Savu darba ofisu biju iekārtojis es pats, sākot no apdares, sienu krāsām un beidzot ar mēbelēm un tehnikas krāsu. To visu es varēju nedarīt, uzticēt kādam profesionālim, taču radošā darbā ir jābūt radošai videi. Uz vienas sienas bija uzzīmēta zaļa varde uz milzīgas lapas. Varde bija resna, ar lielu punci un mazām kājelēm, lai vairs nevar nekur lekt, lai ir apmierināta turpat, kur viņa ir, uz milzīgas lapas. Uz otras sienas bija liels Če portrets. Tieši man aiz muguras bija Deivida Haselhofa plakāts, vēl no Baywatch laikiem, ar ievilktu vēderu un to sarkano peldverķīti, nevērīgi uzmestu uz pleca. Stabilitāte un apmierinātība, revolūcija un nemiera gars un kaut kas atbaidoši pretīgs.
No mēbelēm bija lieli, sarkani ādas dīvāni, galds, skapīši un drēbju pakaramais bija veidoti no stikla un alumīnija. Modernā minimālisma un piezemētības aura. Pie gristiem ar ķīniešu rakstiem agleznots gaismas elements ar vairākām iebūvētām mazām dienas gaismas lampām. Kontrasts un pretrunība. Ja katrs piekšmets pats par sevi bija glīts, tad tas viss kopā izraisīja smīnu. Izņemot Deivida Haselhofa plakātu, no tā žoklis sametās krampī un mutē parādījās nepatīkami rūgta garša.
Zanei biju uzdevis darbu, kam bija visilgākais izpildes termiņš, lai, gadījumā, ja nekas nesanāks, es pats varētu visu izdarīt. Klients bija veikala īpašnieks, vīrietis ap gadiem piecdesmit, īsiem, izspūrušiem matiem un lielu alusvēderu. Man likās, ka viņa matiem ir jābūt rudiem un viņu jāsauc par Viktoru. Nezinu kāpēc, iespējams tāpēc, ka tieši tāds man galvā bija iesēdies kaut kāda Viktora tēls. Viņu sauca par Tomu.
-"Klausies, Genādij, es te veru vaļā veikalu, sporta veikalu, pārdosim vienas firmas sporta inventāru, vajag uzbliezt kaut kādu reklāmu, nu padomā pats, kaut ko radio, kaut kādu plakātu pilsētā, tikai TV neko, es pats nekatos TV un normāliem cilvēkiem arī nevajadzētu".
Biju ilgāk aizkavējies darbā, uz svētkiem kāds bija uzdāvinājis pīpi. Ilgi to pētīju, praktizējos tīrīšanā, piepildīju to, pīpēju, stāvēdams pie loga un vērodams cilvēkus, kuri bikliem soļiem pārvietojās pa slidenajām ielām. Cilvēki daudz biežāk krīt, ja mēģina iet lēnām un piesardzīgi, daudz retāk krīt tie, kuri drošiem pussolīšiem slidinās uz priekšu. Dzirdēju blakus kabinetā troksni, noteikti Zane kaut ko domāja sakarā ar viņai uzdoto uzdevumu. Es klusi pavēru durvis, lai papētītu, kāda viņa izskatās domājot. Tur bija kaut kāds puisis, īsiem, tumšiem matiem ar labi attīstītu muguras muskulatūru. Viņš stāvēja kails pie galda ar muguru pret mani, Zane sēdēja uz galda, papletusi kājas un pēdas atbalstījusi pret diviem krēsliem. Viņas kājas tagad izskatījās garākas un slaidākas nekā pie manis mājās. Ar izstieptu roku viņa turēja puisi atstatus no sevis un neļāva tuvoties, ar otru glāstīja sevi. Viņas pirksti ar sarkaniem lakotiem nagiem slīdēja pāri viņas gurniem, vēderam, ik pa brīdim viņa aizskāra savus krūšu galiņus, pavisam nemanot, it kā netīšām. Viņas pirksti slīdēja pāri kaklam, ieslīdēja izspūrušajos rižajos matos, tad slīdēja arvien zemāk un zemāk, pieskārās gludi skūtajām lūpām, bīdīja pirkstu uz augšu un leju, tad ieslīdināja to sevī un iekunkstējās labsajūtā. Tiklīdz viņa atlaida roku, puisis burtiski ietriecās viņā. Zane redzēja mani, redzēja, ka es skatos, redzēja un viņas acu kaktiņi smaidīja, bet lūpas bija pavērtas labsajūtas kunkstos. Es nevarēju izturēt viņas skatienu un aizvēru durvis. Kāda mauka, kāda neliete, darbā, uz mana galda ar kaut kādu jākli pēc tam, kad bija turējusi rokās manu daiktu. Mani sadusmoja visi šie apstākļi, sadusmoja, taču reizē arī uzbudināja, es apsēdos pie sava stikla un alumīnija galda un masturbēju. Ieliku pīpi zobos, aizdedzināju un turpināju masturbēt līdz sēkļa izšļācās uz matētās stikla virsmas. Rīt atlaidīšu to stervu.
Zane bija uzrīkojusi fotosessiju, viņa sēdēja ģērbtuvēs uz sarkano skapīšu fona vienā apakšveļā un slēpotāju zābakos. Mežģīnotās apakšveļas maliņas viņu padarīja trauslu un neaizsargājamu, slēpotāju zābaki uz viņas fona bija masīvi lieli un neveikli. Uz zābakiem bija firmas logo un nosaukums, bet plakāta apakšā uzraksts - "Mūsu inventārs aizsargā vislabāk". Kičīgi, seksīgi, interesanti un ar domu, Tomam noteikti patiks.
