Aizbraukšanai ir iespējami vairāki scenāriji. Vieni ilgi plāno savu maršrutu, uzturēšanās vietas, apskates objektus, mēnesi iepriekš jau sāk pakot mantas, citi tālāku aizbraukšanu neuztver vairāk kā par pārbraucienu no Rīgas līdz Ogrei, vēl citi pirms aizbraukšanas mēģina izbaudīt šejienes dzīvi, jo spilgtāk, jo labāk un uz lidmašīnu brauc no ilgstoša kodiena kādā no bāriem. Es vienkārši aizgāju. Piecēlos, saģērbos, aizslēdzu aiz sevis durvis un aizgāju. Bija viens mirklis, kurā it kā gribējās pacīnīties, palikt un mēģināt vēl vienu reizi visu izlabot, sakopt, sistematizēt, bet automātiskās kustības darīja savu. Tiklīdz iedarbināju automašīnas dzinēju, tā jau biju prom, atpakaļceļa vairs nebija.
Nebija arī kaut kāda viena un konkrēta iemesla. Drīzāk viss kopā, kā izbirušās jūrmalas smiltis cauri pirkstiem. Neviena graudiņa, kas būtu aizķēries no kādreiz šķietami pilnās saujas. Plūstošās dabas ainavas gar skaļi tarkšķoša vecā auto logiem palīdz nonākt līdz sev vajadzīgajiem secinājumiem. Iekšā nebija tukši nodzīvotas dzīves apziņa, nē, viss it kā ir bijis, dažreiz pat pārāk daudz. Izdzīvota sabiedrības normu shēma no skolas līdz darba rutīnai, bezjēdzīga plītēšana, daudzi atteikumi no sievietēm un vēl vairāk piekrītošu - jā. Pašrealizācija, mērķi, plāni kā šos mērķus īstenot. Un tad vienā brīdī viss. Kā vecs un sapuvis baļķis mierīgas upes vidū. Nemanāmi plūsti, kamēr pieķersies kāda nokarena koka zaros un pazudīsi, izšķīdīsi. Pavisam. Visi pārējie notikumi drīzāk jau ir kā sekas. Parādi, neveiksmes, pazemošanās, viss pazūd tumīgā vienaldzības mākonī, atstājot vispārējai apskatei tikai mazas, apsūnojušas un glumas galotnītes kas atspoguļojas nogurušajā sejā.
Pirmo reizi automašīna saplīsa netālu aiz Varšavas, ceļā uz Krakovu. Dažas veiklas kustības ar drāti un izolācijas lenti, pirmā iespēja uzsmēķēt un ceļš varēja turpināties. Vienā no Slovākijas uzpildes stacijām nopirku pāris pudeles alus, lai varētu ātrāk aizmigt, nedomājot par to, vai kāds jau ir pamanījis manu aizbraukšanu. Pamatīgs pašapmāns - it kā kādam tas varētu interesēt! Nobraucu no lielceļa kaut kādā nelielā meža taciņā, nolaidu priekšējo sēdekli, ielīdu guļammaisā un, lieliem malkiem dzerot alu, ātri aizmigu.
No rīta pamodos no tā, ka vīrietis brūnā vējjakā klauvēja pie mana loga. Miegaini nopētīju apkārtni un uzreiz arī sapratu manis traucēšanas iemeslus - ar auto biju iebraucis svešā mazdārziņā. Ābeles, gurķi, siltumnīca, priekšējais ritenis tieši pie pirmās burkānu rindas. Vīrietis neizskatījās dusmīgs, drīzāk satraucies. Vai tiešām viņam tie burkāni ir tik svarīgi? Atvēru durvis, izrāpos un aizsmēķēju. Vīrietis sāka runāt, mierīgi, nosvērti, ļoti patīkama un pieredzējusi balss ar ļoti daudziem"č" un "š" izrunā. Viņš turpināja runāt un es vienaldzīgi smēķēt. Tikai pēc brīža vīrietis saprata, ka es viņu nesaprotu un pārgāja uz ļoti lauzītu krievu valodu. tagad viņa balss vairs nelikās patīkama, bass grieza skaņas. Es nedaudz sašķobījos, bet sapratu, ka viņš aicina mani pie sevis uz rīta kafiju un brīnās kāpēc es neprasīju viņam naktsmājas jau vakar vakarā. Gribējās nomazgāties, tāpēc piekritu.
Telpās māja izskatījās nedaudz mazāka nekā no ārpuses, taču līdz ar to arī mājīgāka un ērtāka. Pie apaļā virtuves galda sēdēja sieviete ap gadiem piecdesmit, viņas seja bija nedaudz noraizējusies, bet mazās krunciņas ap acīm lika viņas sejai izskatīties ļoti labsirdīgi. Blakus viņai sēdēja meitene, apaļu seju un lielām acīm, ap gadiem divdesmit. Viņas galva izskatījās neproporcionāli lielāka par viņas augumu un, neskatoties uz to, ka viņas acīs bija redzama zināma neuzticība un šaubas, viņa izskatījās skaista. Daudz "č'' un ''š'' vērsti manā virzienā, taču es neko nesapratu, sēdēju, smaidīju un dzēru kafiju ar pienu. Vīrietis pats piedāvāja dušu, viņa sieva iedeva dvieli, lielu, smaržojošu pēc jasmīna. Pēc dušas jau taisījos pateikties un doties prom, izgāju uzsmēķēt, vīrs jau tur sēdēja uz beņķīša un arī smēķēja. Sāka stāstīt par salūzušo auto, automātiskajām garāžas durvīm un sāpošo muguru un piedāvāja man nedaudz uzkavēties un palīdzēt viņam. Par zināmu samaksu, protams. Es pabeidzu smēķēt un piekritu.
