tag:blogger.com,1999:blog-35871949312525730212012-02-09T18:00:53.113+02:00Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comBlogger3921100tag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-21385980543020903042012-02-09T18:00:00.002+02:002012-02-09T18:00:53.132+02:00

Tik interesantas lietas tiek rakstītas un fantazētas par miljonu vai, vēl labāk, miljardu. Es tā padomāju, galu galā, lielas naudas apgūšana notiek trijos variantos: Buratīno brīnumu laukā - Jūs iestādāt naudu svešā zemē un tā (nauda) aug un vairojas pati par sevi, bet jūs šajās darīšanās nejaucaties. Svecīšu ražošana - jūs ieguldāt naudu savā lietā, idejā ar mērķi ziedot dzīvi šai lietai

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-88214137277533641772012-01-30T17:00:00.000+02:002012-01-30T17:00:14.568+02:00

Jau no paša rīta sētā dzirdama rosīšanās. Tiek tīrīts sniegs, vectēvs izņem no eņģēm koka durvis un novieto uz divām mucām. Uz durvīm manāmas sviluma pēdas un tumši pleķi vietās, kur asinis bija paspējušas sasūkties. Vecmamma grabinās gar katliem, sagatavo traukus, nažus, maļamo mašīnu, maisa sālījumu, ber sāli tik daudz, lai jēla ola peld pa ūdens virsmu. Ideālā koncentrācija ir tāda, lai ola

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-23755060236499495722012-01-24T22:48:00.000+02:002012-01-24T22:48:06.607+02:00

Ir tik ļoti dīvaini, ka tu mani uzrunāji. Nē, ne jau dīvaini, savādi, nav tā, ka es esmu skaistākā šajā zālē, bet tu, kad tu gāji, tava gaita, tavs skatiens. Es neesmu no tām, kuras uzskata, ka nav pelnījušas kaut ko labu, neesmu arī iedomīga, bet tomēr.. Vai, ko gan es runāju, es tev tagad liekos pilnīga muļķe, vai ne? Laikam esmu pārāk daudz iedzērusi. Zini, mana draudzene, kad iedzer, kļūst

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-38086341557094331252012-01-17T22:36:00.001+02:002012-01-17T22:36:52.282+02:00

Viņa ierodas mājās uzreiz pēc darba. Viss nedēļai nepieciešamais jau ir sapirkts nedēļas nogalē, tāpēc viņa pēc darba dodas uz tramvaju, apsēžas pie loga, lasa grāmatu un taisnā ceļā dodas mājup. Viņas māja ir ieturēta gaišās krāsās, balta gultas veļa, sienas vienu toni siltākas par ziloņkaulu, krēmkrāsas mēbeles, ēdamgalds, neliels drēbju skapis un grāmatu plaukts. Nekā lieka. Viss pedantiskā

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-7879596868122072062012-01-16T11:46:00.000+02:002012-01-16T11:46:31.613+02:00

Esmu sasodīti sajūsmā par saviem kolēģiem. Kaut vai tāpēc, ka man kādreiz teica - ja tu publiski izrādīsi nepatiku pret kolektīvu, cits kolektīvs negribēs tevi ņemt savā lokā. Man ir vis-sasodīti-fantastiskākie kolēģi kādus es vien varu iedomāties!  Man patīk kā pirmdienas atgriež mani dzīvē. Piektdien normāla, nedēļas beigas ievadoša pjanka, un tikai svētdienas vakars liek izlīst no alkohola,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-72992730523022373572012-01-11T15:15:00.001+02:002012-01-11T15:15:40.520+02:00

Godīgi atzīšos, es nezinu vai tā ir tendence vai jau esoša likumsakarība ko pamanīju tikai tagad, bet fakts paliek fakts - mode nogalina. Izmet smalkus labklājības un labsajūtas tīklus un tad vai nu ielaiž lodi pierē, vai uzmet bumbu uz galvas. Vienu dienu tu esi skaists un apbrīnojams, bet otrā dienā miris. Šajā jautājumā ir redzams tiešs cēloniskais sakars starp modes upuriem un to nāvi. Lūk

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-9824434559915216112012-01-04T14:27:00.000+02:002012-01-04T14:27:14.993+02:00

Tas ir normāli kaut ko apņemties nevis gadu mijā, bet jau jaunajā gadā, bez jebkāda sakara ar svētkiem? Vienkārši dienas dunā atcerējos, ka jau kādu laiciņu esmu vēlējies iemācīties sadzīvot ar bailēm. Sadzīvot un pēc iespējas vairāk izmantot sevis pilnveidošanai. Es runāju par bailēm no informācijas plūsmas, par situācijām, kad tu it kā kaut ko vispārēji zini vai nojaut, bet tev tiek grūstas

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-49736491344128677362011-12-30T11:30:00.002+02:002011-12-30T11:30:50.468+02:00

Gribētos kaut kādu diskusiju, bet manā blogā diskusijas nenotiek. Ja nu tomēr - droši varat izteikties komentāros. Es par to periodu, kad vairs nemīl, bet vēl nav šķīrušies. Par visiem tiem sīkumiem ko iepriekš nepamanīja, pat sajūsminājās par tiem, bet kas tieši šajā brīdī nenormāli tracina. No vīriešu skatu punkta pirmie divi, kas nāk prātā ir celulīts un mati. Celulīts ir diezgan nekaitīgs,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-50488428477759802832011-12-28T17:42:00.000+02:002011-12-28T17:42:01.669+02:00

Šis ir laiks, kad es neglābjami un nekontrolējami aizdomājos par aizvadītā gada notikumiem, sasniegumiem. Aizdomājos vēl vairāk nekā dzimšanas dienā, brīdī, kad apzinos, ka novecoju, sabojājos kā viss apkārt. Visa šā gada noskaņojumu, principā, jau aprakstīju savā eposā un mierīgu sirdi varētu veidot gada filmu vai grāmatu topu, taču nē, viss nav tik vienkārši, doma par vietu dzīvē neļauj

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-33709570226239118052011-12-14T22:40:00.001+02:002011-12-14T22:40:30.864+02:00

Signe dzīvoja pretējā mājā, tajā pašā stāvā, kurā es, starp mājām bija metri piecdesmit, taču vakaros, kad dzīvokļos ir saslēgtas gaismas, pretējā dzīvoklī notiekošo varēja redzēt tīri labi. Pareizāk sakot, es varēju redzēt, kas notiek pie viņas, bet viņa varēja redzēt tikai manu balkonu, jo mājas atrādās nedaudz ieslīpi viena pret otru. Es redzēju kā viņa ievācās, kāds bija sanesis visas

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-57258168404060394352011-12-09T11:57:00.001+02:002011-12-09T19:16:28.624+02:00

Man ir apriebies lietus, apnikuši bērni, nabagi, arābi, kari, protesti, krīze, grieķi, krievi, aknās jau sēž politiķi, politologi, vēsturnieki, reklāmisti, neciešu laimīgos, nicinu tos, kas uzbāžas ar savu laimi un viedajiem dzīves padomiem, ar atvērtu muti klausos tajā, kā Pāvests ar iPad aizdedzina Ziemassvētku eglīti. Vienkārši zajebaļi šoferi, idioti pie stūres, ripināšanās pie krustojumiem

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-24201997291383245272011-12-07T12:09:00.001+02:002011-12-07T13:11:28.961+02:00

Ilgu laiku pirms un arī pēc @TheGuruu facebook ieraksta, esmu domājis par iedvesmu. To mazo niansi, dažreiz pat sīkumu, kas nogludina visus nelīdzenumus dzīvē un liek triekties uz priekšu, raujot līdzi arī pārējos. Nobīdi no normas, ekscentriskumu, ģenialitāti. Ļoti bieži, kad tiek radīts kaut kas fantastisks (arī šokējošā nozīmē), normālā cilvēku reakcija, vērojot no malas - ko viņš (autors)

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-83315805443735005252011-11-17T08:52:00.001+02:002011-11-17T09:51:19.761+02:00

Saņēmu e-pastā piedāvājumu no Dāvanu Servisa izmēģināt "Vakariņas tumsā". Iepriekš par to biju dzirdējis tikai no TV kastes, liekas, ka filmā, vai seriālā, nav tik svarīgi, galvenais ir tas, ka tur visi ēda tumsā un pēc tam gandrīz visus nogalināja. Tieši ar tādu atturību es reaģēju uz šo piedāvājumu, taču, kā saka, ir pagājis laiks, kad mēs dibenu slaucījām ar pankūkām, tāpēc atteikties no

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-46629660439400445822011-11-15T14:26:00.001+02:002011-11-15T15:07:34.667+02:00

- Iedomājies, tev ir iespēja izvēlēties pēc patiesajām domām, nevis savām nojautām un izpausmju spējām. Apsver visu, izgrozi to ko redzi, izdari pareizo izvēli, tev ir visas iespējas to izdarīt. Tagad. Lai nebūtu vairs nekad jāsūdzas. Viss ir tavās rokās, viss, kas vien ir iespējams. - Es nevaru izvēlēties viņu. Skaties, viņš domā: "Viņa ir pievilcīga, viņas acis, tajās var skatīties un

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-72427957373496411092011-11-09T22:22:00.003+02:002011-11-09T22:23:00.072+02:00

Pēdējā laikā tik bieži ir nācies dzirdēt, ka darbs tādā un šādā jomā ir tik liels stress, tik liels, ka reti kurš to var izturēt, tik liels, jo praktiski nav brīvā laika, tik liels, jo prasa milzīgu piepūli un bezgalīgu profesionalitāti. It kā jau nav pamata neticēt, tiešām esmu redzējis cilvēkus, kuri absorbē stresa situācijas un pārveido tās zilganzaļdzeltenās zvaigznītēs pie sienas. Tu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-73479830015742061422011-11-03T23:15:00.002+02:002011-11-03T23:19:17.568+02:00

Tikko jaušama rīta saules gaismas staru mīļi glāstošā dzeltenā krāsa atklāja viņas skaistās acis.. Es jau biju teicis, ka saules gaismā tās maina krāsu, taču nespēju par to nejūsmot ik reizi, kad tajās veros. Un kā tajās rotaļīgi atmirdz saules gaisma, it kā dodot jauku mājienu, lai sniedzu glāstu pār viņas samtaini maigo vaigu. Kaut arī mana roka ir raupjaina, asa un no lauku darbiem sastrādāta,

soulhttp://www.blogger.com/profile/00496523372151518164noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-26432669973326627452011-11-03T16:41:00.000+02:002011-11-03T16:41:14.029+02:00

2011.gada 26.oktobrī ir stājušies spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā. Bez vairākām redakcionālām izmaiņām ir arī diezgan būtiski grozījumi, kas attieksies uz lielāko daļu transportlīdzekļu īpašnieku. Rodas arī vairāki jautājumi par likuma normu izpildi un pielietojumu dzīvē, bet nu, par visu pēc kārtas.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-60030122944255700972011-10-26T20:28:00.000+03:002011-10-26T20:28:30.235+03:00

Jāmostas. Cigarete, duša, fonā ziņas, cepta ola ar šķiņķa gabaliņu, kafija. Agrs rīts, pustukšs tramvajs šūpo tikko pamodušos cilvēkus, spītīgi ieaijājot iztrūkstošajā miegā. Gar logu slīd viendabīgi pelēcīga aina. Pieturā iekāpj skaista meitene. Viņa dodas manā virzienā, interesanti, vai apsēdīsies blakus? Izturies dabiski, tu esi ieinteresēts tikai nedaudz, bet principā tev ir vienalga.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-58385430248625334372011-10-14T13:31:00.003+03:002011-10-14T16:55:12.817+03:00

Tas neesmu es, tas nav man, tas ir mans draugs, tas pats, kura kaites es kādreiz iztaujāju ārstiem. - Ziniet, mans draugs stāstīja, ka viņam niezēja, nu tur, džentlmeņu apvidū, un viņš izārstējās ar zilo graudiņu šķīdumu, tā varētu būt taisnība? Nē, nē, man nekas, man viss kārtībā! Vakar draugs stāstīja, ka viņš tuvākajās dienās pirmo reizi mūžā ieliks sludinājumu kādā no iepazīšanās

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-33131575693200289482011-10-12T13:52:00.000+03:002011-10-12T13:52:31.782+03:00

Ir tūkstošiem dažādu pamācību kā apmierināt klientu un pārdot produktu. Attieksme, izskats, interešu izzināšana, jautājumi, atbildes, krīzes situāciju risinājumi, nerakstītais likums, ka klientam vienmēr ir taisnība, viss vērsts un klienta kvalitatīvu apkalpošanu, kas rezultējas kompānijas peļņu šādā vai citādākā izpausmē. Un tas viss ir pareizi, arī bez dārgām speciālajām apmācībām, cilvēks,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-51046777387272834932011-10-11T11:31:00.001+03:002011-10-11T11:31:52.228+03:00

Sētā starp daudzstāvu mājām bija izrakta bedre. Uz tās mālaini netīrajām malām ūdens tērcīšu izgrieztas rievas. Bedres dibenā nedaudz duļķaina ūdens un tajā krāsainas lapas, dažas jau nogrimušas, pieņemot savu likteni, dažas vēl spītīgi cīnās pret trūdējuma nesaudzīgo zobu, peldot ūdenim pa virsu. Starp daudzajām tērcīšu rievām nelieli, trausli un vējā plīvojoši zirnekļu tīkli. Elīna sēdēja

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-50647802051194164422011-09-27T13:07:00.000+03:002011-09-27T13:09:44.151+03:00

Berzējot rokas pozitīvās gaidās uzaicinājumam uz darba interviju reklāmas sfērā, es lasu, praktizējos un trenējos. Nu, lai nebūtu pārmetumu, ka es pārrunās esmu nesagatavojies. Šādi es redzu slotas un "šaufeles" reklāmu: Jūs smokat putekļos?  / Kadrā putekļu un spalvu kušķi / Ir pretīgi staigāt basām kājām pa grīdu?  / Kadrā netīras pēdas un saviebta sejas izteiksme / Jūs esat iedevuši savam

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-69374977632067681922011-09-20T15:07:00.002+03:002011-09-20T15:07:52.366+03:00

Kārlis ar viņu iepazinās tramvajā. Drīzāk gan jāsaka, ka Anita iepazinās ar Kārli. Pēc tam, kad skaļi bija visus apsaukājusi, iztaujājusi, kur visiem tik steidzīgi jābrauc, izraudājusies un apvēmusi diviem pensionāriem galvas, viņa skaļi paziņoja, ka Kārlis ir viņas draugs. Ar drebošu pirkstu un aplupušu nagu laku bakstīja viņa virzienā, kaut ko murminot par alkohola daudzumu, vainu un dažādām

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-42246107967843164652011-09-15T16:10:00.000+03:002011-09-15T16:10:09.099+03:00

..Man arī ir bijuši visai interesanti gadījumi ar nevainīgajām. Reiz draudzējos ar vienu studenti, tikko sākusi mācīties pirmajā kursā. Zivs pēc horoskopa, dzīvo absolūti citā pasaulē, nodūrusi actiņas kaut ko murmina.  - Ejam uz kino? - Nu, var jau. - Tepat netālu atvēries jauns restorāns, ejam pamēģināt? - Nu, var jau. - Varbūt aizbrauksim uz vienu viesu māju un labi pavadīsim laiku? - Nu,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-47568939694657733142011-09-14T09:33:00.000+03:002011-09-14T09:33:10.822+03:00

Jurijs piedzima un dzīvoja valstī, kura tik ļoti lepojas ar zvaigznēm savā karogā, saldo burbuļūdeni, kārtaino sviestmaizi un ātru braukšanu pa apli. Un šai valstij izsenis bija tikai viens patiess ienaidnieks. Tā vismaz viņiem pašiem likās, un tāpēc viņi visas ļaunās un sliktās lietas sauca ienaidnieku vārdos. Jauno kareivju apmācībās sitamā, duramā un šaujamā lelle ir Ivans. Sen jau vajadzēja

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-13641121662261944912011-09-08T15:42:00.001+03:002011-09-08T15:43:13.748+03:00

Zirnekļu princese. Reiz senos laikos, kāda milzīga lauka pašā viducī, dzīvoja zirnekļu princese. Viņa bija apbrīnojami skaista, spīdošām, dziļām acīm, vizuļojošām kā ezera virsma, spalviņas uz viņas vēdera bija taisnas, gludas un sakārtotas līdzenās rindās. Princeses mugura bija īsts dabas dāsnuma atspoguļojums - piķa melna, līdzena kā spoguļa virsma, melanholiski aicinoša un līdz sirds

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-38891417992017194752011-09-01T13:56:00.000+03:002011-09-01T13:56:26.008+03:00

PIETEIKUMA VĒSTULE Rīgā, 2011.gada 01.septembrī             Cienījamais personāla vadības pārstāvi! Saprotot jūsu iespējamo izbrīnu par manu pieteikumu, šeit un zemāk steidzos paskaidrot savas vaļsirdīgās uzdrīkstēšanās motīvus. Iespējams es nespēju iemācīt zirgu lidot, bet tam ir tikai estētiskas pietātes saknes un neuzdrīkstēšanās salauzt dabas dāsni piešķirto grāciju. Jebkurš

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-19650151517977147882011-08-18T21:24:00.001+03:002011-08-18T21:26:23.902+03:00

Pēdējās piecas dienas viņi tikpat kā nebija izkāpuši no gultas. Kaut arī balkona durvis bija līdz galam vaļā, gaiss istabā oda tāpat kā gulta. Agrā rītā nami Leonā modināja nostaļģiju, un viņš nespēja to saprast, līdz atskārta, ka tie ir tādā pašā krāsā kā Madaras āda. Madara ar plecu paberzējās gar viņa zodu, lai sajustu rugājus. Viņš ielūkojās Madarai sejā. Viņa bija aizvērusi acis, lai

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-48103891985060587752011-08-11T10:31:00.002+03:002011-08-11T11:46:15.687+03:00

Vakar saņēmu 25 Ls vērtu atvainošanos, priekšniece vienkārši bija aizmirsusi, ka man pēc pārbaudes laika paaugstina algu. Pat ne atvainošanos, vienkārši vainas atzīšanu. Vainas atzīšana nemaksā neko, dārgu atvainošanos vēl varētu pieņemt, dažas atvainošanās dzīvē ir maksājušas krietni vairāk. Minētais radīja izvēles situāciju - pirkt trīs kilogramus kartupeļu vai vīna pudeli. Jā, tieši tik lētu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-54115291872989557862011-08-02T10:31:00.002+03:002011-08-02T11:25:30.305+03:00

Varēju arī vienkārši ietvītot, bet gribas, lai vismaz kāds arī noskatās, šeit tomēr informācija būs noturīgāka un neaizslīdēs zem pārējiem tvītiem.Filmu man ieteica, es pats nebūtu skatījies indiešu romantisko drāmu, man drīzāk pievelk franču/itāļu/korejiešu psihodēlija, taču es ne mirkli nenožēloju, ka ieteikumu ievēroju.My name ir Khan ir filma, kas stāsta par iespējām un cilvēka ceļu uz laimi.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-54281552065281024012011-08-01T11:38:00.000+03:002011-08-01T11:39:17.640+03:00

Harolds steigā pameta ofisa telpas, kurās spēcīgi oda pēc silta papīra, tintes un sviedru sajaukuma, aizvēris aiz sevis durvis, viņš sāka bļaut un lēkāt uz vietas kā tie tizlie, izlutinātie bērni veikalā pie kases, kad viņiem atsaka šokolādes pirkumā. - Kāpēc viņi ir tādi idioti, kāpēc, kāpēc, kāpēc? Trīs no četriem ir pilnīgākie aunapieres, jampampiņi, nu kā tā var, kā viņi nopelna naudu mašīnām

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-49585235359694835112011-07-19T12:58:00.002+03:002011-07-19T13:01:52.869+03:00

Milzīgas lietus lāses, sajaukušās ar krusas gabaliņiem, sitās pret automašīnas stiklu, Māris ieslēdza logu tīrītājus un klausījās klasisko mūziku no paša ierakstīta CD, uz kura rotājās uzraksts - Īpaši mierīgi. Pēkšņi uznākušais spēcīgais lietus radīja sajūtu, ka ir jau vakars un drīz būs jāsāk strādāt, braukāt pa Rīgu sava "Īpaši mierīgi" pavadījumā, tikai, diemžēl ar cilvēkiem. - Kaut nu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-74543581535401344082011-05-18T20:45:00.002+03:002011-05-18T21:39:36.438+03:00

Kādu brīdi Kārlis, kā hipnozes iespaidā, pētīja vadu. Tas aizņem laiku, kas tiek bezjēdzīgi pavadīts pārvietojoties. Tas ceļas augšup un apraujas, pazūd kā nebijis un acīm paveras jauna aina, bez bijušā. Tikai pēc kāda laika viņš izvilka savu bloknotu, virpināja rokās pildspalvu un gaidīja iedvesmu. Jau lūgdamies un kuro reizi pārlasot vakar sarakstīto, Kārlis ieraudzīja, ka aiz loga līst. Saule

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-75526045212882027722011-05-04T22:38:00.003+03:002011-05-04T22:38:52.755+03:00

Cilvēkiem patīk atgriezties dzimtajās bērnības vietās, ja viņiem dzīvē klājās labi. Tā ir tāda kā pārākuma sajūta, ka esi izrāvies no šīs pamazām pūstošās vietas, esi kaut ko sasniedzis, un tieši šis kaut kas, liek galvu turēt augsti paceltu un smaidīt. Pārākums par tiem, ar ko reiz biji plecu pie pleca un varbūt par sēdēji vienā skolas solā un špikoji no viņa. Kārlim galva nebija pacelta, viņš

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-30451161795962404492011-04-25T20:14:00.000+03:002011-04-25T20:15:33.410+03:00

Kārlis sēdēja vilcienā, kā vienmēr ir sēdējis vilcienā – ar muguru braukšanas virzienā, un nedaudz nervozi norūpējies burzīja rokās braukšanas biļeti. Kārlis nekad nebija domājis par saviem vilcienā braukšanas paradumiem, kāpēc ar muguru braukšanas virzienā, kāpēc vienmēr otrais vagons, kāpēc vilcienā gandrīz vienmēr viņš gulēja un pamodās tieši vienu pieturu pirms vajadzīgās. Arī šoreiz viņš par

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-16314477800041864102011-04-16T20:07:00.002+03:002011-04-16T21:23:02.605+03:00

Tie, kuriem jau līdz kaklam ir apriebusies mana mūžīgā žēlošanās par manu neizdevušos un sūdaino dzīvi - tālāk nelasiet, nekā cita no sevis izspiest es nevaru.Tā kā esmu nodrošinājies, varu izplūst asarās un pilnā sparā rakņāties savā purvainajā bēdu ielejā. No vienas puses liekas, ka vajadzētu priecāties - esmu atradis darbu, jā, es arī priecājos, bet vairāk tomēr slīkstu drūmās pārdomās. Darbs

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-34923434415593978392011-03-22T16:45:00.002+02:002011-03-22T16:54:04.138+02:00

Sākumā man bija doma no šīs tēmas izspiest kaut ko nopietnāku, nu, kaut nedaudz, kaut vai kā viena cilvēka izrādi divdesmit skatītāju priekšā. Nobijos, nesaņēmos, pietiekoši neiedziļinājos, noslinkoju un vēl citi iemesli, bet arī atstāt zudumā negribu, tāpēc "nometu" šeit. Jā, daži jau ir lasījuši, daži palīdzējuši, liels paldies Zanei, Guntim un vēl vienam aktierim, kurš Arvīda Deģa izrādē

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-51252536863660541332011-03-21T14:36:00.002+02:002011-03-21T15:33:00.913+02:00

Pieteikums - atteikums, gandrīz kā automāta kārta atkal un atkal šausta manu ļumīgo ķermenīti, spiež lejā, uzvaroši uzliek kāju uz kakla un pēta, kas nu būs? Man vajag atrakstīties, priekš sevis, visi, kas man ir apkārt un kaut nedaudz dzird mani, jau visu zina - esmu diezgan bezcerīgs. Es par darbu. Noteikti, ka visādā citādā ziņā arī, bet ne par to. Pagājis jau nedaudz vairāk kā pusgads un es

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-66655745778440714882011-03-12T00:11:00.000+02:002011-03-12T00:12:32.280+02:00

Inga bija uzvilkusi savus gumijas zābakus jau no rīta un tramvaju depo, kurā gatavojās uzsākt rīta maiņu, uzvilka maiņas apavus, kamēr pārējie kolēģi ārā smēķēja un smējās par Ingu. Varbūt ne par viņu pašu, bet par zābakiem, tie bija lillā ar zilām puķītēm, it kā prasti gumijnieki, bet ar odziņu. Inga jutās kā skolas gados, kad pārējie bērni viņu apbižoja par maiņas apaviem starp sezonām,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-25660228629370902212011-01-11T20:43:00.001+02:002011-01-11T20:45:33.313+02:00

- Tev vajadzētu pamēģināt rakstīt pavisam savādāk, skarbāk, patiesāk, tā, lai Tevis rakstītais uzrunā lasītāju kā ieperot mazu bērnu pirmo reizi, - teica Roberts, malkodams kafiju ar pienu no lielas, bļodveidīgas krūzes ar plankumoto govi uz tās, gluži tādu, kā Alpu piena šokolādes reklāmās. - Man jau liekas, ka es pietiekoši šokējoši un atklāti rakstu, - mēģināja piebilst Elizabete. -

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-81992623602207510802010-12-06T14:14:00.002+02:002010-12-06T14:19:20.973+02:00

Alfs daudz lasīja. Jau septiņu mēnešu vecumā viņš sāka staigāt, gada un trīs mēnešu vecumā likt kopā pirmos sakarīgos teikumus un četru gadu vecumā viņš jau lasīja savu pirmo grāmatu. Vecāki piegāja Alfa audzināšanai visai radoši, ieviešot tā saucamo Japāņu metodi, kuras pamatā ir atziņa, ka bērns jau ir prātīgs cilvēks nevis mazs bērns, visu var panākt ar smadzeņu čakarēšanu, gluži kā pieaugušie

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-58511137503376920482010-11-10T22:16:00.004+02:002010-11-10T23:13:58.328+02:00

- Zini, alkohols nav tas sliktākais veids kā mānīt sevi, lai saredzētu skaisto. Nē, pat ne saredzēt skaisto, bet vienkārši, kaut uz brīdi, sajusties laimīgam. Ignorējot apziņas nīgrumu un atslēdzot potenciālos veidus kā viss, jebkas, beigsies slikti. Ja ne slikti, tad vismaz beigsies, kas tajā brīdī pats par sevi jau būs slikti. Turklāt tas, alkohols, es domāju, ļauj tev sajust kontrastu,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-25655107396194003262010-10-20T20:22:00.005+03:002010-10-20T21:15:37.216+03:00

Uz brūnās koka sienas krita sveces gaisma. Tās liesma spēlējās atlobījušās krāsas ļerpatās. Likās, ka siena ir dzīva, tās iekšpusē kaut kas kustējās, skrubināja, grauza, dzima un sprāga nost. Šo skaņu pārtrauca tikai neregulāra krekšķēšana un klusa gārgšana, kāda rīklē sprūda strutainas siekalas. Vīrietis ap gadiem trīsdesmit gulēja gultā uz muguras un, nedaudz pieliecis galvu, klausījās sienā.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-9687988421865382462010-10-11T20:09:00.002+03:002010-10-11T20:14:18.289+03:00

Es vēl nebiju aizlīmējis ailes un pa vecā koka loga šķirbām ik pa brīdim iesvilpojās aukstā vēja brāzma, kas izlauzās cauri aroniju krūmam. Tā zari šūpojās nevienmērīgā ritmā un, kopā ar sakaltušajām lapām sitās pret logu. Viņa stāvēja pie plaukta un pētīja tā saturu. Antīkie svečturi, dažas fotogrāfijas, izkaltis kastanis, veca plastmasas „mikimauša” rotaļlieta, dažas grāmatas, vēl dažādi,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-68005516333702770012010-09-28T16:47:00.001+03:002010-09-28T16:49:59.815+03:00

Pārpublicētā ziņa no www.humberts.lvEsam atvērti nu jau trīs mēnešus. It kā tik maz, bet tajā pašā laikā – tik daudz. Notikumi, cilvēki, dzīves veids – tas aizrauj. Ar Tavu palīdzību esam auguši un attīstījušies. Diskusijās tapušas jaunas idejas. (Ne visas no tām pagaidām realizētas dzīvē – piedod, mēs vēl tikai mācāmies ieklausīties un rīkoties.) Dažbrīd esam bijuši vieglprātīgi un gaisīgi,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-39490200473021438682010-09-21T19:24:00.000+03:002010-09-21T19:25:57.166+03:00

Atrados nevis vienkārši svešā valstī, bet svešā kontinentā, starp pavisam svešiem cilvēkiem, nevis tā, ka svešiem, tāpēc, ka nepatīkamiem vai garlaicīgiem, bet pavisam svešiem, citā ādas krāsā un man nesaprotamā valodā runājošiem. Nenosakāmu laika posmu vienkārši stāvēju un tikai pa brīdim pakustināju kāju, lai iespertu sunim. Naudas praktiski vairs nebija, konservi, iespējams, jau sabojājušies.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-66122198540040583742010-09-15T13:38:00.000+03:002010-09-15T16:56:38.664+03:00

Saimnieks izlikās, ka pa nakti nebija neko dzirdējis, varēja nojaust, ka tomēr ir, tikai pēc viņa sievas greizajiem skatieniem. Un saimnieka "turi muti" skatienu viņas virzienā. Inga neiznāca atvadīties, viņas skumjo tēlu redzēju tikai atpakaļ skata spogulī, mirkli pirms pazudu aiz pagrieziena. Saimnieks bija sapakojis somu ar dažādiem konserviem, iedevis līdzi nedaudz naudas un divas kannas ar

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-20728248244834637722010-09-12T17:26:00.002+03:002010-09-12T18:39:38.669+03:00

Tā bija pirmā reize, kad man pazuda laka izjūta. Vēlāk bija vēl vairāki tādi notikumi, bet šī bija pirmā reize. Pa dienu ravēju dārzu, saremontēju garāžas durvis, abi ar saimnieku vakaros ņēmāmies garāžā ap auto. Laiks ritēja tikai tik daudz, cik varēju redzēt sienas pulkstenī. Tas bija kaut kāds vecais Fiatiņš, tā uzbūvē viss bija skaidrs un saprotams, ļoti maz elektronikas, tomēr bija nelielas

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-69848147486563887412010-09-01T16:28:00.000+03:002010-09-01T19:07:53.274+03:00

Aizbraukšanai ir iespējami vairāki scenāriji. Vieni ilgi plāno savu maršrutu, uzturēšanās vietas, apskates objektus, mēnesi iepriekš jau sāk pakot mantas, citi tālāku aizbraukšanu neuztver vairāk kā par pārbraucienu no Rīgas līdz Ogrei, vēl citi pirms aizbraukšanas mēģina izbaudīt šejienes dzīvi, jo spilgtāk, jo labāk un uz lidmašīnu brauc no ilgstoša kodiena kādā no bāriem. Es vienkārši aizgāju.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-22772878110502363542010-08-30T14:52:00.005+03:002010-08-30T19:48:03.033+03:00

Cik grūti ir sakārtot lietas ap sevi, lai tās radītu zināmu komforta zonu? Tas ir tāds iekšējs stāvoklis, kas izpaužas caur darbībām, kuras noved līdz labsajūtai. Nomazgāties, noskūties, safrizēties, uzvilkt ērtas drēbes, kas ir izmazgātas, izgludinātas un smaržo pēc tīrības. Uztvere, notikumi, pieskārieni, pauzes sarunas gaitā, skatiens. Arī rudens meitene jāiekļaujas komforta zonā. Rupji adīts,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-36093898757689848572010-08-04T14:54:00.003+03:002010-08-04T15:38:08.343+03:00

Esmu ievērojis, ka jebkurai cilvēka reakcijai ir stadijas, jebkurai. Ir notikums, tad pirmais tīrais apziņas vilnis un tikai tad smadzenes sāk apstrādāt notikuma kopsakarības. Pirmais bija šoks. Bērns. Atbildība, nauda, laiks, bērns, bērns. Tad tu saproti, ka tas ir kas vairāk par visu, tā jau jauna dzīvība. Iedomājies, vienu brīdi tās dzīvības nebija, otrā brīdī jau ir. Un ir ar saviem uzskatiem

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-83321917094823003012010-08-03T13:27:00.002+03:002010-08-03T15:18:25.100+03:00

Māri neatrada. Uz smilšaino pludmali bija sabraukušas neskaitāmas glābšanas dienestu, policijas un medicīniskās palīdzības mašīnas, apkārtējā rosība bija vēl nepieredzēta. Mūs ar Arnoldu atrada kāds zvejnieks, abi esot gulējuši uz klāja, noklāti ar asinīm un neskaitāmām rētām, bezsamaņā un stiprā alkohola reibumā. Nopratināja vairāki cilvēki gan mani gan Arnoldu, mēs tikai ik pa brīdim

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-61649413813133914062010-08-02T10:29:00.002+03:002010-08-02T12:01:05.747+03:00

Rīta agrumā, kad paģiras vēl īsti nebija sākušās, savācām mantas un devāmies ceļā. Dažos logos varēja redzēt pārsteiguma un pampuma pilnas sejas. Braucām stundas divas, grants ceļa biezos putekļus nomainīja asfalts un tad atkal mašīna tika ietīta bālā dūmakā. Es sēdēju aizmugurē un pētīju aiz loga slīdošo ainavu. Māris ar Arnoldu ik pa mirklim pārmija dažus vārdus, lielāko tiesu par labākajām

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-77564691258773900712010-07-29T22:25:00.002+03:002010-07-29T23:02:40.672+03:00

No rīta sāpēja galva. Viena lieka kustība un visas manas zarnas izkristu turpat uz grīdas blakus gultai. Pēc acu atvēršanas vēl kādu stundu gulēju un skatījos uz mazajiem punktiņiem griestos, mušu sūdi, kas tik viendabīgi noklājuši visus griestus, piešķirot tiem nedaudz dzeltenīgu nokrāsu. Pazust no šejienes pavisam. Ir interesanti - kāda būs reakcija, ja uzvedīšos tā, it kā nekā nebūtu bijis?

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-37538091769402097962010-07-27T18:20:00.002+03:002010-07-27T20:38:03.895+03:00

Manu nu jau šķietami iegūto harmoniju, pārdomām par Elīnas likteni un mēģinājumiem pievērsties reliģijai, pārtrauc neizpratnes pilni cilvēku kliedzieni par pedofīliju. "Pedofīlu bārs", kāds kliedz pārbolījis acis un putām pilniem mutes kaktiem. "Nav prātīgs nosaukums priekš grāmatu mīļiem", kāds cits burkšķ savā stūrī. "Vispretīgākais varonis visā literatūras vēsturē", spalgā balsī kliedz vēl

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-43265175746314643262010-07-26T14:02:00.002+03:002010-07-26T14:34:21.744+03:00

Atlikušo vasaras daļu nodzīvoju tādā kā transā, dienas un notikumi plūda un es iekļāvos tajā kā nekustīgs un nemainīgs tēls. Tieši tāds pats es attapos mazā, smirdīgā un grabošā autobusā, kas kratījās pa putekļaino lauku ceļu. Ik pa brīdim autobuss apstājās, tajā kāpa iekšā un ārā cilvēki. Dažas reizes autobuss apstājās, lai tajā esošais suns un bērnelis varētu pavemt. Atcerējos, ka arī es, kad

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-73039444442108113782010-07-25T13:40:00.002+03:002010-07-25T14:36:43.759+03:00

Viņa gulēja kaila uz matrača, kas man nu jau gadus četrus pilnībā aizstāja gultu. Gulēja uz vēdera, lasīja līdzi paņemto grāmatu un smēķēja. Dažus metrus no gultas sēdēju es un pētīju meiteni. Skaista. Pilnīgs dibens, kurā tik patīkami spēcīgi ieķerties, šaurais viduklis, pilnīgas krūtis, gari, tumši mati - tāda, uz kuru stāv bez jebkādiem liekiem jautājumiem. Nedaudz neproporcionāli tukli ikri,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-87166294706450239522010-07-23T14:11:00.002+03:002010-07-23T14:57:48.109+03:00

No rīta pamodos saguris, par kaut ko noraizējies un iegrimis savās domās. Mazā svilpaste man pamatīgi sagrozīja galvu. No vienas puses man to visu nevajadzēja ņemt vērā, izlikties uz mirkli aklam un kurlam esot un mierīgi turpināt izniekot savu dzīvi, bet no otras puses, viņas rīcība mani mudināja izdarīt kaut ko traku, neprātīgu - kaut ko dzīvu. Tikai viens vakars. Tik daudz notikumu, emocionālu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-90186708095020137562010-07-18T14:59:00.003+03:002010-07-18T15:49:29.985+03:00

"Atstāj savu logu attaisītu", teica Elīna un, nedaudz ķiķinot, aizgāja mājas virzienā. "Labi", es teicu gandrīz čukstus, kaut arī viņa tāpat vairs mani nebūtu dzirdējusi. Apsēdos pie ābeles, aizsmēķēju, vēl vienu reizi pārvilku ar pirkstu gravējumiem - vai man to vajag? Man vajag atpūsties, iegūt sirdsmieru, lai varu atgūt darba sparu un spēkus, bet ne jau kļūstot par sāpošās sirds ielāpu es to

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-2160210956855246292010-07-17T19:35:00.004+03:002010-07-17T21:21:16.491+03:00

Es ierados vecvecāku mājās, mērojot jau ierasto grants ceļu. Lai gan nebiju šeit tikai gadus piecus, viss jau likās pavisam savādāk, daļa meža gan ceļa malām izcirsta, pats ceļš likās platāks un jau no galvas zināmo bedru vietā bija citas, jaunas un pavisam citās vietās. Kaimiņiem būvētais paaugstinājums priekš piena nodošanas pussabrucis, no mājas palicis pāri tikai skurstenis un raksturīgā dēļu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-43583773996438605342010-07-14T13:27:00.002+03:002010-07-14T14:00:43.573+03:00

Kārlis sēdēja uz slapjās ietves, rokas nokarājās gar sāniem, netīrie mati sapinušies, urīns raksturīgi tecēja gan bikšu staru un pilēja iekšā pelēkajās zandalēs. Viņš mēģināja piecelties, norāpoja pāris metrus un garšļaukus izstiepās uz ceļa braucamās daļas. Laiks apstājās. Pēc pāris elpas vilcieniem Kārlic piecēlās un devās taisni uz mājām. Liftā oda pēc urīna, apdedzinātie griesti un

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-88138200507926058122010-05-25T10:14:00.002+03:002010-05-25T10:48:17.349+03:00

Kafejnīca strādāja cauru diennakti, pat bez pusdienu pārtraukuma no 13:00 - 14:00. Strādniece lēja ūdeni tējkannā, tādā vecā dzelzs tējkannā, kam maliņas bija nosūbējušas melnas no neskaitāmajām gāzes liesmām. Ūdens sākumā tecēja karsts, pēc tam auksts un izbeidzās ar vāju, sarūsējuša ūdens strūklu. Pa radio Rīgas ūdens preses sekretāre ziņoja, ka ūdens tējkannā ir atslēgts saskaņā ar tējkannu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-30692707874013639272010-05-11T09:18:00.003+03:002010-05-11T09:47:55.169+03:00

Režisors: Čakijs Trihorns. Lomās: Vanilla Šarpo, Rekss Pugovskijs. Filmas garums: 120 min. Vecuma ierobežojums: līdz 21.g.v.Mēs visi kādreiz esam vēlējušies redzēt dzīvi kā pasaku. "Meitene izdrāž bomzi un uzčurā viņam" - tas ir tas pats, ilgi kārotais mirklis pasakas. Siltas, mīkstas, patiesas, maigas un pārsteidzoši īstas pasakas.Šis darbs iepriecinās dziļdomīga, skaista un labsirdīga kino

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-58735025849556969412010-05-06T15:40:00.002+03:002010-05-06T16:10:22.933+03:00

Esmu apslimis. Nav gluži tā, ka pavisam slims un nekam nederīgs, tātad - apslimis. Viss sākās kā pastiprināts klepus un beidzās ar sviedriem, puņķiem, reiboņiem un zobu sāpēm. Nekas jau vēl nav beidzies, nezinu, kas varētu būt nākošais. Un jau jūtos pavisam nožēlojami. Kaut ko rakņājos internetā ar vēl nenomirušo cerību atrast kaut ko interesantu, kas piesaistītu manu interesi un es aizmirstu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-56814513393778318552010-05-03T16:02:00.002+03:002010-05-03T16:44:05.719+03:00

- Jēga?Uģis kā vienmēr sēdēja telpas stūrī ar pudeli šampja rokas un cigareti zobos. Nezinu no kurienes tāda kombinācija, vai tas ir iespaids no Tarantino filmas vai kas cits. Atbildot uz jautājumu, Uģis atteic - lai svētku sajūta! Taču šī atbilde lielā mērā nesaskan ar realitāti, ar to cilvēku, ko redz pārējie. Lai nu kā, kamēr pārējie aizlēja apziņas muklājus ar šņabi un alu, Uģis vienmēr sūca

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-90541325398509391542010-04-30T13:30:00.002+03:002010-04-30T14:24:01.125+03:00

Tu taču esi pieaudzis! Dzīve ir Tavās rokās, vari darīt tieši to, ko vēlies. Tev vairs nebūs rājiena par to, ka esi pārāk vēlu atnācis no skolas, neesi izpildījis mājas darbus vai dabūjis divnieku. Atceries, tad - bērnībā, viss likās tik ļoti drūmi, pēc iespējas ātrāk gribējās kļūt pieaugušam. Brīžiem gribējās pasūtīt pat savus vecākus, jo likās, ka tieši tu dzīvosi savādāk, labāk, pilnvērtīgāk.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-18771628385943464442010-04-26T13:07:00.001+03:002010-04-28T17:33:50.590+03:00

Natalie Portman - Gangsta from Victor Rivine on Vimeo.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-4706833991085701812010-04-21T09:53:00.003+03:002010-04-21T10:17:00.071+03:00

Nezinu kāpēc es Tev šo stāstu. Tāpat taču nekas no tā nemainīsies, Tu tāpat nenāksi pie manis, jebkurā gadījumā viss paliks tā kā tas bija iepriekš. Ja godīgi, tad tā vairs nekad nebūs, es meloju pats sev, Tu jau esi bijusi manā dzīvē un to nekas nespēs izmainīt. Tev šķiet, ka Tu nebiji, bet es domāju, ka biji, ļoti īsu, bet kaislīgu un piepildītu laiku. Tas bija tikai viens skatiens, kuru Tu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-6395825930243209022010-04-20T09:20:00.002+03:002010-04-20T09:30:33.599+03:00

Spilvens mēģina mani apēst. Kā magnetizēta šļura, par mata tiesu apslīdu ap gultas kājgali. Ods sapinies moskītu tīklos, kūko pussešus. Uz acīm tam retro stila saulesbrilles un pie sāniem mušas spārni . Mazs traktors smejas, ar rullī satītu avīzi, atstāj uz oda divus burtus-O un O. Mutē asinssūcēja garša, aiz sevis velkot kāposta lapās ietītu pīli (lai nenosmērējas). Protams, es krītu, kā krītoša

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-40781768153566539422010-04-19T10:16:00.003+03:002010-04-19T12:12:13.729+03:00

Ir bēdīgi dzirdēt no sieviešu mutēm vārdus, ka vīrieši ir kļuvuši mīkstmiesīgi, gļēvi, ir zaudējuši savu vīrietību, drosmi, spēku. Neviļus rodas vēlme attaisnoties, ka mums nav iespēju. Tas viss ir mūsos, kaut kur dziļi, vienkārši nav iespēju to pierādīt, izpausties. Šajā sakarā uzzīmēšu jums vienu ainiņu, kas, iespējams, varētu mūs attaisnot un, kas, ļoti iespējams arī ir vēsturiski notikusi,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-76394516584858686702010-04-15T09:11:00.002+03:002010-04-15T09:39:36.388+03:00

- Es šonakt sapņoju par to, ka mēs ar draudzeni iepakojām līķus. Tie bija samesti kaudzītē aiz mājas, kāds jau bija tos piesējis pie dēlīšiem, lai ir taisnas muguras, bet mēs tos iesaiņojām un krāvējs, tāds liels vīrs gumijas zābakos, mūsu iepakotos līķus krāmēja lielā furgonā. Pēc tam mēs ar draudzeni prasījām, lai tas krāvējs mūs neatstāj vienas, bail no tiem līķiem, īpaši no viena, kuram

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-82264965371416720512010-04-07T17:27:00.001+03:002010-04-08T09:59:12.317+03:00

..ja runājam godīgi, man ir bail no viņas. Bail, kad viņa ienāk istabā. Bail, kad viņa ko pasaka. Bail no viņas valodas, runām izturēšanās. Bail no viņas caururbjošā, bet joprojām neredzošā skatiena. Bail no viņas kategoriskajiem spriedumiem, bail no aprobežoto sāpju asarām, no tā, ka viņai mūzika liekas par skaļu, par stipru sarkanvīns, par ātru braukšana, par garu šoseja.. Bail no viņas pūlēm

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-21469390824199201872010-04-07T08:30:00.003+03:002010-04-07T09:25:30.639+03:00

Ir sajūta, ka netieku vairs līdzi pasaulei. Vienā brīdī pazaudēju savu lomu vai arī to uzzīmēju pārāk izplūdušu un nenoteiktu. Kā bērnu iemet ūdenī, lai tas iemācās peldēt nāves briesmu priekšā, tā ļautiņi tiek iemesti dzīves upē un, lai nepazustu sociālā statusa dzelmē, ir jāiemācās taisīt nauda. Un tieši taisīt, ne pelnīt. Jaunības maksimālismā es ticēju, ka nauda nav viss, man dvēselē ziedēja

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-30360935724298974182010-03-29T20:06:00.002+03:002010-03-29T21:40:34.966+03:00

Kas ir tas, ko tu raksti? Kāds, nafig, pavasaris, kāds sūda siers, kāda Maija, kas par pediņu ir Pēterītis, ko tu lieto, kad redzi lidojošu vardi, kas piepūsta kā balons? Tu nemaz necieni savus lasītājus? Visi jau ir pieraduši, sekss, nepamatota vardarbība, skarbās dzīves reālijas, bet te.. kas notiek te? Kāpēc tu liec mīksto uz visiem?Man ir nosliece uz suicīdu.Ko? Cik tu vari čīkstēt, wtf? Es

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-84154760371046022222010-03-26T17:22:00.002+02:002010-03-26T17:40:47.325+02:00

Reiz tālu tālā zemē dzīvoja Pēterītis un Maija. Viņi ļoti mīlēja viens otru un bija laimīgi. Taču vienu dienu Maija saslima. Stipri jo stipri saslima, un neviens nezināja kā viņu izārstēt. Pat Pēterītis nezināja. Un sāka jau Maija gatavoties miršanai. Un Pēterītis arī. - Es - teica Pēterītis - bez tevis nedzīvošu, nedzīvošu un viss, nomiršu aiz bēdām! Un tā vienu vakaru pie Maijas atnāca Nāve ar

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-34545203327745104182010-03-23T09:31:00.003+02:002010-03-23T10:28:39.551+02:00

Interesanti, kāpēc būtībā tik vienkārši jautājumi, mums sagādā tādas problēmas vai vismaz neērtības? Kas ir laime? Kad tu jūties laimīgs? Kas tevi dara laimīgu? Jo ne jau par kaut kādu absolūto laimi tiek jautāts, nevis statusa apliecinājumu vai bērnības sapņu materializāciju, tiek jautāts par tām dažām sekundēm, kurās tu vari sajust. Čik, un ir. Laime. Te viņa ir, un te viņas vairs nav. Bet

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-31934310850919669592010-03-16T18:10:00.002+02:002010-03-16T19:08:41.964+02:00

No rīta atkal aizgulējos, tas bija kārtējais rīts, tāds pats kā visi citi rīti iepriekš, tas ne ar ko neatšķīrās. Kamēr es smēķēju, uzvārīju kafiju, kamēr mazgājos un gludināju kreklu, kafija jau bija atdzisusi, es steidzos. Steidzos, smēķēju un dzēru jau auksto kafiju. Es zināju, ka man nevajag nekur skriet, ka es varu padzert karstu un smaržīgu kafiju no rīta, tāpat es atskriešu uz darbu,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-61240101015953306312010-03-15T15:26:00.002+02:002010-03-15T16:01:29.037+02:00

Nelielas pauzes laikā esmu smēlies jaunas emocijas un neierastu dzīves pieredzi. Ir nedaudz nepierasti, kad tu dzīvo reālo dzīvi, nemeklējot iemeslus rakstīt atkal un atkal. Pārāk straujās socializācijas sekas nu ir novērstas, esmu bijis tuvāk saknēm - lauku diskotēkā. Pirmās glāzes laikā sēdēju stūrītī, smaidīju un atcerējos, ka arī gadus desmit, piecpadsmit atpakaļ šeit viss izskatījās tieši

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-18933910460649168162010-03-01T12:23:00.003+02:002010-03-01T12:54:38.932+02:00

Joprojām pieturoties pie domas, ka dzīves sistematizēšana neļauj sajukt prātā, sestdien no rīta aizbraucu nomazgāt savu auto. Stāvēju pie durvīm, smēķēju, skatījos kā divi vīri darbojas ar putām, švammēm un ūdens strūklu un bez īpašas ieinteresētības klausījos par to cik ātri viņiem nozaga putekļusūcēju, atlika tikai aizgriezties, lai noregulētu radio staciju. Pamanīju kā no debesīm kaut kas

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-551931068157194642010-02-25T16:04:00.003+02:002010-02-25T17:21:48.321+02:00

Mirklī, kad, sēžot virtuvē pie galda un vērojot nesteidzīgi krītošas sniega pārslas, es jau iegrimu dziļi jo dziļi sevī un savās čīkstoši gaudojošās pārdomās, iezvanījās telefons. Deniss. Viņš noteikti uzbāzīsies ar kārtējo dzeršanu, meitenēm, smēķēšanu un skaļas mūzikas spēlēšanu. Sasodīts, lai iet! Es negribēju piedzerties viens pats, viņa skaļā kompānija noteikti aizgaiņās skumju putnus virs

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-30146193658136151402010-02-24T11:46:00.003+02:002010-02-24T13:23:59.211+02:00

Maucība. Šis vārds nu ir aizstājis ierasto - labrīt. Ja vēl kādu laiku atpakaļ šo bez gala burvīgo vārdu spēja aizstāt - ej dirst - kas principā nozīmē to tašu, tad tagad ir maucība. Kamēr mēs to nobubinam sev zem deguna, tas neskar neviena privāto telpu un jūtīgo uztveri, bet cik tālu var iet? Kurā brīdī maucība pastiprina izteiksmes formu, bet kurā kļūst par vulgāras izteiksmes apliecinātāju?

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-3594329206819784902010-02-22T12:06:00.002+02:002010-02-22T14:56:53.585+02:00

Ir jāraksta ar jēgu. Tas ir tas par ko esmu aizdomājies pēdējā laikā. Uz to man arī norādīja citi cilvēki, pie tam tie, kuru viedoklī es pamatoti ieklausos. Ar stāstu par Zani es neko nepateicu, jā, bija intriga, ja godīgi, man pašam bija intriga, bet beigas izgāzās, jo es neko nepateicu. Protams, var jau aptaustīt visas cilvēciskās vērtības, bet, ja ar pirkstu atklāti neiebaksti galvenajā

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-27425804866460662052010-02-18T16:20:00.003+02:002010-02-18T16:37:14.078+02:00

Esmu pārāk ilgi dzīvojis šajās kopmītnēs, viņš teica, esmu ēdis no vieniem traukiem un to pašu pārtiku, es skatījos kā viņi jājas, es pat biju iemīlējies kopmītņu karalienē, līdz atradu atvilktnē divus vibratorus, viens no tiem joprojām bija ieziests ar vazelīnu, tad es sataisījos un devos prom. Man vienkārši bija jātiek prom no turienes, saproti?Un tad es iegāju tajā bārā un ieraudzīju meiteni.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-88653060102096081062010-02-18T12:48:00.000+02:002010-02-18T12:49:47.413+02:00

У открытого окна стая мушек-дрозофилов кружила над кучей пустых бутылок пива. Полная кухня человеческих тел, кто-то из них умоляет чтобы я не наступил на яйца - только не наступи на яйца, лучше поставь греться свой волшебный капустный суп. Да-уж, давно мы так не бухали, полный провал памяти после лизания соли с титек каких то девчёнок, которые взялись вроде как не откуда. Через мозг бегает одна

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-7221964698679936562010-02-17T15:29:00.002+02:002010-02-17T16:27:30.866+02:00

Nav jēgas, viņa skumji noteica un nolika telefona klausuli. Negribu vairs iedziļināties tajās spēlēs, negribu dalīties alkatības un iekāres alkās, negribu tēlot lomu viņu teātros, visvairāk negribu vairs vilties. Tie, kuri tiecas pēc neatkarības un pašapliecināšanās, beigās izraud savu vientulību spilvenā tik klusu, ka pat kaimiņi nespēj sadzirdēt. Es gribēju piederēt, man liekas, ka tas ir

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-68483995255588076622010-02-16T12:41:00.002+02:002010-02-16T13:33:55.302+02:00

Kluba izvēli es atstāju Markusa ziņā, viņš ir tas, kurš pārzina katra kluba vai bāra īpatnības, mans vienīgais nosacījums bija - es gribu sievieti. Ar šādām prasībām, man likās, ka Markuss aizvedīs mani uz kaut kādu studentu midzeni un mans vakars beigsies trīsdesmit gadu vecumā, mēģinot ielavīties studentu kojās, lai klusi nokniebtos, kamēr istabas biedrenes ķiķina tumsas aizsegā. Tā vietā es

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-53246115490814747942010-02-12T19:01:00.002+02:002010-02-12T19:04:15.798+02:00

Rīt atkal ir jābrauc pie ārsta uz Rīgu. Man nepatīk Rīga. Tas ārsts arī man nepatīk, viņš tikai smīn uz uzdod man dumjis jautājumus. Ja tā padomā, tad viņu pašu noteikti vajadzētu ierobežot no sabiedrības. Sēž, glūmīgi smīn un rakņājas cilvēku dvēselēs. Kāda tev, suņa bērns, daļa gar to kā izskatījās mana mamma un vai es pa durvju spraudziņu skatījos kā mans tētis ar viņu spēlē kovbojus?

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-64664767925802704752010-02-12T12:36:00.002+02:002010-02-12T13:08:28.533+02:00

Es pārāk bieži domāju par to, kas ir tur, aiz dzīves līnijas, vai mēs tiksim šķiroti pēc zemes dzīves un nonāksim attiecīgajās vietās, vai arī vienkārši sapūsim un mūsu tā saucamā dvēsele nedēļu pēc bērēm mirdzēs virs kapu kopas kopā ar uzliesmojošo fosforu. Īstenībā mirkli pirms tā, par šiem jautājumiem nemaz nedomā, šie jautājumi drīzāk noved pie tā. Es, pirms visu logu un durvju šķirbu

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-39234971350432468562010-02-10T12:27:00.003+02:002010-02-10T14:44:56.597+02:00

Viņa ir vienkārši viesmīle kafejnīcā. Nekā īpaša. Ne apkalpošanas ātrums mani pārsteidza, ne grācija ar kādu viņa man pienesa kafiju, ne atjautība vai rīta uzmundrinošais smaids. Pat bez uzslavējamas humora izjūtas, nemaz nerunājot par kaut kādām fiziskām īpašībām kā Bottom of the Year vai Perfect Titties uzvarētājai. Viņa nav neglīta, nebūt nē, drīzāk tāds harmonisks, lai neteiktu viduvējs,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-81242668205119368502010-02-01T22:44:00.002+02:002010-02-01T23:05:08.738+02:00

Varbūt pārāk ātri, varbūt pārāk vēlu, iespējams, nedaudz samocīti, taču nu ir pienākušas beigas Genādija un Zanes stāstam. Kādam noteikti patika šīs stāsts par divu cilvēku attiecībām, zaudējumu, sāpēm, iekšējo pašiznīcināšanos un tomēr par mīlestību. Iespējams kāds mani lamās, ka esmu sačakarējis beigas, bet mana iekšējā pārliecība bija tāda, man vajadzēja tieši tā. Tālākais jau ir jūsu ziņā,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-83052945084967062402010-02-01T10:21:00.002+02:002010-02-01T12:06:23.436+02:00

Pēdējā laikā pārāk bieži esmu palaidis savu apziņu īpatnējā klejojumā, ļāvies ciešanu pašplūsmai, rotaļājies ar to smalko pašiznīcināšanās instinktu, gluži kā barojot putnu no rokas, viens spārnu vēziens, gaisa plūsma un tas ir prom, lai es būtu ļoti izbrīnījies par radušos situāciju. Nazis izslīdēja no rokas un ar raksturīgu džinkstoņu nokrita pret flīžu grīdu. Apziņas putns bailīgi tuvojās

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-55067665176694423742010-01-28T21:47:00.002+02:002010-01-28T22:13:32.292+02:00

Jau divi mēneši ir pagājuši kopš esmu atsācis strādāt. Kādu laiciņu arī neesmu rakstījis Tev. Cenšos iekārtoties dzīvē, man liekas, ka Tu to gribētu. Kaut kas joprojām traucē, es cenšos, bet mana galva vairs nekad nebūs tik viegla, pārsvarā tajā ir tikai pašķidra mannā putra, bet es strādāju, visi redz, ka es cenšos, ļoti cenšos. Esmu atjaunojis dažus līgumus ar dažiem lielajiem spēlētājiem,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-63821109386604935902010-01-28T10:23:00.002+02:002010-01-28T11:43:49.911+02:00

Vīrietis pamostas šķērsām gultai, ietinies mīkstā dūnu segā, viņš piepaceļ galvu, it kā pētot apkārtni un atkal atlaižas spilvenā. -"Kur tu esi?" -"Šeit esmu, otrā istabā, es ātri aizskriešu uz veikalu, nopirkšu nedaudz piena, pagatavošu tev brokastīs kakao ar sviestmaizēm, bet tu guli, tu taču vēl kādu stundiņu vari pagulēt.." Sieviete parādās guļamistabas durvīs, sasukājusies, uzkrāsojusies,

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-63965932836005919362010-01-26T11:53:00.002+02:002010-01-26T12:51:52.403+02:00

Rakstu Tev jau neskaitāmo reizi un katru reizi saburzu papīru un izmetu miskastē, es nezinu kā Tev pateikt to ko izdarīju, nezinu ko Tev teikt un ko noklusēt. Ja Tu esi tur augšā, tad Tu tāpat visu redzi un zini, taču es nekad neesmu saskāries ar šādu jautājumu, es nezinu ko teikt, kā domāt, kā sadzīvot ar notikušo, kā dzīvot tālāk. Tu noteikti redzi manu bālo seju pie loga, tur, aiz, dzīve

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-45030466668100599302010-01-25T21:20:00.002+02:002010-01-25T22:03:44.046+02:00

Es turēju sev doto solījumu - piedzēros līdz stāvoklim, kad dzīve šķiet bezjēdzīgi trula un smacīgu lietu pilna, es vēmu un turpināju dzert. Tad atkal vēmu. Pēc mirkļa es jau dzēru tualetē, lai nav nekur tālu jāiet starp glāzītes iztukšošanu un kārtējo vemšanu. Pamodos ar galvu aiz poda un ceļgaliem piespiestiem pret poda malu. Biju apķēris savu glābiņu kā mātes apķer savus bērnus, sargājot.

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-26886898553312614442010-01-24T17:08:00.002+02:002010-01-24T22:18:34.208+02:00

Es apsēdos tieši pretī piesietajam Viktoram. Es negribēju neko teikt, jebkuri vārdi šajā mirklī tikai izķēzītu to sāpju un paššaustīšanas savādo skaistumu. Es biju zaudējis savu sievieti. Viņa nebija nekur aizgājusi vai aizbraukusi, kas atstātu kaut nelielu cerību viņu kaut kur netīšām sastapt vai vismaz sapņos zīmēt ilūzijas par visskaistāko atkal-satikšanos cilvēces vēsturē. Viņa man bija

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-35697406224143197222010-01-22T10:15:00.002+02:002010-01-22T11:16:26.133+02:00

Vakarā vīrietis, īsā noplukušā mētelī iziet no veikala, padusē turēdams litrīgo piena paku un steidzīgi dodas mājās. - Eu, vecīt, pagaidi!Vīrietis turpina savu ceļu it kā neko nebūtu dzirdējis. - Eu, bļa, kas tu kurls vai?Pieci vīri sporta biksēs ar svītriņām un jaciņās ar kapucēm aizšķērso vīrietim ceļu. - Nav glīti tā cilvēkus ignorēt. Uzsmēķēt ir? - N-ē-nē. - Nemīz, uzpīpē! viens no vīriem

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-69322861794835324862010-01-21T15:06:00.002+02:002010-01-21T15:42:19.492+02:00

Piesmēķētā bāra telpā pie galda sēdēja divi vīrieši. Vienīgais telpas apgaismojums bija stikla lete un svecītes pie dažiem galdiem. Fonā skanēja neuzkrītoša mūzika, cilvēki klusām sarunājās, nevienmērīgo murmināšanu ik pa brīdim pārtrauca tikai kāda skaļais klepus vai krekšķis. Neskatoties uz mierīgo atmosfēru viens no vīriešiem likās satraukts un ik pa brīdim dīdījās savā krēslā, kamēr otrs

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-52859191209917037282010-01-21T09:31:00.002+02:002010-01-21T10:37:15.564+02:00

Jau vairāk nekā nedēļu es izsekoju Viktoru, katru dienu, es zināju laika periodu, kad viņš pārrodas mājās, zināju cikos viņš iet uz darbu, viņš strādāja par menedžeri - izplatītāju kādā komunikāciju firmā, zināju cikos viņš tiekas ar draugiem, cik ilgi lasa bibliotēkā, kā koķetē ar piemīlīgo bibleotekārīti un zināju cikos viņš, nevienam nemanot, izlavās no mājām, lai kārtējo reizi dotos uz bāru

Bumbierishttp://www.blogger.com/profile/18417060620460651571noreply@blogger.comtag:blogger.com,1999:blog-3587194931252573021.post-58929465622549965492010-01-20T20:52:00.001+02:002010-01-20T20:52:57.689+02:00

Pirmkārt, gribējās paziņot to, ka Berlīniete nav mirusi nedabiskā nāvē, paslīdot uz zemē nosviestas bratwurst vai piekauta līdz nāvei par to, ka neuzskata Dīteru Bolenu par muzikālu ģēniju. Daudz darīšanu, ceļojums uz mājām Rīgā un aklimatizēšanās atpakaļ Vāczemes dzīvē prasījusi savu, bet nu ir laiks atkal parunāt par sīkumiem, kas galvā maisās.Pastāv tik šausmīgi daudz dīvainu stereotipu par to

berliinietenoreply@blogger.com