Esmu apslimis. Nav gluži tā, ka pavisam slims un nekam nederīgs, tātad - apslimis. Viss sākās kā pastiprināts klepus un beidzās ar sviedriem, puņķiem, reiboņiem un zobu sāpēm. Nekas jau vēl nav beidzies, nezinu, kas varētu būt nākošais. Un jau jūtos pavisam nožēlojami. Kaut ko rakņājos internetā ar vēl nenomirušo cerību atrast kaut ko interesantu, kas piesaistītu manu interesi un es aizmirstu vismaz par puņķiem. cv.lv meklē blogeri - bezdarbnieku. Uzstādījums ir ir vairāk vai mazāk skaidrs, cilvēks meklē darbu un paralēli nodarbojas ar savu hobiju - blogo. Meklē vakances, modificē savu motivācijas vēstuli un CV (katrs taču tā dara, vai ne? Motivācijai priekš katras darba vietas ir jābūt pavisam savādākai), sūta, gaida. Labākajā gadījumā sagaida atbildi, dodas uz pārrunām un pēc tam to visu pieraksta.
Un kam to vajag? Es vēl saprotu, ka cv.lv domā, ka blogo tikai ar IT saistītie cilvēki un tur vēl ir opcijas vismaz tikt uz pārrunām, tā tukšā gaisa kulstīšana vēl nav izmirusi, nebūt, tā tikai pieņemas spēkā, taču ne jau visi blogeri ir saistīti ar IT. Es neesmu. Tas ir, ja ļoti daudz sapīpējas un mani nosauc par blogeri. Es strādāju apdrošināšanā, visai nelielā nišā - riska parakstīšanā. Tādu cilvēku pa visu Latviju nemaz nav daudz un visi viens otru pazīst. Turklāt es kā gados jauns, vēl netieku uzskatīts par nopietnu cilvēku, riska parakstītājs var būt tikai ar 10+ vēlams 20 gadu pieredzi apdrošināšanā. Tātad, tur mani neņems. Paliek opcija - izglītība. Man ir profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnēs. Un ne jau šaraškina kantorī, bet LU. Un ir pat pieredze, iespējams ne gara, toties spilgta. Un atkal izgāšanās, tā kā neturpināju to tēmu, tad pieredzes man ir par maz un arī gadu par maz, lai es vispār būtu nopietns cilvēks (jā, jā, juristi nav īpaši saprātīgi cilvēki).
Es piesakos, es būšu cv.lv darba meklēšanas blogeris. Sūtīšu visiem savu CV un modificēto vēlmi strādāt un labi, ja sagaidīšu kādu atteikumu. Un rakstīšu par savām sajūtām (nekāda cita rezultāta taču nebūs), kas būs vēl sliktākas nekā tās ir šobrīd. Bēdu ieleja. Nelaimīgākais darba meklētājs visā blogosfērā. Paldies cv.lv par doto iespēju man būt publiski nožēlojamam un nožēlot savas dzīves laikā pieļautās izvēles kļūdas. Kāpēc negāji maģistratūrā, tad jau mācoties būtu pieaudzis un kļuvis par nopietnu cilvēku, kāpēc vispār nepaliki savos laukos, kas tevi trieca uz Rīgu, varēji taču palikt savos laukos un turpināt slaukt Gauju, kāpēc biji tāds muļķis un pameti Kristīni, viņai taču bija turīgs tēvs, viņam bija savi trīs traktori un simts hektāri meža?
Pārāk daudz jautājumu, kas tirda manu apziņu, brienot laimīgi apsolītā darba meklējumu taciņu. Laikam tomēr to visu paturēšu sevī. Kauns tomēr. Pašam sev.