Padomi večiem ar tērauda olām II, jeb kā ietaupīt krīzes laikā?

Es vairs neesmu tik pārliecināts par to, ka mani pamatlasītāji ir veči ar tērauda olām, taču tas nekas, es turpinu dot padomus tieši večiem un tieši ar tērauda olām. Mīkstmiesīgie baltmaizes ēdāji un čurājošie sēdus, lai nemaz nelasa!

Es zinu, ka izmēģināts jau ir viss, i sūtīt meitenes makšķerēt, i lipināt pelmeņus un arī apzagt dārzu mājiņas Ķekavas pusē, taču jau atkal naudas smēķiem nepietiek. Un nu jau naudas nepietiek ne tikai smēķiem, bet arī alkoholam. Pat turbo-dzērumam (vodka+alus; balzāms+šampis; absents+tarhūns) vairs ne. Kaut kas ir jādara. Tādā garā turpinot, var kļūt arī par infantilu kaķumīli. Brr.

Vienu dienu man tualetē izdega lampiņa. Man zem viena slēdža ir lampiņa un arī ventilators gāžu atsūkšanai. Un gāzes es ar savu kaķi radam daudz. Ļoti daudz. Lampiņas, protams, mājās man nebija un arī tuvākajā laikā manā grafikā nebija brīvas vietas, lai taptu skaidram un aizbrauktu uz veikalu iegādāties lampiņu. Tā vietā es izrakņāju skapīti un atradu svecīti. Parasto svecīti, ne to ko bāž dibenā. Un katram no mums taču mājās ir svecītes! Kaut vai no treknajiem gadiem palikušas, kad mēs savām nakts viešņām nemākulīgi mēģinājām nodrošināt komfortu, nu, vīnu, mūziku un sveču gaismu. Tagad mums ne līdz tādām blēņām un ātrais kniebiens pirms ārā satumst ir vēl labāks par to romantisko – svečaino. Taču sveces mums ir. Un nemelojiet – ir!

Jā, tādu baudu no sēdēšanas uz poda es vēl nebiju guvis kopš tā laika, kad atradu savu pirmo pornožurnālu brāļa atvilknē. Dirst sveču gaismā ir pats labākais notikums ar mani pēdējo desmit gadu laikā. Sēdi, domā, skaties kā liesmu mēlīte rotaļājas pret akmens flīzēm tualetē un saproti, ka dzīve ir skaista. Un dubults atvieglojums. Un arī ietaupījums. Jebkurš mīkstmiesīgs muļķis var izlasīt kā ietaupīt elektrību. Izslēdzot televizoru, izraujot lādētājus, kad telefons nelādējas, iegādājoties ekonomiskās lampiņas utt. Taču diršana sveču gaismā ir pāri visam. Es esmu mēģinājis dirst pie atvērtām durvīm, skatoties spogulī un klausoties „We are the champions”, taču tas nav ne uz pusi tik liels kaifs. Turklāt ietaupījums – viena lampiņa un elektrība gan par lampiņu, gan par ventilatoru, jo nopūstās svecītes dūmi aizēno visu izkārnījumu smaku. Grozies kā gribi, mēnesī sanāks vienai smēķu paciņai un vienam kortelītim ar aliņu. Iemāci arī savai draudzenei nokārtoties sveču gaismā. Tā būs aiztaupīta nauda pseido-romantismam un sieviete jau būs gatava, silta un ņemama. Kaķim gaismu nevajag, viņš redz tāpat.