Šodien jūtos nožēlojami. Tāpat kā visi citi.

Vakar uz ielas satiku kādu savu kolēģi. Ir gan dzerts, gan krists kopā, bet kādu laiciņu jau neesam redzējušies. Es tikai no portāla zinu, ka viņš ir apprecējies un ir mazulis. Un izrādās arī savs bizness ir. Sarunājamies kā jau parasti, diviem bijušajiem komrādiem satiekoties: kā iet, ko dari, ar ko nodarbojies? Tad nu stāstu, ka strādāju, ir savs biznesiņš, nodarbojos pamazām ar celtniecību un citiem pakalpojumiem, ir daļa biznesa tur un daļa šur. Un, kaut arī nesamelojos, jutos nožēlojami. Laikam nemāku turēt dūmu līdz galam un melot uz pilnu klapi. Nē, es tiešām strādāju, un man tiešām ir firma, kura ar kaut ko nodarbojas, bet.. viss ir pakaļā. Partneri nemaksā, parādi krājas, nodokļi nemaksājas (maksājas, bet no savas kabatas) un arī citu attīstības perspektīvu nav. Vēl ilgāk tā un būs jāklapē tā bodīte ciet. Vai jāizsludina maksātnespēja. Gan firmai, gan sev. Jāsakravā mantas un jābrauc uz Turciju strādāt par masieri.

Un pats galvenais - varētu jau visu novelt uz krīzi un Valdību, bet nē, ja pats esi idiots, nebaksti citiem acīs par to, ka viņš šķielē. Un vēl, to gan es pagaidām novelšu uz laikapstākļiem, es saprtu, ka neesmu ģeniāls. Man nav mērķa. Jā, es apzinos, ka man ir talants un spēju labi izteikties, bet tam visam nav nekāda noteikta mērķa un pielietojuma. Es nebuntojos pretī pasaulei, es negribu nevienu pārliecināt un pelnīt naudu ar savu bezgalīgo krutumu. Man trūkst koncentrēšanās spēju. Es nejūtos konfortabli turoties pie vienas noteiktas tēmas. Mana uzmanība sadrumstalojas dažādās daļiņās un galu galā nekā laba nesanāk. Nē, tas balodis, protams, ir seksīgs un tie, kas nesaprata, paši vainīgi.

Arī šoreiz, es gribēju izteikties par tiesu sistēmas acīmredzamajiem trūkumiem, idiotiem, kuri strādā pastā, par ķeģeli tualetes ūdens tvertnē un manas ģenialitātes sabriedušajiem trūkumiem. Sanāca parunāt tikai par pēdējo. Ja es būdu Badrs Hari, es sadotu kādam pa seju un teiktu, ka vairs neko nedarīšu, manā gadījumā - nerakstīšu! Bet nē, es turpināšu darīt to.. turpināšu ar jēlībām un pilnveidošu tās. Jo man tas viss ir pajātiņā.