Bija saulains un silts sestdienas rīts. Pēc rīta treniņa sēdāmies mašīnā un braucām skatīties un aptaustīt mums atlikto mašīnīti. Apkārušies ar fotoaparātiem un nedaudz trīcošām rociņām devāmies iekšā un pēc 10 minūšu uzgaidīšanas un formalitāšu nokārtošanas Micras atslēgas mums bija rokās. Jāpiebilst, ka kārtīgi izrevidējām jauno Micru, bet pati braukšana notika ar gadīgu mašīnīti. Neko darīt, ar kaut ko jau jāsāk savas "apskatnieku" gaitas.
Visi jau ir redzējuši šo mazo mašīnīti ar nedaudz izlobītām acīm un rotaļīgo smīnu uz priekšējās restes. Un nevienu nav atstājis vienaldzīgu šis auto, kura dizains ir tapis uzspridzinot mašīnas salonā 200 gr. trotila. Pirmais iespaids ir tāds, ka šis ir smieklīgi mazs auto pilsētas smalkajiem ceļiem priekš vēl smalkākām dāmām, kuras nevar atļauties braukt uz veikalu ar Q 7. Taču ieraušoties iekšā mēs bijām pārsteigti par to, cik daudz vietas ir šajā mazulītē. Es ar visu savu augumu (193cm) un vismaz tikpat lielu platumu jutos brīvi un nepiespiesti. Pietiek vietas gan man, gan manam kolēģim Džonam (kurš atpaliek auguma ziņā, taču ne platuma). Klasiskajā testā gan izgāžos, aiz sevis ērti apsēsties nevaru, taču Džons mierīgi var un domājams, ka lielākā daļa sieviešu arī varēs.
Uzmanību piesaista tas, ka priekšā nav nevienas vietiņas un kabatas, kur novietot kādu pudeli vai glāzi, taču aizmugurē ir veseli četri nodalījumi gan durvīs, gan vidus konsolē, kuros mierīgi var iebāzt divlitrīgo kolas pudeli. Bagāžas nodalījums gan ir mazāks nekā normāli vajadzētu, taču pilnīgi pietiek, lai novietotu tur lielo sporta somu. Atgāžot aizmugurējos sēdekļus atbrīvojas vieta arī kādam kartupeļu maisam. Patiesībā, vairākiem maisiem, un mēs nebeidzam brīnīties par šī mazā auto lielo ietilpību. Interesants ir bagāžnieka atvēršanas mehānisms, kur nav roktura vai nospiežamas mehāniskās pogas, bet ir elektroniska poga ar aizraujošu skaņas efektu. Kad reizes desmit esam atvēruši un aizvēruši bagāžnieku, dodamies ceļā.
Mūsu braucamajam auto ir 1.4 litru dzinējs un Micra ir aprīkota ar automātu. Salona pārdevēji mācēja pastāstīt, ka Latvijā visbiežāk tiek pieprasītas Micras ar automātisko kārbu, bet ir pieejami modeļi arī ar 1.6 litru dzinēju un manuālo ātrumkārbu. Tā kā dzinēja pārsegs nav notapsēts un nav arī atsevišķa pakojuma starp dzinēju un salonu, tad mazā motoriņa darbību var dzirdēt ļoti labi un brīžiem pat pārāk uzbāzīgi. Pie mīnusiem varētu pieskaitīt stūres rata staru pārāk lielo "biezumu". Ja parasti rokas uz stūres ir 10 minūtes pāri 10, tad rokas ir it kā aptvērušas šos starus un, lielā biezuma dēļ, rokām ir nedaudz neērti. Taču stūre griežās viegli un tai pat laikā kontrolējami.
Vislielāko pārsteigumu manī radīja auto klusā gaita (ja neskaita motora dunoņu) gan pa līdzenu ceļu, gan pa nelielām grambām gan arī pa nežēlīgi nepiedodošo galvaspilsētas bruģi. Skaņa ko var dzirdēt salonā varētu līdzināties mūku basīgajām balsīm no spēlēs Resident evil 4. Odi odi odi... odi... odi... odi odi odi odi.. Lielākā ātrumā auto vairs nav tik patīkams un jau pie 100 km/h es sāku uztraukties par auto manevrētspēju un gāzelēšanos mazākos vai lielākos līkumiņos.
Vis - vis, vis lielākais bēdu stāts ir par mazā auto mazo dzinēju. Man darba auto ir VW Jetta ar automātu un 1.6 dzinēju, taču Micra salīdzinot ar Jettu ir gliemezis pret zaķi. Nav jau gluži tā, ka auto nekust uz priekšu, kust.. un labi kustinot to var iekustināt arī līdz 100 km/h kā jau minēju. Taču šī iekustināšana drīzāk līdzinās bobsleja stumšanai nevis mašīnas paātrinājumam. Pedālis grīdā, mazais automāts pēc nelielas pauzes pārslēdzās uz pāris pārnesumiem zemāk, dzinējs rūc kā negudrs, radot ilūziju, ka tūlīt, tūlīt izkūpēs gaisā un dosies uz citu - lielo motoru zemi ar eļļas upēm un solidola krastiem. Rūc, ārdās, bet mašīna turpina savu vienmērīgo paātrinājumu tikpat mierīgi un nesteidzīgi kā restorānā viesmīlis pienes vīnu. Visa šī jezga rada pārliecību, ka arī sportiskākajā variantā (ar 1.6 litru dzinēju un manuālo kārbu) šī mašīna nebūs priekš apdzīšanas vai ātrākiem izbraucieniem. Mierīgi, klusi ripināt un nemodināt dzinējā zvēru (šajā gadījumā - kāmīti). Un diezgan ēdelīgu kāmīti, jo mūsu 100 ar kapeikām nobrauktajos kilometros auto patērē vidēji ap 11 litriem uz 100 km. Nešpetni ēdelīgs kāmītis.
Rezumējums:
Maziņš no ārpuses, ietilpīgs iekšā, gana stilīgs jauniešiem ar mp3 pieslēguma vietu i-podam, bluetooth savienojumu ar mobīlo telefonu un pietiekoši kvalitatīvu audio sistēmas skanējumu. Nedaudz traucē paneļa un salona apdares materiāli, kuri, iespējams, ar laiku tomēr sāks grabēt, taču pagaidām izskatās gana glīti. Traucē stūres "resnums", taču arī pie tā ir iespējms pierast. Priecē auto gaita pa nelīdzeniem ceļiem. Pilnīgi slaktē motora darbība un nespējība kustināt salīdzinoši vieglo auto. Auto varētu piestāvēt jaunietēm, kuru prasības vēl nesniedzas līdz lielajiem parketniekiem. No 8 - 11 tūkstošiem LATU par stilīgi kičīgu mazjaudīgu mazauto. Varbūt jūsu draudzene būs pateicīga par šādu dāvanu?
Pēc Džima un Džona "Rihtera" skalas vērtējuma dodam Nissan Micra 5 balles.
*****
Paldies par atbalstu:
