Līdz algas dienai bija atlikusi vēl nedēļa, ledusskapis tukšs no ēdamā un vēl tukšāks no jebkā, kas būtu dzerams alkohols. Fonā skanēja viegls jazziņš un pirksti slīdēja pāri telefona taustiņiem, meklēdami kādu ierakstu telefona grāmatiņā, kas liktu man iziet ārā, ar kādu satikties. Kādu saukt ciemos nebija jēgas, mājās bardaks un jau pieminētajā ledusskapī liela sapelējusi peļķe no kādreiz iztecējušā siera. Smaka neaprakstāma, atgādināja skolas gadus, kad ķīmijas kabinetā pirmo reizi saodām sviestskābi. Sākumā meitenes. Agnesi negribu redzēt, viņa atkal mēģinās mani noskūpstīt savā čmaukstināšanas stilā, čmok, manu jaukum, čmok. Agnesei var zvanīt tikai tad, kad negribi īpaši daudz ko runāt, arī klausīties ne, tikai čmoki čmoki un nokniebties. Taču man gribējās kaut ko.. intelektuālāku vai, gribējās paklausīties ko vēl nedzirdētu, kādu jaunumu, kaut ko gudru. Varētu vēl uzzvanīt Signei, taču viņas pseido pašpietiekamības tīksmināšanās mani galē nost. Man neko no vīriešiem nevajag, man ir labi tāpat, esmu sieviete, kura tendēta uz panākumiem. Bla bla bla, kur paliek viņas tīksmināšanās, kad viņa no manis plēš nost bikses un ķeras pie daikta ar abām rokām? Zane? Varētu, bet viņa nav no tādām meitenēm, kurām pietiek ar pastaigu parkā un Kagora pudeli. Daudz jau viņa neprasa, bet ir tik jauka, ka gribot negribot būs jāņem kredīts, lai ar viņu labi pavadītu laiku vienu vakaru. O! Ideja, Emīls! To psiho es neesmu redzējis veselu mūžību.
- Emīl? Te Genādijs, jā, tas pats, ko dari šovakar, iedzeram pa aliņam?
Emīls ir savs čoms, pašpuka, literāri izsakoties, šobrīd strādā par kaut kādu menedžeri, pieticīgs, naudas varētu nebūt tāpat kā man, taču ar viņu vienmēr ir bijis interesanti. Emīls ir no tiem cilvēkiem, kuriem rodas kaut kāda veida redzējums par lietām, un viņš fanātiski šo ideju apaudzē ar nereāliem faktiem un klajiem izdomājumiem. Satikāmies vecā bārā, turpat, manā rajonā, sākām ar banālām lietām par dzīvi, darbu, skolas gadiem. Mūs acīmredzami tracināja šāda veida banālie jautājumi, taču tas ir pamats jebkādām sarunām, ar ko tad sāks, ko tu domā par femīno pasaules rašanās teoriju? Fakinā pasauļu dzimšana no milzu kosmiskajām vagīnām?
- „Es nekad nevarētu pist veceni, ja zinātu, ka viņu jau ir drāzis kāds melnais!” Sāka Emīls. Ne jau melnādainais, pret nēģeriem man nav nekādu pretenziju, bet melnais, nu, saproti, indieši, pakistānieši un arābi visādi tur.
- „Kā tā? Meitenēm tagad ir modē ar tevis sauktajiem melnajiem tusēt. Viņi esot daudz galantāki par mums, jaukāki, intelektuālāki.”
- „Pis viens balts zirgs viņu intelektu, viņi taču konkrēti smird! Atceries es Iļģuciema kojās dzīvoju? Blakus istabiņā dzīvoja pakestānieši, tas ir pizdec kā es viņus neciešu, tāds srams viņu mājoklī, tāda smaka, jau kāpņu telpā satiekot jātaisa ciet deguns.”
- „Varbūt tās ir kaut kādas vīrakas vai kas?”
- „Man pie dirsas kas tur viņiem smird, ja kaut kas smird, es neeju pārbaudīt vai kāds zem mana balkona ir nolicis kluci vai izmetis vecas zivis, smird un viss! Es vēl saprastu, ka ar nēģeriem tās bābas ņemtos, tie vismaz ir tīrāki. Kaut gan arī no tiem vajadzētu uzmanīties, no nēģeriem nāk visi STS.”
- „Kā tā visi STS?” Es biju patiesā neizpratnē par šādu pagriezienu, taču aizrautīgi klausījos, tieši šādu ideju dēļ man Emīls arī patika.
- „Tu taču zini, ka AIDS ir mērkaķu slimība? Mērkaķi AIDS pārdzīvo tāpat kā cilvēks gripu. Bet mērkaķu slimība cilvēkam ir vakars. Un kā tu domā, kā cilvēki dabūja mērkaķu slimību?”
- „Emm, pat nezinu.”
- „Tie nēģeri drāza tos mērkaķus! Kā es tev saku. Un pa Discovery stāstīja, ka mērkaķi esot ļoti stipri, viens cilvēks neko nevar izdarīt mērkaķim. Tātad, nēģeri mērkaķus drāza baros.”
- „Interesanta teorija tev sanākusi, he”
- „ Kā es tev saku, baros! Tas nav tas pats, kas ziemeļnieki drāza savas aitiņas vai kaziņas, šie ta pa kluso, kaunoties, bet nēģeri baros, iedomājies, trīs gabali tur nabaga mērkaķi, bet ceturtais drāž, no turienes arī visas slimības.”
- „Kāpēc tu domā, ka ziemeļnieki aitas pa vienam drāza, tam taču arī nevajadzētu būt viegli?”
- „Beidz izlikties, ka tu nezini! Vaļinki, gumijas zābaki.. Pieej no aizmugures, iebāz aitas kājas gumijniekos blakus savām kājām un viss, aita nevar ne iespert, ne aizmukt! Bet mērkaķus, iedomājies!? Franču zinātnieki esot atklājuši, ka pasaulē plosās jauns AIDS paveids – gorillu. Iedomājies, sūda gorilla, kā tai var iespraust vispār? Var redzēt, ka nēģeriem seksa tradīcijas un iekāre tikai attīstās..”
- „Tu sākumā teici, ka visi STS no turienes, bet runā tikai par AIDS.”
- „A es pis ko vēl tie nēģeri tur piš? Bet tā jau man nav nekas pret nēģeriem, normāli cilvēki, bet vot tie melnie, tas ir pizdec, sūda arābi, bļin, neciešu!”
Vēlāk vakarā es tomēr piezvanīju Agnesei un piekodināju, lai nekādā gadījumā never vaļā ledusskapi. Čmoki - čmoki pēc pusstundas bija klāt.
