Es nemīlu pastaigāties. Man tas šķiet pārāk bezjēdzīgi un bezmērķīgi. Kaut kur iet, jā, tas ir forši un arī veselīgi manai asinsritei, sačakarētajām plaušām un tumīgajām nierēm. Pēdējā laikā es arvien biežāk kāpju ārā no trolejbusa pāris pieturas pirms man vajadzīgās un ieeju veikalā. Parastais "vakariņu" pirkums sastāv no diviem dažādiem alkoholiem. Viens, lai iešana neliktos garlaicīga, un otrs, lai vakarā būtu iedvesma un galu galā, lai varētu prātīgā laikā aizmigt.
Tā bija kārtējā darba diena. Ne pirmā un ne pēdējā. Aptuvenais nedēļas vidus. Kā vienmēr uztankojos, atkorķēju pirmo pudeli un eju. Jūs zinājat, ka vienlaicīgi ejot, pīpējot un dzerot var noreibt daudz ātrāk? Dakteris man teica, ka tas esot stāstīts ar paātrināto asinsriti un alkohols ātrāk nonāk asinīs un smadzenēs. Man tas patīk, mans necilais miteklis vakara reibuma krāsās šķiet daudz mājīgāks un pilnāks. Var parunāt ar jauno prusaku, kurš, visticamāk par manu daiļo runātprasmi ir dzirdējis jau no sava vectēva, var paskatīties acīs grauzējam, kurš tikai attāli līdzinās žurkai un var sarunāties ar savu ēnu, kura krīt uz kādreiz gaišās sienas no datora monitora un sieviešu kailuma atspulgiem.
Bet es negribēju runāt par porno ko es skatos. Vēl ne. Es gribēju izlikt manu sāpi par trauslajiem Rimi maisiņiem. Vienu dienu mana kaķa kakas, kas ar visām silikona granulām izskatās pēc kosmiskā eža, izkrita no Rimi maisiņa. Izkrita un pārējais iztecēja. Tas pleķis rotāja manu priekšnamu vairākas nedēļas, taču es no tā neguvu nekādu mācību. Tā otrā pudele, kuru bija plānots dzert vakarā, skatoties porno, vienkārši izslīdēja cauri maisiņam. Bez skaņas, kā klusais meža partizāns, kurš cīnās par zaļumu visā Pasaulē. Izslīdēja un izšķīda vairāk nekā 10 gabaliņos. Gardā, sarkanīgā susla aiztecēja pa asvalta sasprēgājušām rētām kā pirmās asinis ko esmu redzējis iz sievietes. Es apstājos, izvilku cigareti un stāvēju tur, kamēr cigarete nesāka garšot pēc ķīmijas skolotājas rokām. Apgriezos un aizgāju tālāk. Nevienas asaras vai nožēlas. Tikai dusmas.
