Pasakas par vardīti Kiku.

1) Vienu dienu uz Rīgu ieradās varde vārdā Kika un paziņoja visiem, ka viņa ir cilvēkēdājs. Ļaudis pārbijušies skrēja kur nu kurais, glābdamies no vardes cilvēkēdāja, tikai Rīgas reģionā dislocētās patruļpolicijas vienība "Alfa" darbinieki nenobijās un noķēra vardi Kiku.

- "Kur tu liki kaulus, cilvēkēdāj?"

- "Kādus kaulus?" brīnījās varde.

- "Ja tu ēd cilvēkus, tad ir jāpaliek pāri kauliem, saki, kur tie ir!?"

Varde parādīja meža virzienā un aizleca pa priekšu "Alfas" darbiniekiem. "Šeit", teica varde un visi sāka rakt. Raka ilgi jo ilgi, bet nekādus kaulus neatrada. "Vēl dziļāk", teica varde, sēžot jaunizraktās bedres maliņā. "Alfas" darbinieki turpināja rakt un nepamanīja kā apbēra ar zemi vardi Kiku. "Cilvēkēdājs aizmucis!" visi sāka kliegt un metās meklēt vardi. Pa to laiku varde izrakās no zemes un aizleca prom. Pavisam citā virzienā.



2) Vienu dienu mežā varde Kika izleca priekšā medniekam un teica: "Sveiks, es esmu lācis!" Mednieks ļoti sapriecājās. Viņš ļoti ilgi bija gājis medībās, daudz zvērus bija nošāvis, bet ar lāci viņam kaut kā neveicās. Mednieks sapriecājās, novilka no pleca savu divstobreni un šāva uz Kiku. Ja Kika būtu lācis, tad mednieks būtu trāpījis tieši sirdī, taču Kika bija daudz mazāka, un mednieks aizšāva garām.

Varde Kika nobijās un teica: "Beidz, es neesmu lācis, es esmu varde Kika!"

Mednieks sākumā kļuva bēdīgs, taču tad sadusmojās un ar vārdiem "ak tu nekrietnā, melīgā varde", trieca vardei ar divstobrenes laidni. Kika bija ļoti ātra un paspēja aizlekt prom, taču mednieks trāpīja pa akmeni un salauza savu divstobreni. Kika, daudz nedomājot, aizlaidās no negantā mednieka, taču tas apsolījās, ka atradīs nekrietno melīgo vardi un atriebsies.

Ļaudis mēļo, ka mednieks vēl šobaltdien staigā pa mežu, pieiet pie katras vardes un jautā: "Varde, vai tu neesi lācis?"