-"Mēs ar jums sazināsimies tiklīdz mums būs kaut kas konkrētāks zināms", ar savādu vienaldzību noteica policists un, turot mani pie rokas, izveda gaitenī. Dzīve ir beigusies, ap manu galvu savilkās melni mākoņi, viss manis darītais līdz šim, viss panāktais, viss izsapņotais likās bezvērtīgs, tukšs. Es stāvēju pie apsarga skabūža durvīm un nezināju, kur iet un ko darīt. Lai ko es tagad arī neiesāktu, tas nepagriezīs laiku atpakaļ, es nedošos mājās uzreiz pēc tikšanās ar Gunti, neapskaušu savu meiteni, nečukstēšu viņai ausī labas nakts novēlējumus, nemaz neapzinoties, ka es to čukstu ne tikai savai mīļotajai meitenei, bet arī savam bērnam. Es stāvēju pie durvīm un manā galvā jaucās dažnedažādākie tēli un situācijas, mana bērna pirmā skolas diena ar ziedu klēpi mijās ar skatiem par to kā mana Zane tiek sakropļota.
-"Nāciet man līdzi, es jums iedošu kaut ko nomierinošu", teica dakteris, liels vīrs ar pliku galvas vidu un īsiem, sirmiem matiem. Viņš mani aizveda uz savu kabinetu un piesēdināja pie galda aiz maza širmīša, kas nodalīja galdu no pārējās telpas. -"Klausieties mani uzmanīgi", teica dakteris un ielēja pilnu graņonku ar šņabi. Acīmredzot saskatījis jautājumu manās acīs, viņš turpināja: "Dzeriet, jums tagad šīs ir labākās zāles par jebkādu ķīmiju". Es izdzēru glāzes saturu vienā piegājienā, pat nejuzdams pretīgumu vai dziras stiprumu. -"Nu redz, pēc brīža kļūs vieglāk. Uzgaidiet nedaudz, es tūlīt būšu atpakaļ". Pēc minūtēm piecām kabinetā ieskrēja medmāsiņa, apaļa sieviete ap gadiem piecdesmit ar lielu, sārtu seju. -"Novikova kungs, jūms šeit esiet! Nāciet līdzi, jūsu sieviete ir pamodusies, vai tad jūms negribas a viņu parunāties?" ātrā tonī nobēra sieviete ar ļoti izteiktu krievu akcentu. Es piecēlos kājās un gāju līdzi medmāsiņai, pie sevis domājot ko es teikšu Zanei. Pēc dabas esmu no tiem radošajiem inteliģentiem, es nekad nejutu ko teikt cilvēkam, kuram ir slikti, jo īpaši cilvēkam, kurš tev ir tik ļoti tuvs. Vienmēr esmu apskaudis tos maskulīnos večus, kuriem vienmēr viss ir vienalga, bet pareizajā brīdī viņi māk piemeklēt īstos vārdus, piemēram - viss būs labi mazā - lai visi saprastu, ka tiešām būs labi, viņš paņems visu savās rokās un viss notiks.
Es iegāju palātā, nodūris galvu un apstājos pusceļā starp durvīm un Zanes gultu. Viņas galva bija apsaitēta, uz vaiga bija milzīgs plāksteris, aiz kura varēja redzēt pampuma un joda pēdas. Zane neko neteica, viņa skatījās uz mani, bet es uz viņu. Pēc mirkļa Zane aizgriezās. Es vēl kādu mirkli turpināju stāvēt, līdz Zanes mamma saņēma manus plecus no mugurpuses un virzīja uz durvīm. -"Nāc, Genādij, nāc, viņa ir nogurusi." Īsu mirkli pirms Zane aizgriezās es redzēju pārmetumu viņas acīs. Vai nu viņa zināja, kur es vakar biju un ko darīju, vai nu man rēgojās dēļ šoka un izdzertā alkohola. Zanes mamma mani izgrūda pa durvīm un, tiklīdz durvis uz palātu aiztaisījās, viņa man iecirta pliķi. Tad vēl vienu un vēl vienu. Es stāvēju kā iemiets un klusēju, pat nepiesedzu seju no joprojām birstošajiem sitieniem. -"Vācies!" biedējošā trakumā nokriedza Zanes mamma un atgriezās palātā. Bez jebkādiem paskaidrojumiem vai konkrētiem pārmetumiem.
-"Šeit jūs esat" es dzirdēju sev aizmugurē, tas bija plikpaurainais dakteris, "Es jau domāju, ka jūs esat aizgājis, man ir viens cilvēks ar kuru es jūs gribu iepazīstināt. -"Es negribu ne ar vienu iepazīties, kā jūs nesaprotat, es tagad vispār nevienu negribu redzēt!" Es attapos, ka es jau skaļi bļāvu uz dakteri. -"Šis cilvēks jums palīdzēs noskaidrot, kurš ir vainojams tajā, kas notika ar jūsu draudzeni."
Pie galda aiz širmīša sēdēja puisis ap gadiem divdesmit pieciem. Viņš piecēlās un stiepa man pretī roku. -"Bērziņš. Inspektors Bērziņš. Pirms mēs sākam, man ir viens nopietns lūgums - neviena vārda manai priekšniecībai vai jebkuram citam cilvēkam par mūsu sarunu." -"Man vienalga", es atrāvu un ignorēju puiša joprojām izstiepto roku. -"Lai cik arī nebūtu nopietns jūsu gadījums, policija nesteigsies ar vainīgā noskaidrošanu. Mans kolēģis jums noteikti jau ir pateicis, ka šis noziegums varētu būt saistīts ar jūsu darbu, bet tālākās izmeklēšanas darbības nenoritēs tik raiti cik mēs visi vēlētos. Taču es, par zināmu naudas summu, atradīšu jums to neģēli, kurš.."
