Konferences ir viena no Ofisa darba izklaidēm. Vismaz tā tam vajadzētu būt, visi satusē, sapazīstās, piedzerās, korī apvemj konferences vadītāju tā, lai šo notikumu atcerās vēl vismaz gadu. Līdz nākošajai konferencei ar citu vadītāju. Bet tā nav. Sasodīti nav. Tā vietā, lai kopīgi iedzertu un atslābinātos, visi runā šīs garlaicīgās ikdienas lietas. O jā, Rīga ir kļuvusi par dārgu pilsētu! Neskatoties uz inflāciju, kas cenas nedaudz samazina, bet tomēr, Rīga ir dārga. Protams, tā ir populārāka par Viļņu, bet tās cenas nav pamatotas. Un konference jau notiek 12x reizi. Stabilitāte. Bet kaut kas jāmaina. Jā, varbūt mēs visi varētu apmainīties ar vizītkartēm? O jā! Visi apmainās. Beigās vizītkaršu grāmatiņa ir pilna, bet tu vairs neatceries, kurš bija kurš un kā sasodīti izskatījās. Vizītkartēm vajadzētu būt ar bildēm. Vis jau kāds labums.
Bet kāpēc neviens nerunā par to, kā Putins izskatās makšķerējot upītē vai ka prezidenta kandidāts kārtējo reizi ir pieķerts ar nolaistām biksēm? Vai vismaz par to kā ir vērtējama pedofīlija mācītāju starpā? Tas arī ir sociāli, bet vismaz interesanti. Vai tomēr kāds baidās ar saviem uzskatiem atklāt savas seksuālās fantāzijas? Es domāju, ka konferencēs daudzi ir ar interesantām novirzēm. Man novirzes interesē vairāk par to cik maksā padzert kafiju pie Brīvības pieminekļa. Novirzes atklāj cilvēka patieso dabu, patiesās intereses un galu galā tas ir sasodīti interesanti. Diez par ko tagad domā tas 65 gadus vecais profesors skatoties uz 23 gadus jauno meiteni?
