Jau divi mēneši ir pagājuši kopš esmu atsācis strādāt. Kādu laiciņu arī neesmu rakstījis Tev. Cenšos iekārtoties dzīvē, man liekas, ka Tu to gribētu. Kaut kas joprojām traucē, es cenšos, bet mana galva vairs nekad nebūs tik viegla, pārsvarā tajā ir tikai pašķidra mannā putra, bet es strādāju, visi redz, ka es cenšos, ļoti cenšos. Esmu atjaunojis dažus līgumus ar dažiem lielajiem spēlētājiem, Toms no jauna parakstīja līgumu, Tu taču atceries Tomu, tieši viņa kampaņai es Tevi fotografēju, varētu pat teikt, ka viņš veicināja mūsu attiecību izveidošanos. Notika arī kas interesants, otrs konkurents, kurš izteica pidāvājumu Tomam bija Guntis. Mans klases biedrs, ar kuru mēs tikāmies tieši tajā naktī... Es viņu konsultēju pa draugam, viņš man stāstīja par to, ka viņam ir firma, kura nodarbojas ar juridiskajām konsultācijām, bet izrādās, ka viņš vada man konkurējošo reklāmas aģentūru. Viltīgais maitas gabals.
Līdz manām ausīm nonāca runas, ka Guntis ir pidars. Lieki teikt, ka es biju pārsteigts, es taču viņu pazinu kopš studiju laikiem, kopā meitenēs gājām, vēl tajā sarunā pie alus kausa viņš teica, ka pieņēmis darbā vienu meiteni, kura viņam ļoti patīk. Es sākumā neticēju, bet tad viens no maniem jaunajiem darbiniekiem redzēja viņu ieejam kaut kādā neoficiālā geju bārā. Starpcitu, tas bārs atrodas tikai pāris kvartālus no Viņa mājām. Tā nelietīgā kuņas dēla, kurš Tevi... Es pats redzēju, ka viņš vairākas reizes paslepus ieiet tajā bārā, naktīs, kad viņu izsekoju. Sanāk, ka viņš arī ir pediņš. Tu to nezināji? Zinu, ka Tu noteikti negribi par to runāt, bet tajā vakarā, darbā, uz galda, vai Tu tiešām to nezināji?
Visi šie notikumi mani atkal ir izsituši no sliedēm. Taču tas vēl nav viss, kavējoties pārdomās, es nolēmu kārtējo reizi palikt ilgāk darbā un pastrādāt pie Toma projekta, pats nepamanīju, ka es nevis strādāju, bet dzēru, litrīga viskija pudele bija gandrīz tukša, kad es attapos. Laura, protams, man neko neteiktu, viņa ir ļoti saprotoša sieviete, bet man pašam bija neērti, tāpēc es nolēmu doties uz mājām ar kājām. Dažus kvartālus no mājām es redzēju kafejnīcā Lauru, viņa sēdēja ar vienu meiteni. Šajā vietā es nezinu kā to pateikt, bet Tu jau noteikti tāpat visu zini.. Laura sēdēja tur kopā ar Vinonai Raiderei līdzīgo meiteni. Jā, to pašu pie kuras es pamodos tajā rītā, pēc tam, kad dzēru ar Gunti, pēc tam, kad ar Tevi..
Šobrīd es ļoti baidos par sevi, man bail, ka es vairs neizturēšu, izskatās, ka manu prātu pārņem pats nelabais, es murgoju, ļoti stipri. Es atceros kā pārnācu mājās, biju pietiekoši žirgts, iegāju dušā, dzirdēju kā Laura žvadzina durvju atslēgu. Tālāko es neatceros, kā akacī iekritis atmiņu brīdis. Es atguvos ar virtuves nazi rokās, Laurai bija vairākas rētas uz kājām un rokām, grieztas ar nazi, no rētām sūcās asinis, viņa bezspēcīgi raudāja, bet joprojām rokās turēja pannu. Arī gar manu vaigu tecēju asiņu tērcīte, man asiņoja deniņi, acīmredzot Laura neatrada citu veidu kā aizstāvēties. Es nesaprotu, kas ar mani notiek? Vai es esmu kaut kāds monstrs? Kāds nezvērs manī dzīvo, vai Tu arī viņu redzēji, šo monstru, kas manī mīt, vai tas nozīmē, ka es varēju.. Vai tas nozīmē, ka pie tā, kas notika ar Tevi.. Vai tas nozīmē, ka es to izdarīju ar Tevi?
