Uģis kā vienmēr sēdēja telpas stūrī ar pudeli šampja rokas un cigareti zobos. Nezinu no kurienes tāda kombinācija, vai tas ir iespaids no Tarantino filmas vai kas cits. Atbildot uz jautājumu, Uģis atteic - lai svētku sajūta! Taču šī atbilde lielā mērā nesaskan ar realitāti, ar to cilvēku, ko redz pārējie. Lai nu kā, kamēr pārējie aizlēja apziņas muklājus ar šņabi un alu, Uģis vienmēr sūca šampi. Man ir aizdomas, ka tas ir tāpēc, lai nākošajā dienā vairāk un izteiktāk sāp galva.
- Ir banāli ņaudēt, to jau mēs visi esam darījuši! - Turpināja Uģis - Ir taču kaut kas jādara pavisam savādāk. Kolektīvās pašnāvības Japānā mani aizrāva, taču, kopš viņi sava "sakē" vietā dzer alu, viņiem ir aizliegta arī otra nacionalitātes izpausme. Mums taču nav! Nu nav. Pati valoda mums tāda, ka pašnāvība nav nekas slikts. Nāve, slepkavība un pašnāvība. Absolūta dažādība. Ja nāve var būt pavisam nejauša, tad slepkavība ir pavisam noteikta, ar konkrētu rezultātu. Kā nejauši var nokrist no jumta, piemēram, tīrot sniegu, tā nejauši var pakārties pie lustras. Krieviem, redz, ir skaidri un gaiši - убийство un самоубийство. Pašslepkavība. Kaut kas slikts, un abstrakti teorētiski - sodāms. Ja pakāršanās lustrā neizdodas, sods par slepkavības mēģinājumu.
- Kāpēc, lai tas nebūtu vērsts uz kaut ko konstuktīvu? Ko tad dos tāda publiska un kolektīva pašnāvība? Kāpēc kaut ko neradīt?
- Zini, man ir viena draudzene, Marta, es skaidri nezinu, kas viņa ir, bet kaut kas saistībā ar psiholoģiju. Viņa pasniedz mazām meitenēm 12-14 gadīgām lekcijas, ko varētu saukt par "Ģimenes dzīves psiholoģija un ētika". Par velti, tāpat, savam priekam, viss ir viegli un ir radīta viegla un nepiespiesta atmosfēra. Turklāt noderīgi, mūsdienu apstākļos, kad sekss ir prece, ļoti noderīgi, es arī savus bērnus uz ko tādu sūtītu. Jēga? Iedomājies, pus gadu viņa stāsta, runā, jautā un tagad paprasa - Kāds ir visbiežākais iemesls, lai uzsāktu pilnvērtīgu dzimumdzīvi? - Uz ko meitenes vienā balsī atbildēja - IR LAIKS!
- Sanāk kaut kas neizskaidrojams. Gribot, negribot, jāatceras Peļēvina aprakstītais "Anālais un Orālais Vau". Neiedziļinoties, nu tā, pavisam īsumā, kamēr es vēl negribu vemt, tās ir cilvēka izpausmes un, kamēr vien pastāv Anālais Vau, kas grib pārtapt Orālajā Vau, nekas konstruktīvs nevar tikt radīts. Tikai pazaudēts tas, kas ir bijis kā sapnis iepriekšējām paaudzēm. Tieši tāpēc, publiskās pašnāvības, nevis kaut kā jauna radīšana.
- Uģi, tu taču saproti, ka šobrīd lasītājs jau neko nesaprot un pie sevi nokūko, ka nu jau Genādijs ir pavisam sajucis prātā?
- Labāk smaidi un priecājies. Un iepostē kādu krūšu foto, drūmi eksistenciālās pārdomas ir interesantas tikai uz sudraba šķīvīša. Vēlams, Veronikas izskatā. Kamēr tev nekā tāda nav, pierodi pie zemes, izliecies, ka radi, ka dzīvo, savādāk jau pavisam prātā sajuksi.