Jau atkal esmu atpakaļ no atvaļinājuma, kurš ilga veselu mēnesi izņemot pāris darba dienas pa vidu. Atvaļinājuma laikā biju Stokholmā, biju Ventspilī, biju Jūrmalā un biju dažādos muzejos kā arī noskatījos vairākas jaunās filmas. Iespaidi ir gūti un nu ir jāsāk nopietni pievērsties darbam. Taču nekā, iegūtais celšanās un gulēt iešanas ritms dod savu - esmu nekāds un arī darīt gribās neko. Es pat aizdomājos par to vai man šķiet pievilcīga strādāšana šajā darbā. Ko tik no bezdarbības neizdomā. Bet es vēl sevi neesmu šeit izsmēlis un arī jaunu ideju nav nemaz tik daudz. Attiecībā uz darbošanos.
Vienvārdsakot esmu atpakaļ darbā un tas nozīmē, ka varēšu atkal priecēt kādu ieklīdušu lasītāju ar kaut ko interesantu, bet, kas pats galvenais, izklaidēties pats. Tad nu padomā ir vairāki rakstiņi, kas pamatoti uz nu jau atdzisušām emocijām, nogulsnējušies un ieguvuši devu kārtējā cinisma. Kā redzu, tad Džons nav lutinājis Jūs ar rakstu pārpilnību, un es par to atvainojos Bumbieru vārdā. Viss notiks!
