- Sveiks! Kā Tavai sievietei? - Nekā. - Kas tad nu? - Man vairs nav sievietes, es nopirku Mac..

- Nu jā, Mac ir labi, bet kā tad Tu bez sievietes? Kā bez mīļuma, kā bez maiguma? Un ko Tev Mac, Tev taču bija PC?

- Labi, labi, bet Tu iedomājies tāds jauks, 2kg svarā, daudz neprasa ēst, nav jāietur slaidā Gigabaitu diēta, erotiski balts, pūkains ar skaistu klaviatūru, kurš katru rītu tevi sveicina un uzrunā – “Labrīt, ser Mg.hist. Juri Bērziņ!”, pēc kura seko jautājums – “Vai klausīsieties ierasto mūzikas stilu?” un katru rītu Tu pamostoties runā ar objektu, kurš neuzdod vairāk kā 3 jautājumus.. Fantastika!

- Mhm.

- Un viņam par krīzi nospļauties, viņš paliek tev uzticīgs līdz pēdējam gigahercam procesorā kodolā, līdz pēdējam cietā diska griezienam, līdz pēdējam impulsam RAM`ā, līdz pēdējam pikselim NVidia videokartē, līdz pēdējam bezvadam pasaulē, līdz pēdējam taustiņu spiedienam un siekalas pilienam uz Touchpad`a.. Viņš ir kā mīts, kā sāga, kā Barona tautasdziesma, kas ir gardāks kā šašliks uz iesma.. Tas tevi morāli un emocionāli baro, nevis aizvaino, apmelo un ar tevi karo.. Tas dāvā daļu sava mākslīgā intelekta, lai tu nejustos tik niecīgs viņa sabiedrībā.. viņš neapvainojas, ja tu nespēj atbildēt uz vairumu no viņa uzdotiem jautājumiem displejā. Ar viņu tu vari atļauties, uz viņu tu vari paļauties, pie viņa tu vari piekļauties, aiz viņa tu vari paslēpties un zem viņa apgulties.. Un to visu raksturo tikai trīs burti:

M – ilzīgs
A – traktivitātes
C – entrs (tī em)
- Njā, es arī tā gribu.