Vakar saņēmu 25 Ls vērtu atvainošanos, priekšniece vienkārši bija aizmirsusi, ka man pēc pārbaudes laika paaugstina algu. Pat ne atvainošanos, vienkārši vainas atzīšanu. Vainas atzīšana nemaksā neko, dārgu atvainošanos vēl varētu pieņemt, dažas atvainošanās dzīvē ir maksājušas krietni vairāk.
Minētais radīja izvēles situāciju - pirkt trīs kilogramus kartupeļu vai vīna pudeli. Jā, tieši tik lētu vīna pudeli. Un es nedaudz aizdomājos, tā laikam ir vienīgā patiesā izvēles iespēja cilvēkam, starp trīs kilogramiem kartupeļu un vīna pudeli. Un vienīgā pareizā izvēle ir vīna pudele.
Man ir bail iedomāties ko esmu darījis, ja tic karmiskajai pārdzimšanai, tad iepriekšējā dzīvē esmu tvarstījis bērnus, izvarojis, griezis gabaliņu pa gabaliņam nost no viņu miesas un licis skatīties kā es baudu maltīti, tad vilcis nost ādu un skatījies acīs, mēģinādams saskatīt to brīdi, kad dvēsele pamet miesu. Tad to visu noteikti biju griezis gabaliņos, vārījis katliņā kopā ar miežu miltiem un barojis to visu cūkām.
No otras puses, emocionālā puse ir sakārtojusies, kaut cik priecājos par dzīves niekiem, esmu ticis vaļā no sievietes, jaunas kaklā nav, arī finansiālā, tieši tik daudz, ka viss ir normalizējies, ir zināmas konkrētas summas, kas atļauj izdzīvot un tas nemainīsies. Man tikai vajag atrast labāku darbu un viss čiki - piki. Tas ir, ja padejo ar krišnām un brutāli melo sev.
Man ir kaut kāda vājība pret meitenēm, kuras strādā bankā. Nu tā, ka uzreiz gribas smaidīt, koķetēt, samīļot. Izdomāju, ka tam ir saistība ar kaut kādu bargumu, nu, skolotāja vai policiste, tikai morālā ziņā. Viņa visu par tevi zina, redz nožēlojamo konta stāvokli, briesmīgo vēsturi, visus tavus izmisīgos lūgumus, lai atliek un samazina maksājumus. Viņu priekšā es jūtos kā nogrieztiem un izžāvētiem pautiem, maziem, čokurainiem, pelēkiem un spalvainiem un smaidot es parādu, ka tā ir vienīgā mana vērtība, mans lepnums. Uh! Tā vien liekas, ka šī apburošā, nogurusī meitene, novilks nost savu brīnišķīgo kurpīti un ar spico papēdi caursitīs manu roku, pienaglojot to pie letes - "saņemies, sapurinies, esi vīrs, improvizē, esi alfa, atnāc ar citu konta stāvokli un vēsturi un tad es piekritīšu ar tevi aiziet pastaigāties"! Tāpēc es nekad neaicinu, man pietiek ar to, ka es jokoju un viņas smaida.
Ieekonomēt var uz dažādām lietām, galvenokārt uz ēdienu, alkoholu un apģērbu, bet nekad nemēģiniet ieekonomēt uz Fairy rēķina, tie analogi ir šausmīgākais draņķis, briesmīga, krāsaina šļurga, kas izsmērē taukus pa visu virtuvi un liek tai smirdēt pretīgāk kā bomzis 15.trolejbusā.
Ir sajūta, ka vasara pamazām beidzas, kļūst nedaudz drēgns un vējš gaiņā drēbes pa visu balkonu, ja nebūtu draugu, kuri gandrīz vai ar spēku velk mani uz dažādiem pasākumiem un vietām, es vispār nebūtu jutis, ka ir vasara, vai nu būtu jau padarījis sev galu. Tas ir, jutis būtu tikai nekam nederīgo karstumu. Taču bija gan kailās nakts peldes, gan saulrieta ķeršana jūrā, gan brīnišķīgi Jāņi pasakainā vietā, bija arī festivāls, smaidi, vējš, smiekli, apskāvieni, asaras, viss bija, bija vasara!
Es gribu pateikt paldies Raimondam, Imantam, Aleksim, Austrai, Lienai, Lindai, Lindai, Zanei, Gunai, Evai un Agnesei par to, ka jūs esat un esat tik lieliski! Jūs esat milzīgi pamatots iemesls, kāpēc es vēl esmu.