Francijas imperators Napoleons Bonaparts ciest nevarēja rakstnieci Žermēnu de Stālu (Madame de Stael). Neskatoties uz neierobežoto varu, viņš neko nevarēja izdarīt ar šo sievieti. Karot ar sievieti nebija viņa stilā un tas vispār nebūtu bijis vīrišķīgi. Vairāki vēsturnieki aizrautīgi strīdas par šīs neciešanas iemesliem un sniedz dažnedažādus teorijas par šīs nepatikas cēloņiem. Taču reti kurš atcerās vienu kuriozu gadījumu, kas varēja arī būt šīs nepatikas un pat naida cēlonis. Brīdī, kas Napoleons bija vēl brigādes ģenerālis, kāda ieteikmīga galma dāma uzaicināja viņu "izdaiļot vakaru" savā salonā. Ielūgumā bija minēts, ka salonā būs tikai pašas skaistākās Francijas dāmas. Nozīmētajā vakarā Napoleons tiešām tika aplenkts ar daudzdesmit brīnišķīgām un apburošām sievietēm ar vienu izņēmumu. Madam de Stāla bija maigi izsakoties nepievilcīga un drīzāk atgādināja vīrieti gan pēc izskata gan pēc uzvedības. Napoleonam tika palūgts pastāstīt par saviem karavīra piedzīvojumiem un varoņdarbiem un, Napoleons, nesmādējot izteiksmīgus vārdus un košas krāsas, ķērās pie stāstīšanas.
Pēc neilga laiciņa, kad viņa stāsts bija sasniedzis savu emocionālo virsotni un visas klausītājas ar atvērtām mutēm gaidīja efektīvo stāsta finālu, notika kas neparedzēts: "...un tad es saviem kareivjiem nokliedzos"uguni!"..." - patētiski iekliedzās Napoleons un.. tajā momentā viriešveidīgā dāma, kura līdz šim neizrādīja nekādu interesi par stāstītāju un stāstāmo, radīja skaļu, garu un nepiedienīgu skaņu. Visi "palika uz pauzes", taču madam de Stāla pilnīgi mierīgā balsī teica: - Ah, ģenerāli, jūs tik izteiksmīgi attainojāt šo kauju, ka es nolēmu pievienoties jūsu kareivjiem! Pats par sevi saprotams, ka visas dāmas smējās vēderus turēdamas. Visi Napoleona pūliņi izskatīties kā varonim Parīzes skaistuļu acīs vienā mirklī tika sagrauti ar vienu de Stālas "šāvienu". Nu un sakiet, kā pēc tāda atgadījuma, lai nekļūst par tādas ciniskas personas ienaidnieku?
