Eiropas diena..
Ideja par Eiropas dienu patiesībā ir nedaudz jaunāka nekā cita doma 9.maijam kā tādam. Par Eiropas dienu mēs varam sākt domāt tikai un vienīgi pēc 1950.gada 9.maija, kad Robērs Šūmanis nāca klajā ar priekšlikumu radīt organizētu Eiropu, kas ir nepieciešama mierīgu attiecību uzturēšanai. Šo priekšlikumu, kas pazīstams kā "Šūmaņa deklarācija", uzskata par tagadējās Eiropas Savienības izveides sākumu, bet tad atkal jāatceras, ka Eiropas Savienība ir tikai dažu pēdējo dekāžu radījums, jo pirms tās tika nodibināta Ogļu un tērauda kopiena, kurai vismaz sākotnēji tika nolikti ekonomiska rakstura mērķi, nevis Eiropas apvienošana politiskā orgānā, taču tas jau ir cits stāsts.
Uzvaras diena Krievijas Federācijas izpratnē..
Man kā vēsturniekam, protams, ir interesanti vērot, ka vairumam Latvijas (un ne tikai Latvijas, jo neba Latvija bija vienīgais PSRS satelīts.- J.V.) iedzīvotāju 9.maijs izraisa ļoti nepatīkamas emocijas, un es saprotu kāpēc. Patiesībā 9.maijs ir tas datums, kad Padomju Savienība beidza II Pasaules karu. Fakts per se nav nekas slikts, vienīgi šī te minētā iedzīvotāju daļa attiecīgo uzvaras dienu uzskata arī par PSRS ekspansijas politikas sākuma dienu, taču, manuprāt, tas ir cits process – uzvaras diena ir uzvaras diena, tai nav nekādas saistības ar okupāciju.
Kā var būt divi dažādi datumi?
Protams, rodas liela jautājuma zīmē attiecībā uz to, kad tad mums atzīmēt II Pasaules kara beigas, jo Eiropa kopīgi to atzīmē 8.maijā, bet Krievijas Federācija (un iepriekš arī PSRS) 9.maijā. Šis ir strīdus jautājums, kura skaidrojums ir vienlaikus vienkāršs un sarežģīts. Vienkāršs tādā ziņā, ka 8.maijā turpat visas vācu karaspēku vienības kapitulēja sabiedroto priekšā, tostarp arī Padomju Savienības Vācijas Ziemeļu-Austrumu daļā izvietotajiem spēkiem. Taču nez kāpēc Padomju Savienība izvēlējās iet citu ceļu, nepieskaitot sevi pie pārējām Eiropas valstīm kā uzvarētāju. Sarešģīti tādēļ, ka sākam skaldīt faktus. Tieši tas ir iemesls, kāpēc Padomju Savienība ir ļoti skrupulozi meklējusi iemeslu, lai nodalītu sevi no pārējiem uzvarētājiem. Un lai cik smieklīgi arī nebūtu – atrada. Tika piefiksēts, ka 1945.gada 9.maijā Karlhorstes pilsētā dislocētie vācu karaspēki luftvafes pārstāvja Hansa Jurgena Štumfa (Hans-Jürgen Stumpff), vērmahta oberkomandiera feldmaršala Vilhelma Keitela (Wilhelm Keitel) un « kriegsmarines » galvenā komandiera admirāļa Hansa Georga fon Frīdenburga (Hans-Georg von Friedeburg) vadībā padevās tur izvietotajiem padomju spēkiem. Kāpēc smieklīgi? Karlhorste ir viena no Berlīnes piepilsētām, kas pat ir iekļauta Berlīnes apgabalā – tātad nav gluži Alma-Ata vai Kamčatka attāluma ziņā. Tādējādi kapitulācija jau sen (jau 8.maijā) bija sākusies, bet beidzās 9.maijā un citur vēl vēlāk. Ja reiz tādā veidā, proti, tik skrupulozi pieejam šim kapitulācijas faktam, tad arī Lielbritānija varētu uzvaras dienu jeb “V-day”, kā to dēvē briti, atzīmēt 9.maijā. Šajā gadījumā britu arguments ir laika zonas, jo, kad 7.maijā tika parakstīts “vācu padošanās instruments” (German Instrument of Surrender), tas noteica, ka visas karadarbības tiek izbeigtas 8.maija 23.01 pēc Centrāleiropas laika, bet britiem no šīs laika joslas ir jāskaita 1 stunda uz priekšu, kas attiecīgi ir jau 9.maijs 00.01. Un tā arī ar citām valstīm, kur nu vēl pieskaitīt tās teritorijas, kurās vācu karaspēki padevās vēl vēlāk.
Atliek vienīgi vērtēt pašiem, kāpēc briti nevēlas izcelties no pārējām valstīm un atzīmē uzvaras dienu 8.maijā.. Varbūt te vainojama kārtējā tā laika padomju tautas mentalitāte – visur būt atšķirīgam un nepiekrist nekam, kas nācis no Rietumiem..
Ideja par Eiropas dienu patiesībā ir nedaudz jaunāka nekā cita doma 9.maijam kā tādam. Par Eiropas dienu mēs varam sākt domāt tikai un vienīgi pēc 1950.gada 9.maija, kad Robērs Šūmanis nāca klajā ar priekšlikumu radīt organizētu Eiropu, kas ir nepieciešama mierīgu attiecību uzturēšanai. Šo priekšlikumu, kas pazīstams kā "Šūmaņa deklarācija", uzskata par tagadējās Eiropas Savienības izveides sākumu, bet tad atkal jāatceras, ka Eiropas Savienība ir tikai dažu pēdējo dekāžu radījums, jo pirms tās tika nodibināta Ogļu un tērauda kopiena, kurai vismaz sākotnēji tika nolikti ekonomiska rakstura mērķi, nevis Eiropas apvienošana politiskā orgānā, taču tas jau ir cits stāsts.
Uzvaras diena Krievijas Federācijas izpratnē..
Man kā vēsturniekam, protams, ir interesanti vērot, ka vairumam Latvijas (un ne tikai Latvijas, jo neba Latvija bija vienīgais PSRS satelīts.- J.V.) iedzīvotāju 9.maijs izraisa ļoti nepatīkamas emocijas, un es saprotu kāpēc. Patiesībā 9.maijs ir tas datums, kad Padomju Savienība beidza II Pasaules karu. Fakts per se nav nekas slikts, vienīgi šī te minētā iedzīvotāju daļa attiecīgo uzvaras dienu uzskata arī par PSRS ekspansijas politikas sākuma dienu, taču, manuprāt, tas ir cits process – uzvaras diena ir uzvaras diena, tai nav nekādas saistības ar okupāciju.
Kā var būt divi dažādi datumi?
Protams, rodas liela jautājuma zīmē attiecībā uz to, kad tad mums atzīmēt II Pasaules kara beigas, jo Eiropa kopīgi to atzīmē 8.maijā, bet Krievijas Federācija (un iepriekš arī PSRS) 9.maijā. Šis ir strīdus jautājums, kura skaidrojums ir vienlaikus vienkāršs un sarežģīts. Vienkāršs tādā ziņā, ka 8.maijā turpat visas vācu karaspēku vienības kapitulēja sabiedroto priekšā, tostarp arī Padomju Savienības Vācijas Ziemeļu-Austrumu daļā izvietotajiem spēkiem. Taču nez kāpēc Padomju Savienība izvēlējās iet citu ceļu, nepieskaitot sevi pie pārējām Eiropas valstīm kā uzvarētāju. Sarešģīti tādēļ, ka sākam skaldīt faktus. Tieši tas ir iemesls, kāpēc Padomju Savienība ir ļoti skrupulozi meklējusi iemeslu, lai nodalītu sevi no pārējiem uzvarētājiem. Un lai cik smieklīgi arī nebūtu – atrada. Tika piefiksēts, ka 1945.gada 9.maijā Karlhorstes pilsētā dislocētie vācu karaspēki luftvafes pārstāvja Hansa Jurgena Štumfa (Hans-Jürgen Stumpff), vērmahta oberkomandiera feldmaršala Vilhelma Keitela (Wilhelm Keitel) un « kriegsmarines » galvenā komandiera admirāļa Hansa Georga fon Frīdenburga (Hans-Georg von Friedeburg) vadībā padevās tur izvietotajiem padomju spēkiem. Kāpēc smieklīgi? Karlhorste ir viena no Berlīnes piepilsētām, kas pat ir iekļauta Berlīnes apgabalā – tātad nav gluži Alma-Ata vai Kamčatka attāluma ziņā. Tādējādi kapitulācija jau sen (jau 8.maijā) bija sākusies, bet beidzās 9.maijā un citur vēl vēlāk. Ja reiz tādā veidā, proti, tik skrupulozi pieejam šim kapitulācijas faktam, tad arī Lielbritānija varētu uzvaras dienu jeb “V-day”, kā to dēvē briti, atzīmēt 9.maijā. Šajā gadījumā britu arguments ir laika zonas, jo, kad 7.maijā tika parakstīts “vācu padošanās instruments” (German Instrument of Surrender), tas noteica, ka visas karadarbības tiek izbeigtas 8.maija 23.01 pēc Centrāleiropas laika, bet britiem no šīs laika joslas ir jāskaita 1 stunda uz priekšu, kas attiecīgi ir jau 9.maijs 00.01. Un tā arī ar citām valstīm, kur nu vēl pieskaitīt tās teritorijas, kurās vācu karaspēki padevās vēl vēlāk.
Atliek vienīgi vērtēt pašiem, kāpēc briti nevēlas izcelties no pārējām valstīm un atzīmē uzvaras dienu 8.maijā.. Varbūt te vainojama kārtējā tā laika padomju tautas mentalitāte – visur būt atšķirīgam un nepiekrist nekam, kas nācis no Rietumiem..
