Viņa tēls lēnām šļūca pa slapjajām ielām, viņam kājās bija no tēva mantotie zābaki ar dzelzs purngaliem, lai kādreiz kādam varētu iesist, melnas džīnas un nobružāta vējjaka ar kapuci. Viņu sauc Juris Sudmalis. Juris strādā kādā IT kompānijā par informācijas sistēmu uzturētāju. Jau no bērnības dienām Jurim patika datori un viss ap un par to. Viņam patika, ka tā ir pavisam cita pasaule, kuru viņš varēja kontrolēt daudz vairāk nekā reālo. Jau no laikiem, kad viņa tēvs strādāja gaļas kombinātā par informācijas sistēmu uzturētāju, Juris katru dienu spēlējās ar savu „Beku”. Tētim darbā dators bija jaudīgāks un lielāks, taču arī mājās esošais bija pietiekoši labs, lai varētu rakstīt pirmās mazās programmas „Basic” vidē. Viss viņa paveiktais tika ierakstīts „Cometa” magnetofona kasetēs un katru dienu šīs programmas Juris ielādēja savā datorā ar savādi čerkstošu skaņu.
Tagad Juris smejās par tiem laikiem, kad datora atmiņa bija mazāka nekā tagadējā „flash” zibatmiņa. Tagad Juris strādā ar diviem datoriem vienlaicīgi un izmanto arī mājās esošo datoru ar „VNC”. Viņam ir divi ārējie citie diski ar viena terabaita ietilpību katrs. Viens no diskiem ir pilnībā aizņemts ar pornogrāfiska rakstura materiāliem. Juris jau no bērnības ir krājis visas bildes un visas filmas, kuras viņš ir spējis atrast. Protams, Jura draudzene Laura pat nenojauš par šā otrā cietā diska esamību. Un vispār, pēdējā laikā Juris arvien retāk tiekās ar Lauru. Viņš pats ir apmulsis par šādu apstākļu sakritību, taču pēdējā laikā Laura vairs neizsauc viņā tādas emocijas kā jaunais MacBook alumīnija korpusā. Protams, Laura ir viņa sapņu meitene, gara blondīne ar žilbinoši baltiem zobiem un skaistu, netipiski tvirtu dupsi un fantastiskām krūtīm, taču viņa Jurim uzdod pārāk daudz jautājumu uz kuriem viņš negrib atbildēt.
Vienu dienu Juris konstatēja, ka Laura bija aiztikusi viņa datoru. Viņa mīļoto ASUS (WSXGA+ 1680×1050, Core2 Duo P8600, 2.4GHz, 3MB, 2048 MB, 250 GB, 15.4″, DVD+/-RW, MS Windows Vista Business, 2.9 kg). Protams, Juris jau kādu laiku ar kāru acis skatās uz jauno MacBook Air, bet tomēr, šāda Lauras rīcība nav pieņemama. Bet varbūr Juris uz viņu ir apvainojies tāpēc, ka viņas meitenīgais ķermenis nokļuva Jura slepenajā ārējā diskā. Un tas nebūt nebija home-made porno ar Juri. Nē, tas, kurš izrāda savu vīrietību tajā filmā ir Lauras studiju biedrs Jānis. Juris Jāni pazīst jau vairākus gadus un nav lielā sajūsmā par viņu. Jānis ir tipisks diedelnieks un neko nesaprot no programmēšanas, neviens īsti nezin, kurs viņš strādā un ar ko nodarbojas, bet viņš vienmēr ir labā omā, viņš māk slēpot un nodarbojas ar zemūdens niršanu. Un Jurim ir jāatzīst, ka Jānim ir daudz lielāks metamais. Juris to bija pamanījis jau iepriekš, kopīgajā dušas apmeklējumā pēc baseina un vēl vienu reizi pārliecinājās par to, kad viņa rokās nonāca filma ar Jāni un viņa Lauru galvenajā lomā. Taču Jānis neko nesaprata no datoriem. Viņš bija lameris un arī spēles spēlēja uz PS2 nevis uz PC. Nu kurš gan tā dara?
Tieši šo pārdomu vadīts Juris nebrauca uz darbu ar savu riteni, bet gan gāja ar kājām un izskatījās nošļucis un nožēlojams. Dažreiz, kad ļoti stipri lija, Juris brauca uz darbu ar sabiedrisko transportu un mēģināja iepazīties ar kādu meiteni caur Bluetooth. Katru reizi sabiedriskajā transportā brauc kāda meitene ar ieslēgtu Bluetooth un Juris mēģina viņai nosūtīt savu bildi. Līdz šim Jurim nav īpaši veicies, ja neskaita vienu gadījumu, kad viņa bildi saņēma Bluetooth lietotāja Dacīte. Dacītei bija gadi četrdesmit pieci un viņa izskatījās pēc neķītras alkoholoķes.
Bet Jurim tas viss bija vienalga, jo viņam bija cita – teksta un bilžu pasaule. Interneta komūnā Juris bija populārs un godājams. Viņa centienus un skaidrojumus dienu no dienas lasīja vairāki simti uzticamo lasītāju. Juris bija laimīgs par katru atstāto komentāru zem viņa raksta. Kam vajadzīga Laura, ja viņš varēja strādāt un rakstīt par DNS, HTTP protokolu, TCP datu pārraidi kā arī C un C++?
Tieši šo pārdomu vadīts Juris nebrauca uz darbu ar savu riteni, bet gan gāja ar kājām un izskatījās nošļucis un nožēlojams. Dažreiz, kad ļoti stipri lija, Juris brauca uz darbu ar sabiedrisko transportu un mēģināja iepazīties ar kādu meiteni caur Bluetooth. Katru reizi sabiedriskajā transportā brauc kāda meitene ar ieslēgtu Bluetooth un Juris mēģina viņai nosūtīt savu bildi. Līdz šim Jurim nav īpaši veicies, ja neskaita vienu gadījumu, kad viņa bildi saņēma Bluetooth lietotāja Dacīte. Dacītei bija gadi četrdesmit pieci un viņa izskatījās pēc neķītras alkoholoķes.
Bet Jurim tas viss bija vienalga, jo viņam bija cita – teksta un bilžu pasaule. Interneta komūnā Juris bija populārs un godājams. Viņa centienus un skaidrojumus dienu no dienas lasīja vairāki simti uzticamo lasītāju. Juris bija laimīgs par katru atstāto komentāru zem viņa raksta. Kam vajadzīga Laura, ja viņš varēja strādāt un rakstīt par DNS, HTTP protokolu, TCP datu pārraidi kā arī C un C++?
