Man jau pēc būtības nav nekas pret citādiem ļaudīm, jo neba tas, ka atšķiramies no citiem ar orientāciju nozīmē, ka cilvēks pats par sevi ir slikts. Nebūt nē. Vislielākās dusmas un izbrīnu manī rada fakts, ka šādi orientēti cilvēki iziet ielās, nevis lai propagandētu savu orientāciju, bet gan sevi kā personību. Tas tiešām reāli bessī! Ja reiz esi pieskaitāms varavīksnes bērniem, tad mierīgi tusējies pa plašo pasauli, bet neklaigā - es esmu tāds un tāds un man ir tādas un tādas tiesības! Nevajag aiziet galējībās - arī mums pārējiem ir tiesības - ko tad mums arī katru gadu taisīt gājienu par godu savām personībām?
Politiķu neizskaidrojamā rīcība
Nesaprotu arī, kādas ir politiķu (šajā gadījumā Rīgas Domes politiķu) prioritātes, jo tad, kad 19.martā bija nepieciešams nobloķēt Vecrīgas ielas, lai vecie labie leģionāri varētu iet piemiņu gājienā, nekā tāda nenotika. Bet kā varavīksnes krāsu bērniem jāiet gājienā, tā redziet spējam noslēgt turpat visu Vecrīgu un daļu Daugavas krasta. Kā tad tas izskaidrojams? Vai leģionāri ir mazāk svarīgi kā pārējie?
Citādi orientēto naivums?
Vai tiešām tie, kas citādi orientēti, domā, ka šādi pompozi pasniegti gājieni veicinās viņu integrēšanos sabiedrībā? Gluži otrādi - viņi dēļ tā iegūst tautā negatīvu nozīmi. Droši vien sabiedrība būtu citādās domās, ja šīs tautas grupas nereklamētu sevi ik uz soļa. Atcerēsimies, ka mēs neesam mentalitātē attīstītākā Rietumeiropas daļa, kur šādas lietas jau labu laiku pieņemtas, un arīdzan neizpaliekot bez asumiem. Tas viss ir noticis neskaitāmu gadu gaitā, bet Latvijā šis ir tikai trešais lielais gājiens un visi trīs ir bijuši ārkārtīgi negatīvi vērtēti sabiedrībā, nevis dēļ attiecīgo personu orientācijas, bet gan dēļ šo personu pārspīlētās sevis reklamēšanas. Ja šāda virziena politika tiks piekopta arī turpmāk, domājams, ka būs nepieciešams slēgt visu Rīgu, lai neapmierinātā tautas daļa netiktu klāt gājiena dalībniekiem. Nezinu gan, vai tas ir tas, ko vēlas panākt gājiena dalībnieki..