā. Tas, protams, nav labi, taču šo paredzamību glābj ne pārāk smalkais, bet tomer kvalitatīvais humors un spriedze. Actions tā sacīt. Un actions ir bez gala sākot ar pirmo minūti un beidzot ar pēdējo. Pie tam jāpiebilst, ka specefekti ir veidoti kvalitatīvi un aizraujoši un notur skatītāju pie ekrāna tādā savādā spiedzē, it kā pats būtu notikumu epicentrā. Tas ir jāmāk.

Rezumējot varētu teikt, ka filma atšķiras no ierastās "super" tēmas, Smits kārtējo reizi ir lielisks, specefekti ir līmenī, taču filma ir pārāk "maiga" un paredzama.

Filmas nagla - Viena cietumnieka galva otra cietumnieka pakaļā.

Lomās: Will Smith, Jason Bateman, Charlize Theron, Daeg Faerch, Lauren Hill, Darrell Foster, Valerie Azlynn, Kate Clarke, David Mattey, Lily Mariye, Shea Curry
Režisors: Peter Berg

Dodu filmai 8 acis pēc Rihtera skalas.

Wanted (2008.g.)

Pirmie iespaidi pēc filmas - sasodīts, tieši tādai vajadzēja būt filmai par Hitmenu! Ar izciliem aktieriem, ar savdabīgo domu un izciliem specefektiem. Protams, dažos mirkļos tā vien gribējās uzzināt ko tieši filmas režisors pīpēja brīdī, kad izdomāja, ka lodēm ir jālido pa slīpu līkni. Lodes rotējot apliec stūri un trāpa kur vajag - WTF??? Bet nu labi, neviens jau nepārmet režisoriem, ka filmu varoņi filmās lido, starp pirkstiem izaug dzelzs stieņi vai, ka miroņi staigā un meklējot smadzenes paiet garām garkājainai blondīnei. Tāpēc jau tā ir filma, kas ļauj iedzilināties citu fantāzijās un piedzīvot savējās.

Doma jau nedaudz novazāta, taču ikvienam aizdomājoties tā šķitīs pietiekoši tuva. Darbs, mājas, darbs un nekas nenotiek, viss laika ritējums notiek bez tavas līdzdalības un tā vien liekas, ka visa dzīve paies nemaz nesākusies. Atliek vienīgi cerēt uz brīnumu. Un ar filmas varoni notiek brīnums. Dažu nedēļu laikā bankas klerks top par slepkavu ģildes biedru un labāko tās pārstāvi. Tālāk treniņi, slepkavības, asmaskošanas, pakaļdzīšanās un viss tas, kam jābūt asa sižeta filmā. Izcila aktierspele neatstāj skatītāju garlaikojoties arī tajos brīžos, kad nenotiek skriešana un šaušana. Filmas doma - kā jau teicu - tādai vajadzēja būt filmai par Hitmenu. Tieši tādai.

Filmas pamatā - Marka Millara grafisko noveļu sērija, kuru lielajam ekrānam adaptējis Timurs Bekmambetovs - fenomenālus panākumus guvušo "Night Watch" un "Day Watch" autors! Tieši tāpēc viens no aktieriem ir krievu izcelsmes minēto filmu galvenais varonis. Interesanti.

Rezumējot varētu teikt, ka viens no izcilākajiem pēdējā laika "bojevikiem". Ir labi aktieri, kuri spēlē ar pilnu atdevi, ir laba režija un ir lieliski specefekti. Bet nu comon, lodes, kas met līkumu.. tas bija pārāk uzspēlēti, uzsvērti un nevajadzīgi.

Filmas nagla - Andželīna Džolija "Žigulītī".

Lomās: James McAvoy, Morgan Freeman, Angelina Jolie, Common, Kristen Hager, Konstantin Khabensky, Terence Stamp
Režisors: Timur Bekmambetov

Dodu filmai 9 acis pēc Rihtera skalas.