Vīrietis pamostas šķērsām gultai, ietinies mīkstā dūnu segā, viņš piepaceļ galvu, it kā pētot apkārtni un atkal atlaižas spilvenā. -"Kur tu esi?" -"Šeit esmu, otrā istabā, es ātri aizskriešu uz veikalu, nopirkšu nedaudz piena, pagatavošu tev brokastīs kakao ar sviestmaizēm, bet tu guli, tu taču vēl kādu stundiņu vari pagulēt.." Sieviete parādās guļamistabas durvīs, sasukājusies, uzkrāsojusies, ar baltu kreklu un vestīti mugurā. -"Kur tu tā sapucējusies esi? Vai tad pienu dod tikai skaistām dāmām?" -"Neko tu nesaproti, meitenes vienmēr grib izskatīties skaistas" sieviete rotaļīgi piemiedz ar aci, bet viņas vaibstos redzams neliels satraukums, bažas. -"Es tevi mīlu!" nobļauj vīrietis jau ārdurvīs esošajai sievietei. -"Es zinu".
Sieviete negaida liftu, bet ātriem soļiem dodas lejup pa kāpnēm, iziet no mājas un apsēžas pie mājas stāvošajā automašīnā. -"Ko tu gribi?" -"Piesprādzējies" vienaldzīgi nosaka vīrietis un auto sāk kustēties uz priekšu. -"Man jābūt atpakaļ, kur tu mani ved? Es vispār iznācu tikai, lai acīs pateiktu, ka viss ir mainījies". Vīrietis klusēdams turpina braukt, samazina braukšanas ātrumu, iebrauc ļoti šaurā šķērsielā un apstājās. -"Tu nedrīksti, tu tā nedrīksti darīt. Var būt sekas" vīrietis burkšķ zem deguna un aizdedzina cigareti. -"Tu man nedrīksti pat pirkstu piedurt, es tev acis izskrāpēšu" gandrīz vai šņācot izdveš sieviete, "Es zinu kāds ir tavs plāns, es zinu ko tu gribi panākt un kā, es viņam par to pateikšu un tev būs ļoti nopietni sūdi, saproti!?". -"Tu esi nežēlīga, es nesaprotu kā es vispār ar tevi esmu ielaidies.." -"Liec viņu mierā, saprati? Liec viņus abus mierā!" sieviete vairs nebija tālu no izmisīgas bļaušanas. -"Neuzvelcies. Ja tu man tagad atsūkāsi, tad es apsolu, ka atgriezīšos iepriekšējā dzīvē un tu mani vairs nekad neredzēsi" ar smīnu uz lūpām un nicinošu toni balsī nosaka vīrietis. -"Kaut tev olas nopūtu!" nospiedz sieviete un izlec no mašīnas.
Vīrietis vēl kādu mirkli sēž automašīnā un smēķē, tad piestartē automašīnu, atpakaļgaitā izripina to no šķērsielas un turpina ceļu pilsētas centra virzienā. Tā mauka man vēl redzēs velnu, vēl redzēs.. Pēc brīža, noparkojis automašīnu, vīrietis ieiet kafejnīcā un apsēžas pretī vīrietim rūtainā džemperī. Zem džempera var redzēt zilas krāsas kreklu un plānu kaklasaiti, kā apsardzes firmu darbiniekiem vai policistiem. Ienācējs sniedzas pēc salvetes un it kā netīšām uzliek savu roku uz viņējās. Vīrietis džemperī nedaudz pasmaida, bet strauji atvelk roku. -"Tu man palīdzēsi?" nočukst ienācējs. -"Tu taču zini, ka jā".
Sieviete atgriežas mājās ar piena paciņu rokās, vīrietis jau saģērbies mājas drēbēs sēž pie virtuves galda un smēķēdams skatās ārā pa logu. -"Tu ar viņu tagad tikies?" - "Nedomā par to, tas vairs nav svarīgi, tā jau ir vēsture". -"Tu zini, ka man tas bija sasodīti grūts lēmums, tu taču to zini un novērtē?" -"Es arī tevi mīlu" atrauj sieviete, un sāk uz gāzes plīts karsēt pienu. Vīrietis nodzēš izsmēķi, pārbrauc ar plaukstu saviem īsajiem tumšajiem matiem, izstiepj rokas pret griestiem, izstaipās, pieiet pie sievietes no aizmugures, apkampj to, noskūpsta uz kakla un čukst ausī: "Tu man ļoti esi vajadzīga, es to izdarīju tikai tevis dēļ, ne viņas, tikai tu man esi vajadzīga un neviens cits." -"Piselīgā mauka" izkunkst sieviete, strauji apgriežas riņķī un skūpsta vīrieti.