Izlasīju, veselu minūti sēdēju ar atvērtu muti. Jā, viņš zina, ka sekss pastāv. Protams, es saprotu, ka par šo jautājumu nevar rakstīt tikai no kniebšanās, drāšanās, jārēšanās un pišanās aspekta, ka arī skolniekiem ir jāzina, kur to mantu, kas stundu laikā ceļas un sāp, bāzt, bet tad es nesaprotu virsrakstā lietoto "18+".
Manuprāt, ir izlaista viena svarīga nianse šajā ābeces tipa seksa aprakstā, proti, var ne tikai nodarboties ar seksu, kaut arī šis izteiksmes variants prevēlē sabiedrībā, jo ir visneitrālakais vārdu salikums, kas apraksta konkrētu nodarbi, bet var arī mīlēties, var drāzties, var uztaisīt ātro kniebienu darba atejā, var būt dusmu sekss, kad sieviete tevi tracina un savādāk nevari aizvērt viņai muti kā tikai iebāžot līdz pašām aknām, var būt atvadu sekss, var būs samierināšanās nokniebiens, var būs žēlsirdīgā piša, var būt izlūkiespraudiens, var būt mežonīgā jāklēšanās, kamēr ir grūtības ar pārvietošanos un jā, var arī nodarboties ar mīlestību. Pēdējais gan ir visekstremālākais, jo vienmēr nes līdzi sekas.
Kad esam noskaidrojuši, ka šai darbībai ko saucam par "nodarboties ar seksu" un kas pēc būtības ir piemītošs fizisks vienveidīgums un kustību daudzveidība ir stipri ierobežota, piemēram, tu vari iekāpt mašīnā daudz vairākos veidos nekā iekļūt sievietē, atklājas, ka procesā piemīt emocijas un sajūtas. Un tieši šis emocionālais fons ir tas, dēļ kā mēs skrienam, sportojam, skujam bārdas, paduses un kājas, krāsojamies, liekam mākslīgos nagus un krāsojam matus (nupat savādi izteicos, bet daļa attiecināma uz sievietēm), lieku reizi iztīram zobus un iesmaržojamies.
Un kā, gan savādāk, ja bez emocionālā fona būtu iespējams veikt vienu un to pašu darbību tūkstošiem un tūkstošiem reižu visas dzīves laikā, kā būtu iespējams izbaudīt matiņu uzbužināšanos, pieskāriena trīsas, kad rokas slīd pāri vēderam, kad tu skūpsti vēderu arvien zemāk un zemāk, kad sākumā ieej viņā ar pirkstu un sajūti patīkamo pretestību pamīšus ar pilnīgu ļaušanos, kad sajūtu sava iekārojamā intīmo garšu un gribi vēl, nevis meklē, kur ir mentos vai čupa-čupss, kad no rīta pamosties no neliekas čmaukstināšanas un uzreiz saproti, ka visa dzīve ir izdevusies.. kaut vai tikai šajās desmit minūtēs.. Kā bez emocionālā fona būtu iespējams pārdzīvot kādreizējās nestāvēšanas brīžus un pēc tam mēģināt vēl un vēl?
Sekss ir skaists, to nevar noniecināt, stāstot par to tik salkani un pliekani. Tajās fiziskajā kustībās ir paslēpts kas daudz vairāk, kas neizzūd, neskatoties uz komecializāciju, neskatoties uz to, ka viss par un ap to jau ir atklāts. Skaists ir tas brīdis, kad iegūsti meiteni pirmo reizi, skaisti ir visi tie brīži, kad šo meiteni iegūsti vēl un vēl, skaists ir arī pēdējās reizes brīdis. Skaists ir sekss vārtrūmē, skaists ir sekss, kad pārmāci sekretāri uz viņas galda par nenosūtīto faksu, skaists ir sekss uz tilta Igaunijā un skaists ir protesta sekss Ukrainā.
Vienīgi morālā bagāža. To mums ieliek jau šūpuli, skolā, ģimenē, iebur galva kopā ar augu fizioloģiju un bioķīmiju un no mums ir atkarīgs cik daudz no tā mēs paturam un no cik dadz atsakāmies. Kurš cits, ja ne mēs katrs individuāli izlems vai laizīt anālo atveri ir normāli un ētiski? Un cik daudzi to izlemj, pirms pamēģina? Un šāda aizture ir nepieciešama, lai varētu izlemt, ka tieši to tu gribi, šī morālā bagāža mūs pasargā no nejaušībām.
Skaidrs ir viens, mēs dzīvojam laikā, kad iespējams ir viss, ja loti gribēsi, atradīsi kādu, kura gribēs, lai tu viņā ieej anāli, ja ļoti gribēsi, atradīsi kādu, kurš tevī iebāzīs visu roku, ja ļoti gribēsi, atradīsi arī tādu, kura tevi sagaidīs mājās ar svecīti un vīnu un mugurā būs uzvilkusi sarkanu apakšveļu ar kruzuļiem. Fantastisks laiks ar milzu iespējām, ja tikai nebūtu tik čābīgi ar finansēm..
