Spilvens mēģina mani apēst. Kā magnetizēta šļura, par mata tiesu apslīdu ap gultas kājgali. Ods sapinies moskītu tīklos, kūko pussešus. Uz acīm tam retro stila saulesbrilles un pie sāniem mušas spārni . Mazs traktors smejas, ar rullī satītu avīzi, atstāj uz oda divus burtus-O un O. Mutē asinssūcēja garša, aiz sevis velkot kāposta lapās ietītu pīli (lai nenosmērējas). Protams, es krītu, kā krītoša sajūta dilstošā miegā. Uzduros uz iesma. Tā cūciski, taisni pa vidu. Kurmji aprok liesmu un iekožas ābolā. No pīles knābja pil parafīns un es izlecu no mašīnas. – Uzmanies, Tev brauc virsū. - kāds saka. Autobuss paņem mani savā paspārnē un uztriec priekšā stāvošajai mašīnai..
Jūtu, neesmu vēl atmodies, kāds mani gultā pieslien sēdus. Pieglauž mani pie krūtīm.. Gaisā jūtams tabakas aromāts, mīlestība un pulksteņa tikšķi. Tik..tik..tik..tik.. Neuzdrošinos cerēt, tādēļ turu acis ciet. Bet izjūtu raupjo roku, kas noglauž manu galvu. Atminu ērto vietiņu, starp padusi un klēpi, kurā tik patīkami ieritināties. Dzirdu mazliet sēcošu elpu un skaņu, kas rodas šņirkstot ādas vestei, burzoties. Man nepavisam vairs nav bail. Atveru acis, pasmaidu. Viņš ar pasmaida, bet tā jaukāk, ar acīm. – Mazais, ejam veco dēļu grīdu plēst. - viņš saka. Laimē pietvīkušu seju, uzrauju kājās bikses, aizpogāju kreklu, uzauju kājās pastalas un paķeru vectēvu aiz rokas.. Pirmās sniegpārslas sadur manus vaigus līdz veselīgam sārtumam. Nu esmu pilnībā pamodies. Mēģinādams trāpīt, sniegā atstātajās pēdās, lāčoju vectēvam nopakaļ (Līdz manām vecajām mājām kāds gabaliņš ejams). Mazliet gan salst, bet es turos kā vīrs. Klupdams, krizdams es speru lielus soļus, atstāju mazus nospiedumus lielās pēdās. Palecoties, virs kupenas var redzēt tās jumtu. Šķību. Pieejot tuvāk, skatam atklājas tukšu logu aiļu aklais skats. Un durvis, kā līgavas plīvurs, vienā eņģē turoties ietur virināšanas ilūziju. Pārkāpju pāri slieksnim. Jā, arī grīdas dēļi satrupējuši. Taču ne visi, tikai tā daļa, kur jumts ļauj ieskatīties saulei. Vectēvs uzliek roku man uz pleca. Pa kaktiem mētājas veci, izdīguši, sasaluši kartupeļi. Uz galda malas stāv veca panna. Pie griestiem šūpojas izdegusi spuldze un zirnekļa tīkla paliekas. Ar kāju pastumju malā peļu kakas. Mums nav laužņa, bet ir vectēva kraupjās rokas. Viņš izlauza četrus..
Mājup ceļš bija pagalam jautrs. Es viņu trīs reizes sapikoju mugurā, viņš man netrāpīja ne reizi. Varbūt tādēļ, ka bija pilnas rokas malkas. Es pat vienreiz, tā feini, trāpīju pa pakausi. Iekurinājām krāsni, sametām tajā malku un atsēdāmies klubkrēslā. Es ieritinājos tajā jaukajā vietiņā, starp padusi un klēpi. Ar sēcošu elpu iemigu. Pamodos klusumā. Dega pēdējā pagale, bet krāsns vēl bija silta.
