Šo lietu es izmēģināju gadus trīs - četrus atpakaļ. Kāpēc es to atceros šobrīd, nezinu. Tajā laikā mani ļoti interesēja kāpēc tik maz meitenes reāģēja uz iepazīšanās e-pastiem neskatoties uz to, ka pašas bija ievietojušas sludinājumus vai bildes iepazīšanās un tam līdzīgajos portālos. Ideja rokā, zaķis kokā, tas ir, bilde saujā un aiziet, es kļuvu Anastasija, kura studē jurisprudenci, mīl aktīvas izklaides, slēpošanu, peldēšanu, nodarbojas ar aerobiku, lasa grāmatas, apmeklē teātrus un smēķē ūdenspīpi. Bildes bija trīs, nospēru. Viena no bildēm bija peldkostīmā uz ādas dīvāna. Pieklājīga bilde, nebija seksiska pozēšana, pārējās bildes bija pieklājīgas un gaumīgas, žaketītē. Viss kā nākas un viss, kas vajadzīgs, lai pievilinātu vīriešus. Vēl pieminēju, ka meklēju vairāk kā draugu - vīrieti, nevis mīļoto.
E-pasti sāka birt kā no pārpilnības raga. Bija vēstulītes ar bildītēm, bija bez, bija tīrā latviešu valodā, bija krieviski un bija arī letiņu mēģinājumi rakstīt krieviski. Jāatzīmē, ka no sasūtīto locekļu bildēm es varētu atvērt galeriju. Ja man tā sūtītu meitenes savas kailbildes, es būtu laimīgāks, bet es jau teicu, ka sūta reti un arī - sēžam uz poda. WTF? Sūtīja gan stāvošus, gan gulošus, gan smieklīgi maziņus, gan palielinātus, gan spalvainus, gan nē. Piedāvāja strādāt masāžas salonā gan ārzemēs par konsumati, gan par fotomodeli. Rakstīja arī meitenes un sūtīja foto iekārdināšanai. Līdz tam man nelikās, ka Latvijā čum un mudž no lesbietēm. Jāpiebilst, ka šo meiteņu tekstiņi arī bija ierindojami retardisko rakstītāju klāstā.
Tekstuālā daļa, jāatzīst, iebira klasifikācijā no idiots līdz psihiski nepieskaitāms. Protams, bija arī pieklājīgi uzvedinoši teksi par interesēm utt. Taču procentuāli "normālās" vēstules sastādīja ap 5% no visām. Un saņēmu es tādas ap 2 000 nedēļas laikā. Vājprāts. Vai tiešām Latvijā ir tik traģiski ar sievietēm, ka trim izskatīgas meitenes foto metās virsū miljons marsiešu?
Bija arī kuriozs. Es arī atbildēju tiem, kuri nebija pilnīgākie retardi un nepiedāvāja seksu uzreiz. Šie brašuļi izrādījās retardi vidēji pie trešās - ceturtās vēstules. Taču viens puisis mani iedzina tādā stūrī, ka man trūka pretargumentu, lai ar viņu "nesarunātu tikšanos". Viņš bija pieklājīgs, neuzbāzīgs un arī bildes bija gana gaumīgas. Es viņam ļoti atvainojos un teicu, ka gan jau viņam veiksies, bet es esmu vīrietis. Viņš bija tik pieklājīgs, ka pat nenosauca mani par idiotu. Vēlāk es savu saraksti pārsūtīju tai meitenei, kuras bildes nozagu. Pēc mēneša viņa man atrakstīja pateicības vēstuli. Varbūt es arī biju izdarījis kaut ko labu. Idiots.
Ja godīgi, man pat nav ieteikumu večiem ko rakstīt un kā. Pašiem ir jābūt galvai uz pleciem. Un vēl - iepazīties internetā var, tikai ir jāmāk piemeklēt atslēdziņas sieviešu "digitālajām ausīm". Gluži tāpat kā dzīvē :) Sievietes ir tik dīvaini radījumi, ka viņas mēdz uzbudināt arī smadzenes!
