Esmu sasodīti sajūsmā par saviem kolēģiem. Kaut vai tāpēc, ka man kādreiz teica - ja tu publiski izrādīsi nepatiku pret kolektīvu, cits kolektīvs negribēs tevi ņemt savā lokā. Man ir vis-sasodīti-fantastiskākie kolēģi kādus es vien varu iedomāties!
Man patīk kā pirmdienas atgriež mani dzīvē. Piektdien normāla, nedēļas beigas ievadoša pjanka, un tikai svētdienas vakars liek izlīst no alkohola, cigarešu, pornogrāfijas un filmu migas. Jānomazgājas, jānoskujas, jāizmazgā drēbes, jāizlien no Mērijas Šellijas radītā tēla, jo jau rīt vajadzēs satikt savus kolēģus. Kāds pamana, vai tu esi sakopies vai nē, vai tev ir kāds jauns drēbju gabals, lielākajai daļai gan ir pilnīgi vienalga, bet tu nekad nezini, kurš tas ir, kas pamana. Kafija, to es dzeru tikai darbā. Un kāpēc, lai es dzertu kafiju mājās? Mājās man nekad nav jāceļas tik agri, lai es būtu neizgulējies. Mājās es pamostos, ja jūtos vēl nedaudz saguris, tad uzlieku kādu filmu un līdz tās beigām es jau esmu vislabākajā kārtībā. Ļoti svarīgas ir sarunas pie kafijas aparāta. No rīta un pusdienlaikā sanāk neliela rinda, cilvēki trīs - četri. Gandrīz katru reizi citi. Kafijas aparāts ļoti labi saliedē kolektīvu brīvajā laikā no darba imitēšanas. Protams, ne tik labi kā darba korporatīvi. Esmu bijis gan tādos, kur var nākt ar ģimenēm vai draugiem un arī tādos, uz kuriem nāk tikai kolēģi un darba partneri. Neesmu drošs, kurā variantā ir lielākas iespējas izgāzties. Brīva pieeja alkoholam jebkurā gadījumā novedīs pie tā, ka kāds būs uzrāpies uz galda un draudēs publiski atkailināt savus sēkliniekus. Es ļoti diplomātiski izvairos no šīs tēmas saistības ar mani. Nav zināms, kas ir šaušalīgāks, vai šie draudi paliek šaurā darba lokā vai tiek izplatīts starp darbinieku tuviniekiem. Vai, ja tu uzmācies kāda vadošā darbinieka meitai. Un, ja vēl veiksmīgi uzmācies!?
Attiecīgā vecumā darba ballītes būtu jāuztver kā karjeras virzības iespēja. Tas, ko es nekad dzīvē neesmu sapratis vai mācējis - small talk. Smaidi, vīna glāze rokās (vīns taču vislabāk izraisa runāšanu, vai ne?), liegas kustības, kas attālināti saplūst ar mūzikas ritmu un tās runas ko nu parasti cilvēki saviesīgos pasākumos runā. Nopietni, par ko jūs/viņi runā? Par super-puper svarīgām darba lietām, iepriekšējiem pasākumiem, kolēģa skūto kaķi, par ko? Priekš manis šī ir tik ļoti miglā tīta tēma, ka tā vien liekas, ja atkodīšu šo, tad viss dzīvē virzīsies pa spirāli uz augšu un uz augšu.
